5 TOP drošības kļūdas, ko pieļauj ģimenes pārbraucienos

Lasi rakstu no žurnāla "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks” vasaras numura!

Ik gadu Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā iet vairāki bērni vecumā līdz 17 gadiem, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas publicētie dati. Tā 2020. gadā bojā gājuši 8 bērni. [1] Savukārt Latvija arvien saglabā augstu vietu antitopā Eiropas Savienības kontekstā – 2020. gadā Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 139 cilvēki, kas veido koeficientu ap 70 cilvēkiem uz vienu miljonu iedzīvotāju un ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Piemēram, Norvēģijā šis rādītājs ir zem 30, bet Igaunijā – zem 40. [2]

Domājot par drošu bērnu pārvadāšanu, ir vērojama laba tendence un ir pazīmes, ka ejam uz drošāku pārvietošanos, apstiprina eksperts. Viņš atzīst, ka liela nozīme tam, ka bērni tiek atbilstoši pārvadāti, ir faktam, ka autokrēsliņi finansiāli kļūst pieejamāki. Kā norāda Ozolnieks, jau ilgāku laiku darbojas krēsliņu otrreizējais tirgus, kas tos padara pieejamus, taču eksperts atgādina, ka vienmēr ir jāskatās, kādā stāvoklī ir krēsliņš un vai tas spēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas. 

1. Mazu bērnu pārvadāšana bez krēsliņa

Diemžēl eksperts min, ka joprojām ielās var redzēt auto, kuros zīdaiņi un lielāki bērni tiek pārvadāti bez auto sēdeklīšiem. To pirms laika novēroja arī “Mammamuntetiem.lv”. “Es nebūtu tik optimistisks, ka mūsu sabiedrībai sprādzēšanās un bērnu pārvadāšana krēsliņos ir pats par sevi saprotams. Ik pa brīdim nākas redzēt, ka, braucot auto, bērns ir paņemts rokās,” teic eksperts.

“Drošas braukšanas skolas” pārstāvis atgādina, cik ļoti nepieciešams bērnu pārvadāt viņa vecumam un augumam atbilstošā auto krēsliņā. “Sliktākais, ka cilvēki maz aizdomājas par to, kas ar nepiesprādzētu bērnu notiek sadursmes brīdī. Protams, nevajadzētu dzīvot ar bailēm, ka tūlīt būs sadursme, tomēr ir jāzina, ka neviena mātes mīlestība un nevienas tēva stiprās rokas trieciena brīdī nepiesprādzētu bērnu nenoturēs – viņš izlidos ārā no auto salona. 

Var likties, ka jūs tā cieši bērnu piespiedīsiet un noturēsiet, bet fiziski tas nav iespējams. Ticiet man vai paskatieties video, kā šie nepiesprādzētie manekeni lido laukā no auto. 

Bērniem ir jāsēž savās vietās, vecākiem – savās, un nevajag domāt, ka mans mammas vai tēta spēks to vislabāk noturēs,” teic Edmunds Ozolnieks.

2. Nepiesprādzēti pasažieri 

Ir novērojams, ka īpaši aizmugurē sēdošie pasažieri – gan pieaugušie, gan lielāki bērni – mēdz nepiesprādzēties. Taču sprādzēties gan bērniem, gan pieaugušajiem ir ļoti svarīgi, arī sēžot aizmugurē! Ja aizmugurē sēdošais ir nepiesprādzēts un notiek sadursme, viņš var tikt izmests ārā no auto vai būtiski traumēt citus pasažierus. “Esmu ievērojis, ka īpaši bērniem, kas vēl nav sasnieguši 150 centimetru augumu, bet kas brauc bez speciālajiem paliktņiem, netīk sprādzēties, sēžot aizmugurē, jo viņiem jostas spiežas kaklā. Jā, ja bērnam ir 130 vai 140 centimetru augums bez paliktņa, viņam drošības josta nebūs ērta, bet, nepareizi lietota, sadursmes brīdī tā var radīt nopietnas traumas, jo funkcionāli nepilda savu uzdevumu. Bērnu, īsāku par 150 centimetriem, pārvadāšanai svarīgi lietot speciālo paliktni,” atgādina eksperts. 

Tāpat viņš uzsver – ja auto brauc ar 90 km/h un notiek frontālā sadursme, visi ķermeņi, kas nav nostiprināti, turpina kustību ar šo ātrumu un lido, līdz kāds šķērslis tos aptur.

3. Neatbilstošs pasažieru skaits

Reizēm gadās, kad kādos pasākumos vai ballītēs pieaugušie kooperējas ar bērnu pārvadāšanu un līdz ar to vienā auto ved vairāk bērnu, nekā paredzēts, piemēram, aizmugurējā sēdeklī tiek sasēdināti četri bērni. “Tas ir nopietns drošības pārkāpums, jo katrs bērns ir viens pasažieris, nevis puse! Ja šādā gadījumā kaut kas notiek, šis pieaugušais uzņemas kriminālatbildību plus jāpadomā, kā pieaugušas sadzīvos ar to, ka bērns būs cietis vai gājis bojā. Reizēm ir atruna, ka pārbrauciens nav garš un tas tepat vien ir. Ja tas ir tepat, ejiet kājām, nevis brauciet ar auto! Jāsaprot, ka mēs nevaram paredzēt notikumus un sekas,” skaidro Edmunds Ozolnieks.

4. Zīdaiņa barošana braucošā auto 

“Sadzīviski var saprast vajadzību mazuli pabarot brauciena laikā, bet no drošības viedokļa pareizākais ir apstāties, bērnu pabarot un pēc tam turpināt ceļu,” norāda drošas braukšanas eksperts. Ir gadījumi, kad mamma sēž auto aizmugurējā solā blakus zīdaiņa krēsliņam un viņai ir kārdinājums pašai atsprādzēties un pabarot bērnu – ar krūti vai pudelīti. Taču jāatceras, ka brauciena laikā zīdaini barot nedrīkst. Tas ne tikai rada risku savainoties sadursmes brīdī, ja mamma vai zīdainis nav piesprādzēti, bet mazulim pastāv arī aizrīšanās risks. 

5. Nepiesprādzēti mājdzīvnieki

“Redzu, ka mājdzīvniekus sprādzē apzinīgākie cilvēki, bet brīvi stāvošs suns vai kaķis braucoša auto salonā diemžēl vēl ir ierasta prakse Latvijā,” atklāj Edmunds Ozolnieks. Viņš atkal atgādina, ka fizika iedarbojas uz visiem ķermeņiem, neatkarīgi no tā, vai tas ir cilvēks, suns, kaķis vai kāds priekšmets, kas ir auto, – sadursmes brīdī šie ķermeņi kustas pilnīgi vienādi. Eksperts norāda, ka arī dzīvnieki būtu jāsprādzē – suņiem ir speciālas siksnas, bet kaķi būtu jāliek būrīšos un jānostiprina, nevis jāatstāj tāpat vien.

Jā, bet es bērnu nevaru piesprādzēt!

Reizēm vecāki norāda, ka ir tik ļoti grūti bērnu piesprādzēt – viņš pretojas, raud. Ir kārdinājums tikai šo vienu reizīti vest bērnu rokās vai bez krēsliņa… Ko darīt? Eksperts ir nelokāms – ir jāturas pie pārliecības, ka katram ir sava vieta, kur sēdēt. “Esmu to pieredzējis. Man ir trīs bērni un esmu tam gājis cauri. Jā, ir brīži, kad bērns nostājas tiltiņā un viss ir slikti, bet ir jāsaprot – ja jūs vienreiz piekāpsieties un atcelsiet prasību, un ļausiet nepiesprādzēties un nesēdēt krēsliņā, bērns atradīs arī nākamo, trešo un ceturto iespēju, lai tajā nesēdētu. Nav teikts, ka jūs kaut kur neaizbrauksiet veiksmīgi, taču pietiek ar vienu reizi, kad var gadīties iekļūt sadursmē. Tāpat jāzina – ja mēs rādām nepareizu piemēru, arī bērns gribēs darīt nepareizi. Tā ir rīcība, ko pamatā ieliek vecāki,” teic Edmunds Ozolnieks.

Raksts tapis ar LR Labklājības ministrijas finansiālu atbalstu. 

Atsauces:

1. Ceļu satiksmes negadījumu skaits. Pieejams: https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-skaits

2. Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo statistika ES (infografika). Pieejams: https://www.europarl.europa.eu/news/lv/headlines/society/20190410STO36615/celu-satiksmes-negadijumos-bojagajuso-statistika-es-infografika