Auglības algoritms

Bieži par auglību pāris sāk aizdomāties vien tad, kad grūtniecība neiestājas tik ātri vai viegli, kā cerēts. Līdz tam auglība tiek uztverta kā kaut kas apsolīts un pašsaprotams. Taču tā nebūt nav – auglību jeb spēju radīt pēcnācējus ietekmē daudz dažādu faktoru, par kuriem reizēm pat neaizdomājamies. Tomēr ir kāda ļoti iepriecinoša ziņa – neauglība nav spriedums uz mūžu. Mūsdienu medicīna lielākajā daļā gadījumu spēj neauglību ārstēt.
  • Zane Vītiņa

    Zane Vītiņa

    ginekoloģe reproduktoloģe

FOTO: Shutterstock.com

Latvijā rezultāti veiksmīgām medicīniskajām apaugļošanām ir augstāki nekā vidēji Eiropā: Eiropā par labu tiek uzskatīta 33–40% efektivitāte, bet Latvijā šis rādītājs ir 56–59%.

Interesanti, ka auglība nav saistīta tikai ar cilvēka reproduktīvajiem orgāniem. Viss cilvēka ķermenis ir saistīts, un par auglību atbildīgi ne tikai dzimumorgāni. Auglības problēma var būt paslēpta jebkurā orgānu sistēmā sievietes vai vīrieša ķermenī. Tāpat kā iesnām ir vismaz 30 iemeslu, tāpat auglības traucējumiem var būt vismaz 100 iemeslu. Līdz ar to nav viena veida, vienas tabletes vai viena risinājuma auglības traucējumu ārstēšanai.

 

Kas ir neauglība

Par neauglību var runāt, ja heteroseksuālam pārim, dzīvojot aktīvu seksuālo dzīvi bez izsargāšanās, grūtniecība neiestājas 12 mēnešu laikā. Tomēr, ja sieviete ir vecāka par 35 gadiem, pie ārsta vajadzētu doties, ja grūtniecība nav iestājusies sešu mēnešu laikā pēc kontracepcijas pārtraukšanas. Šis vecums tiek rekomendēts, lai nepalaistu garām to brīdi, kad sievietei vēl ir aktīva olnīcu darbība. Pēc 35 gadu vecuma sievietei sāk straujāk samazināties gan atlikušo olšūnu daudzums, gan kvalitāte. Pēc šā topošās mātes vecuma pievienojas arī dažādu ekstraģenitālu un ģenitālu patoloģiju iespējamība sievietei un hromosomālu patoloģiju biežums auglim. Tāpat – ja kādam no parteriem ir zināma saslimšana, pārciesta operācija, kas tieši var ietekmēt spēju ieņemt bērnu, pie speciālista jādodas, kolīdz ir pieņemts lēmums kļūt par vecākiem, negaidot šos sešus vai 12 mēnešus. Piemēram, ja sievietei ir bijusi operācija, kurā ir likvidēti olvadi, ja ir bijusi 3. vai 4. stadijas endometrioze vai citas nopietnas saslimšanas, pie ārsta jādodas uzreiz, kolīdz ir vēlme kļūt par vecākiem.

 

Pēc 35 gadu vecuma sievietei sāk straujāk samazināties gan atlikušo olšūnu daudzums, gan kvalitāte.

 

Auglība – tas ir pāra jautājums 

Lai veiksmīgāk ārstētu neauglību, svarīgi ir vienlaikus ārstēt un pārbaudīt abus partnerus. Pirmais, uz ko var vērst uzmanību sieviete, ir viņas vecums un olšūnu rezerve, tomēr nevajadzētu veikt ārstēšanu tikai vienam no pāra. Praksē novērots, ka apmēram puse no situācijām, kad pārim ir auglības traucējumi, ir saistīta ar abu – gan sievietes, gan vīrieša – faktoriem. Piemēram, sievietei tiek veikta diagnostika un sākta ārstēšana, bet var izrādīties, ka vīrietim tajā pašā laikā ir ļoti slikti spermogrammas rādītāji. Labāk to uzzināt laikus, jo spermas kvalitātes uzlabošana dažkārt var prasīt ilgāku laiku. Spermatoģenēze, kad notiek spermas atjaunošanās, ilgst 64–72 dienas, taču labāk jau sākotnēji ir uzzināt, kādi ir šie rādītāji, lai nebūtu lieks laika patēriņš, atsevišķi ārstējot katru no partneriem.

 

Ar ko sākt, ja nesanāk? 

Ja grūtniecība pārim nav iestājusies minētajos laika posmos vai jau ir zināmas problēmas, kas var kavēt grūtniecības iestāšanos, pārim jādodas vai nu pie ginekologa, vai reproduktologa. Pirmā vizīte parasti notiek pēc šāda scenārija:

  • tiek noskaidroti gan visi apstākļi, gan sūdzības, kas skar pāri. Centrālā problēma ir grūtniecības neiestāšanās, bet tiek noskaidrotas arī citas sūdzības. Sievietes mēdz sūdzēties par starpciklu izdalījumiem, sāpēm mīlējoties, izdalījumiem ar smaku, menstruāciju sāpēm, cikla neregularitāti u.tml. Tas viss jādara zināms ārstam.
  • tiek ievākta ģimenes anamnēze – kāda ir auglība abu partneru ģimenēs, vai ir raksturīgas onkoloģiskas saslimšanas, trombozes, trombofīlija, insults vai citas saslimšanas. Šādas slimības ģimenes vēsturē liek aizdomāties, kāpēc ģimenē ir neauglība, un atbilstoši rīkoties.
  • tiek nozīmētas dažādas analīzes pēc noteiktas shēmas – parasti tās ir hormonālās analīzes, kas saistītas ar hipofīzi, vairogdziedzeri, virsnierēm un sievišķo vai vīrišķo funkciju. Arī vīriešiem nepieciešamas hormonālās analīzes. Reizēm nozīmē kariotipa analīzes (ģenētiskā koda analīzes, kuras var veikt gan sievietei, gan vīrietim), trombofīlijas analīzes, kas arī var izraisīt auglības problēmas un patoloģijas.
  • vīrietim nozīmē spermas analīzi, kas var tikt papildināta ar funkcionālajiem testiem (ja vīrietim ir bijušas traumas sēklinieku rajonā, piemēram, bokseriem, riteņbraucējiem).
  • visbiežāk vīrietis tiek nosūtīts arī pie androloga, kas izmeklē, veic sēklinieku vai kādu citu orgānu (prostatas, nieru) sonogrāfiju.
  • atsevišķās reizēs nosaka seksuāli transmisīvo slimību paneli – reizēm neauglība meklējama šajā faktā.
  • sievietei veic ginekoloģisko ultrasonogrāfijas izmeklējumu.


Neauglības ārstēšana

Kad pāris atnāk uz otro vizīti, visbiežāk visas analīzes jau ir gatavas un vairākumā gadījumu jau ir skaidra diagnoze un ārstēšanas taktika. Mūsdienās salīdzinoši ātrā laikā var saprast, kas ir centrālā problēma auglības traucējumiem. Tā kā neauglībai var būt ļoti daudz iemeslu, pie tam dažādās kombinācijās, neauglības ārstēšanas algoritms ir ļoti sarežģīts un individuāli pielāgots. Lai arī algoritmi, kas tiek lietoti katra pāra ārstēšanā, ir individuāli, ir trīs veidi, kā ārstē auglības traucējumus:

  • ar medikamentiem;
  • ar dažādām operācijām;
  • ar medicīniskās apaugļošanas metodēm.

 

Balstoties uz veiktajiem izmeklējumiem, ārsti nonāk pie secinājuma, kāda ārstēšana ir nepieciešama. Neauglība var būt izārstējama ar medikamentiem, bet ļoti daudz un dažādiem, un katrai situācijai parasti ir sava tablete. Citos gadījumos būs nepieciešama kāda operācija, bet pārējos gadījumos risinājums būs medicīniskā apaugļošana. Pie tam, ja neauglību būs iespējams izārstēt ar medikamentiem, netiks apsvērta iespēja veikt medicīnisko apaugļošanu. Tieši ārsts nosaka ārstēšanu, un ir noteikti algoritmi, kam ārsti seko. Katram pārim ir savs ceļš, kā iziet cauri auglības algoritma labirintiem. Ir reizes, kad medicīniskā apaugļošana nepalīdzēs, ja nebūs veikti noteikti priekšnosacījumi.

Reklāma
Reklāma

 

Biežākās lietas, ko nākas ārstēt

Nevarētu apgalvot, ka ir noteiktas biežākās saslimšanas, kas ir cēloņi neauglībai. Parasti iemesls ir kombinēts un slēpjas gan sievietes, gan vīrieša faktorā. Tomēr var izšķirt šādas tipiskākās problēmas, ar ko saskaras pāri, kam ilgstoši neiestājas grūtniecība:

  • ovulācijas iztrūkums, kas ir saistīts ar policistisko olnīcu sindromu, ar iedzimtu virsnieru garozas hiperplāziju, hiperprolaktinēmiju, hipertireozi, hiperandrogēmiju, aptaukošanos.  Šīs situācijas ir iespējams ārstēt. Ilgstošs ovulācijas iztrūkums visbiežāk ir iemesls patoloģiskai dzemdes iekšējā slāņa attīstībai, endometriju hiperplāzijai un polipu veidošanai. Ja neauglības ārstēšanas laikā tiek atklāts polips, nepieciešama operācija, kuras laikā tiek evakuēti un izmeklēti nepareizie audi.
  • iedzimtas patoloģijas, piemēram, divragu dzemde, dzemde ar starpsienu, olvadu iztrūkums vai patoloģiskas to izmaiņas. Ja ir būtiskas izmaiņas olvados, to funkcionalitāti atgriezt nav iespējams – caurlaidīgumu uz īsu brīdi var atjaunot, tomēr atjaunot olvada spēju novirzīt apaugļotu olšūnu līdz dzemdei nav iespējams. Ja olvadi ir būtiski izmainīti, tie ir jālikvidē.
  • endometrioze. Ja tā ir 1.–2. stadijā, tā ir viegli ārstējama, taču endometriozes 3.–4. stadija bieži prasa neauglības ārstēšanu ar medicīnisko apaugļošanu. Endometriozes simptomi ir sāpes vēdera lejasdaļā, tuvojoties menstruācijām, menstruāciju pirmajā dienā, sāpes mīlējoties noteiktās pozās, asiņaini izdalījumi urinējot un izkārnījoties. Endometriozes 3. un 4. stadiju var vizualizēt ultrasonogrāfiski, bet 1. un 2. stadija ir grūtāk pamanāma un līdz ar to diagnosticējama.
  • vīriešiem auglību negatīvi ietekmē aptaukošanās, hronisks stress, nepareizs uzturs, hormonālās disfunkcijas. Tas viss var rosināt spermas izmaiņas. Mūsdienās ir daudz vīriešu, kam spermā nav spermatozoīdu. 
     

Ja iemeslu nevar tik ātri atrast

Reti, tomēr ir gadījumi, kad neauglības iemeslu nevar tik ātri atrast. Tādi ir apmēram 10% no visiem pāriem, kas meklē palīdzību neauglības ārstēšanā, un šim skaitam ir tendence samazināties. Tajos gadījumos, kad iemeslu nevar atrast, neauglību ārstē ar medicīnisko apaugļošanu, vislabāk kombinējot ar ārsta psihoterapeita konsultācijām. 
Apmēram 30% no šādiem gadījumiem, kad neauglībai nevar atrast iemeslu, ir saistīti ar psihosomatiku, bet pārējie – ar iedzimtiem dzimumšūnu defektiem vai izmainītu sievietes endometrija receptivitāti jeb sievietes iekšējā dzemdes slāņa spēju uzņemt embriju noteiktajā cikla dienā pēc ovulācijas. Tradicionāli 5. dienā pēc ovulācijas dzemdei būtu jāvar uzņemt embriju, kas atbilst 5. attīstības dienai, taču ir sievietes, kurām šī receptivitāte ir izmainīta. Piemēram, dzemde spēj uzņemt embriju 4. vai 6. dienā pēc ovulācijas. Endometrija receptivitāte nav tikai morfoloģiskas pārmaiņas, tās ir ģenētiskas izmaiņas, un tās var noteikt tikai ar speciālu ģenētisko testu. Tā kā šī analīze ir ļoti dārga, neauglības ārstēšanas vadlīnijas paredz, ka šis rādītājs ir jāskatās pēc divām neveiksmīgām medicīniskās apaugļošanas procedūrām.
Savukārt, ja medicīniskai apaugļošanai divas reizes ir neveiksmīgs rezultāts, neauglības iemesls tiek meklēts dziļāk. Reproduktoloģija attīstās lēcienveidā ļoti strauji, un arvien parādās jaunas metodes, palīgtehnoloģijas, inkubatori, medikamenti, ar kuriem ārstēt neauglību.

 

Tradicionāli 5. dienā pēc ovulācijas dzemdei būtu jāvar uzņemt embriju, kas atbilst 5. attīstības dienai, taču ir sievietes, kurām šī receptivitāte ir izmainīta. Piemēram, dzemde spēj uzņemt embriju 4. vai 6. dienā pēc ovulācijas. 

 

Veiksmīgas medicīniskās apaugļošanas iespējamība

Latvijā rezultāti veiksmīgām medicīniskajām apaugļošanām ir augstāki nekā vidēji Eiropā: Eiropā par labu tiek uzskatīta 33–40% efektivitāte, bet Latvijā šis rādītājs ir 56–59%. Tas skaidrojams ar to, ka Latvijā jau izsenis šī joma ir bijusi privāto klīniku pārziņā. Tas ļāvis klīnikām iegādāties pašu labāko tehnisko nodrošinājumu, kas pasaulē ir pieejams, jo privātajām iestādēm nav jāievēro sarežģītas iepirkumu procedūras. Tāpat Latvijā atbildību par pāra ārstēšanu parasti uzņemas viens ārsts, līdz ar to ārstēšanas process ir labāk izsekojams. Salīdzināšanai: mīlējoties tradicionāli, grūtniecība iestājas 8,4% gadījumos viena cikla laikā.
 


Kas ietekmē auglību

Ir daudz faktoru, kas ietekmē auglību – gan ģenētiski noteikti, gan dzīvesveida raisīti. Varētu teikt, ka visa dzīve ietekmē spēju radīt bērnu. Arī mūsdienu tendence plānot grūtniecību pēc 35 gadu vecuma sasniegšanas, kad samazinās auglības spējas, bet pieaug citas saslimšanas, saasina auglības jautājumus. Viss cilvēka ķermenis ir saistīts, līdz ar to neauglībai var būt daudz iemeslu, piemēram:

  • Aptaukošanās gadījumā ķermenī ir liels daudzums tauku šūnas, bet tajās ir daudz estrogēnu. Sieviešu gadījumā tas rada atgriezenisko saiti un bloķē folikulu stimulēšanu. Līdz ar to arī uzturs, kas veicina aptaukošanos, var izraisīt auglības traucējumus;
  • Samazināta fiziskā aktivitāte kā aptaukošanās veicinātājs;
  • Pārmērīga kofeīna lietošana rada stresam līdzīgu reakciju, ķermenī pārmērīgi izstrādājas adrenalīns, taču tas var bloķēt auglību.
  • Nesabalansēts miega un atpūtas režīms. Vēlama emocionāli līdzsvarota dzīve, kur samērota darba un privātās dzīves aktivitāte;
  • Netieša sēklinieku sildīšana, piemēram, nēsājot pārāk apspiestas bikses vai lietojot automašīnas sēdekļa apsildi. Sēklinieku veselībai labāk būs, ja tie atradīsies vēsumā un tiem brīvāk pieplūdīs gaiss. Sēkliniekus var sildīt arī varikozās vēnas, kas var rasties no pārmērīga sēdošā darba.
  • Sievietēm pārmēru plāna vai īsa apģērba nēsāšana vēsajā laikā var provocēt urīnceļu infekcijas.
  • Ievērojams dzimumpartneru skaits – jo vairāk dzimumpartneru, jo lielāka iespēja, ka ir pārslimota kāda no seksuāli transmisīvajām slimībām. Tiek uzskatīts, ka partneru skaits virs četriem palielina iespēju, ka sieviete ir slimojusi ar hlamīdijām.
  • Autoimūnās saslimšanas.
  • Endometrioze.
  • Hroniski iekaisumi.
     

Kad ir par vēlu?

Mūsdienās arī sievietes menopauzē var iznēsāt bērniņu, taču jāapzinās, ka tas var radīt zināmus riskus veselībai. Latvijā likumdošana nereglamentē, līdz cik gadu vecumam ir atļauts palīdzēt pāriem ar grūtniecības iestāšanos. Klīnikas pašas var to noteikt savos iekšējās kārtības noteikumos. Tendences rāda, ka sievietēm vecumā virs 44 gadiem medicīniskajai apaugļošanai parasti netiek izmantotas savas olšūnas, bet tiek lietotas donores olšūnas. Tieši pateicoties donoru olšūnām, daudzos gadījumos arī sievietes menopauzē var kļūt par mātēm. Tomēr ir situācijas, kad grūtniecība nebūs iespējama – piemēram, ja ir notikušas neatgriezeniskas dzemdes izmaiņas, kuru gadījumā nevar iegūt grūtniecību. Lai arī spermatoģenēzi var diezgan pamatīgi stimulēt, arī šajā jautājumā vīrieša vecums var būt svarīgs faktors. Pētījumi rāda, ka vīriešiem pēc 43 gadu vecuma pieaug hromosomu patoloģiju risks. Pierādīts, ka ar vīrieša vecumu pieaug autisma risks bērnam. 
Tāpēc, ārstējot neauglību, svarīgi ir atcerēties, ka veiksmīgas grūtniecības un dzemdību gadījumā bērniņš ir arī jāuzaudzina. Reizēm grūtniecība neiestājas, ja ir pārmērīga tendence uz perfektumu, un tas var izraisīt emocionālu bloku. Ieteikums būtu dzīvot veselīgi, vienlaikus pārāk neieciklēties uz perfektumu.