Arī līdz Latvijai nonācis nežēlīgs TikTok trends, ar ko vecāki ļoti nodara pāri saviem bērniem

Arī vairākas Latvijā labi zināmas influenceres ar lielu entuziasmu metušās biedēt savus mazuļus. Tikmēr daļa Latvijas sabiedrības absolūti nosoda šo jauno un tik populāro izklaidi.

Kāda sociālās platformas Threads lietotāja raksta: Es, goda vārds, NESAPROTU, kas notiek dažu vecāku galvās! TikTokā tagad ir trends, kur mammas uzliek filtru, kur bērnam aiz muguras parādās biedējoša ragana. Atstāj bērnu vienu istabā un filmē viņa paniku. Dažas pat neatver durvis, kad bērns pārbijies mēģina aizbēgt! Un arī Latvijā ir mammas, kas šo atkārto! Varat teikt, ka tas ir tikai joks, bet bērnam tās ir ĪSTAS bailes, nevis izklaide! Šāda pieredze var atstāt emocionālas sekas. Man tas šķiet vienkārši slimi.

Liela daļa diskusijas dalībnieku pilnībā piekrīt:

• Briesmīgi!!!! Vispār riebjas šitā izjokošana ar baidīšanu. Es bērnībā piedzīvoju ko tādu, vēl joprojām raustos no pēkšņām skaņām.
• Manā ieskatā, tā ir vardarbība. Var ziņot platformās par to, ka video satur šādu saturu.
• Pievienojos. Vakar redzēju ārzemju avotu un nošokējos. Atbildot uz ierakstu – nē, tur vecākam pavisam noteikti nav labi ar galvu. Tieši nodomāju, ka ir vecāki, kuri sargā no pasaules, un tad ir tādi, kur principā bērnam jāsargā sevi no paša vecāka, kuram prātiņš ir strausa smadzeņu lielumā. Par kādu uzticību pasaulei pēcāk var būt runa, ja pat vecākam nevar uzticēties...
• Bērna apzināta biedēšana izklaides dēļ nav nevainīgs joks. Mazam bērnam šīs bailes ir reālas, un īpaši problemātiski ir tas, ka drošības avots pats kļūst par baiļu cēloni.

Baiļu sajūta bērnam var saglabāties ilgi un atstāt nopietnas sekas

Lai noskaidrotu, kādu iespaidu uz bērnu var atstāt aprūpējamies ar „Mīlēt izglītoti” vadītāju un psiholoģi Simonu Dimanti. Eksperte stāsta: vissvarīgāk šajā gadījumā ir ņemt vērā bērna temperamentu. Ja bērns pēc rakstura ir jūtīgāks, emocionālāks, spēcīgi reaģē uz dažādām situācijām vai pēdējā laikā piedzīvojis kādus nozīmīgus emocionālus notikumus, šādus jokus spēlēt noteikti nevajadzētu – bērns pēc tam var kļūt nedrošs un ļoti bailīgs, un negatīvās sajūtas var saglabāties arī ilgāk. Pirmsskolas vecumā es šādus jokus neieteiktu vispār. Bērna iztēle ir ļoti dzīva, un, lai gan pieaugušais saka, ka tas nav īsts, bērns var piedzīvot lielas bailes. Tas var mazināt arī uzticēšanos vecākiem un atsaukties ikdienā, piemēram, ar grūtībām šķirties no vecākiem. Pats Helovīns nav slikts. Problēma rodas, ja pieaugušais neizprot sava bērna vajadzības un izmanto viņa vājās vietas, lai pasmietos. Svarīgi ir arī tas, kā pēc tam bērnam palīdz nomierināties un atgūt drošības sajūtu – frāzes kā „Tu taču jau liels, zini, ka tas nav īsts” to nedara. Bērnu tiesības nosaka, ka jārīkojas bērna labākajās interesēs. Šādi video drīzāk kalpo pieaugušo vēlmei pēc skatījumiem un klikšķiem, nevis bērna labumam.

Psiholoģes Simonas Dimantas viedoklis arī šeit.