15.oktobrī atklās jaunās mūzikas festivālu ARĒNA

Koncertā skanēs Unsukas Činas (Unsuk Chin) Gougalon kameransamblim; Dianas Rotaru (Diana Rotaru) Shakti saksofonam un kamerorķestrim un Daniela Denī (Daniel Denis) Univers Zero opusu pārlikumi kamerorķestrim. Koncertā piedalīsies saksofonists Jans Maksimovičs, pie diriģenta pults Normunds Šnē. Koncertu klātienē klausīsies arī grupas Univers Zero līdzdibinātājs un bundzinieks Daniels Denī.

„Viena no programmas asīm ir grupas Univers Zero skaņdarbu atskaņošana, ka spersonīgi man ir liels notikums. Tieši no viņus savulaik klausijāmies vinila platēs, kā arī ietekmējāmies, veidojot grupas Marana mūziku,“ stāsta diriģents Normunds Šnē.

Ja Stravinskim būtu rokgrupa, tā skanētu šādi…, rakstīts grupas Univers Zero mājas lapas ievadā. Univers Zero ir viena no ietekmīgakajām progresīvā roka apvienībām, kas likusi pamatus arī tādam mūzikas žanram kā chamber rock. Ietekmējoties no tik dažādiem avotiem kā roks, džezs, eiropeiskas izcelsmes tautas mūzika, dažādu laikmetu klasiskā un arī aktuālākā mūsdienu mūzika, Univers Zero idividuālo rokrakstu raksturo tikai viņiem piemītošs īpašs skanējums, kurš iemantojis ne vien publikas atsaucību un mīlestību, kritiķu labvēlību un slavinājuma vārdus, bet arī būtiski ietekmējis vairākas citas mūzikas apvienības. Par šīvakara koncertā iekļautajiem grupas līdzdibinātāja un bundzinieka Daniela Denī veidotajiem vairāku grupas kompozīciju pārlikumiem kamerorķestrim diriģents Normunds Šnē stāsta: "Pagājušā gadsimta 70. gadu vidū Beļģijā izveidojās grupa Univers Zero, kuras viens no līderiem ir Daniels Denī. Jau kopš tiem laikiem mani uzrunājis šīs grupas darbs un pirms kāda laika uzzinot, ka grupa aizvien vēl koncertē, es personīgi uzrunāju Denī, piedāvājot sadarbību. Sadarbības rezultātā beļģu bundzinieks radījis opusu pārlikumus speciāli kamerorķestrim Sinfonietta Rīga. Festivāla Arēna laikā Rīgā viesosies arī pats Denī.“  

Unsuka Čina (1961) pazīstama ne vien kā komponiste, bet arī pianiste. Mūziķe dzimusi Seulā, Korejā un tur guvusi arī pirmo izglītību un jau agrā jaunībā iemantojusi labu slavu gan kā aktīvi koncertējoša pianiste, gan veiksmīga skaņrade, tostarp uzvarot vairākos konkursos. Saņēmusi DAAD stipendiju studijām Vācijā, viņa 1985. gadā pārcēlās uz Eiropu, lai skolotos pie laikmetīgās mūzikas metra Ģērģa Ligeti, paralēli lēnām un mērķtiecīgi arī nostiprinot savu vietu laikmetīgās mūzikas un koncertdzīves pasaulē, bieži vien arī pati piedaloties savu skaņdarbu iestudējumos kā pianiste. Pēdējo gadu laikā komponiste ir paplašinājusi savas radošās iedvesmas apvāršņus, pirmo reizi pievēršoties arī tradicionālo instrumentu tembriem, piemēram, izmantojot ķīniešu instrumentu šengu koncertā Šu (2009), kā arī ietvērusi specifiskas savas tautas kultūras pēdas šīvakara koncertā iekļautajā skaņdarbā Gougalon, kas tapis pērn kā Ensemble Modern pasūtinājuma darbs un pirmatskaņots tieši pirms gada. Opusa Gougalon apakšvirsraksts - Ainas no Ielas teātra. Komponiste šajā darbā apspēlē savas bērnības atmiņas par Seulas nabadzīgo rajonu dzīvi īsi pēc Vjetnamas kara, smago ikdienas dzīvi un šo drūmumu kliedējošajiem ielu teātriem. Opusa oriģinālnosaukums nav saistīts ar korejiešu valodu un kultūru - vārds gougalon  nav kāda specifiska korejiešu teātra žanra nosaukums, bet gan ir aizguvums no senās vācu valodas, un tas interpretējams kā piemānīt, radīt smieklīgas kustības, praktizēt zīlēšanu u.c. Komponiste pati šo darbu saista ar imadžināru tautas mūziku, kas tiek stilizēta, iekšēji salauzta un tikai ārēji ir primitīva.


Laikmetīgās mūzikas vidē rumāņu komponistes Dianas Rotaru (1981) vārds pēdējos gados ieskanas arvien biežāk un nereti skan savienojumā ar tādiem apzīmējumiem kā savdabīgi oriģināla, jauna un daudzsološa, viena no interesantākajām savas paaudzes skaņradēm. Diana Rotaru dzimusi Bukarestē un studējusi dzimtās pilsētas Nacionālajā Mūzikas universitātē, kā arī Erasmus apmaiņas programmas ietvaros Parīzes konservatorijā. Koncerts saksofonam un orķestrim Shakti tapis 2004. gadā, komponiste darba ievadvārdos atklāj, ka Shakti (Šaktī) Indijas mākslā un filozofijā simbolizē kosmisko enerģiju, apslēptu spēku un virzošo spēku, kā arī it visa sievišķo elementu. Šajā gadījumā tas ir saksofons, kas dod enerģiju orķestrim, kurš to pārtver un attīsta tās visraksturīgākos elementus, tādējādi radot visas kompozīcijas universu. Saksofona partijā plaši iedzīvinātas arī tehnikas, kas tiek izmantotas džeza improvizācijās, tas lielā mērā saistīts ar  faktu, ka kompozīcija veltīta Danielam Kientzijam – mūziķim, kurš tiek dēvēts par mūsdienu saksofona  izgudrotāju un ir radījis arī monumentālo grāmatu Saxologie, kurā viņš apkopojis savas zināšanas un pieredzi atiecībā uz saksofona spēli gan tās tradicionālajā izpratnē, gan saistībā ar dažādiem jauninājumiem paplašināto spēles tehniku jomā.


Ideja veidot jaunās mūzikas festivālu radās pirms vairākiem gadiem, jo tolaik koncentrēta, sakārtota jaunās mūzikas atskaņošanas niša Latvijā bija tukša, kamēr jaunāko vēsmu atspoguļotāji teātra un kino jomās (Homo Novus un Arsenāls) jau bija kļuvuši par neatņemamu vietu Latvijas kultūrainā. Tādēļ 2002. gada rudenī savu gaitu uzsāka Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA. Pēdējo gadu laikā Latvijā aktīvi darbojas atsevišķi mūziķi un mūziķu vienības, kuri par vienu no galvenajiem mērķiem izvirza tieši jaunās mūzikas atskaņošanu. Piesaistot arī citus darboties gribošus un varošus cilvēkus, izveidojās profesionāļu grupa ar lielisku pieredzi un nākotnes ainas apzināšanas spējām.
Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA vēlas rādīt mūsdienu mūzikas dažādību. ARĒNA ir ikgadējs forums, un tā galvenie mērķi un uzdevumi ir: jaunās latviešu mūzikas atskaņojumi; starptautiski atzītu jaunās mūzikas atskaņotāju piesaiste; pasaulē atzīta komponista uzaicināšana uz festivālu. 2002.gadā ARĒNAs īpašie viesi bija pasaulslavenais igauņu komponists Arvo Pērts un džeza leģenda Džo Zavinuls. Savukārt 2003.gada ARĒNAs viesis bija britu komponists Gevins Braiars, 2008.gadā – Heincs Holigers. 2002.gadā festivāls saņēma Latvijas Kultūras ministrijas prēmiju par veiksmīgu konceptuālo risinājumu mūsdienu mūzikas popularizēšanā. 2003. gadā festivāls kļuva par Eiropas Jaunās Mūzikas Organizāciju Apvienības (ECPNM) biedru.

2010. gada festivāla tēma būs Kultūras arhetips. Laiks, fokusējoties uz laikmetīgo mūziku, kura saistīta ar tradicionālu kultūru ierosmēm, aptverot visu pasauli. Arēnas programmā iekļautie darbi atspoguļo plašu un daudzveidīgu kultūras arhetipu un laika traktējumu ainu, no pasaules pilsoņa Osvaldo Golijova vokālā cikla, caur Tuvo Austrumu tipiskajām palēninātajām, cirkulārajā laika apziņā balstītajām kompozīcijām (Tošio Hosakava, Jondži Pag-Pāna, Tan Duns) līdz latviešu kultūras arhetipu atklāšanai visjaunāko latviešu komponistu mūzikā. 2010.gada festivālā skanēs pieci koncerti – atklāšanas koncerts Pasaules spoguļi, koncerts Ziemeļu balsis, koncerts Daoisms ūdens traukā, jauno komponistu konkursa Latviskais skaņas kods fināls un noslēguma koncerts Imadžinārie kosmosa pulksteņi.

Festivāls notiek no 15. līdz 24.oktobrim.

Viss par festivālu: www.arenafest.lv