Inhalāciju terapija kā viena no elpceļu slimību ārstēšanas metodēm
FOTO: Unsplash.com
Atkarībā no aerosola daļiņu lieluma tās nogulsnējas dažādās elpceļu daļās.
Galvenās priekšrocības
Inhalāciju terapija ļauj nogādāt ārstnieciskās vielas tieši elpceļos, kur tās var iedarboties lokāli. Terapijas efektivitāte ir atkarīga no izmantotā preparāta, aerosola daļiņu izmēra un to nogulsnēšanās elpceļos.
Aerosola veidā ievadītās ārstnieciskās vielas:
- var iedarboties tieši elpceļos, mazinot nepieciešamību pēc sistēmiskas iedarbības;
- atkarībā no preparāta un aerosola īpašībām var sasniegt dažādas elpošanas sistēmas daļas;
- noteiktu slimību gadījumā var palīdzēt mazināt simptomus un uzlabot elpošanu.
Inhalāciju terapijas priekšrocības
Inhalāciju terapija ir viena no ārstēšanas metodēm, ko atbilstoši nepieciešamībai var izmantot arī grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, izvērtējot konkrētā preparāta piemērotību un drošumu. To var lietot dažāda vecuma pacientiem, ja tas atbilst ārstējamajai slimībai un pacienta veselības stāvoklim.
Galvenās priekšrocības:
- nesāpīga un neinvazīva ārstēšanas metode;
- iespēja nogādāt ārstnieciskās vielas tieši elpceļos;
- noteiktu preparātu gadījumā – mazāka sistēmiskā iedarbība uz organismu;
- iespēja mazināt sistēmisku blakusparādību risku, ja konkrētajam preparātam šāda priekšrocība ir pierādīta.
Inhalāciju terapiju ērti veikt mājas apstākļos, ievērojot ārsta norādījumus un konkrētā preparāta lietošanas instrukciju. Piemēram, NASISOFT un NASISOFT Forte 3 HYAL ir lietošanai gatavi sterili šķīdumi inhalācijām, kas paredzēti lietošanai ar kompresora vai ultraskaņas smidzinātāju ( nebulaizeri) elpceļu saslimšanu gadījumā jebkurā vecumā. Atbilstoši vajadzībām iespējams izvēlēties piemērotāko nātrija hlorīda (NaCl) koncentrāciju.
Aerosolu veidi
Lai izveidotu izkliedētus šķīdumus, var izmantot šādus līdzekļus:
- zāles,
- fizioloģisko sāls šķīdumu,
- augu ekstraktus,
- eļļas,
- sodas šķīdumus.
Atkarībā no daļiņu lieluma aerosolus var iedalīt šādi:
8–10 mikroni – izteiktāka depozīcija mutes dobumā;
5– 8 mikroni – izteiktāka depozīcija rīkles dobumā un uz balsenes;
3–5 mikroni – izteiktāka depozīcija trahejā un bronhos;
1–3 mikroni – izteiktāka depozīcija bronhiolās;
0,5–2 mikroni – izteiktāka depozīcija alveolās.
Tvaika inhalatori veido aerosolus ar lielākām daļiņām, tāpēc tie nav piemēroti bronhu un plaušu slimību ārstēšanai. Smalkas un vidēja lieluma šķidruma daļiņas var iegūt, izmantojot smidzinātājus, kas darbojas ar ultraskaņas, kompresijas vai sieta tehnoloģiju. Svarīgs ir arī daļiņu kustības ātrums. Jo tas ir lielāks, jo dziļāk elpceļos aktīvā viela var nonākt.
Atkarībā no ieelpojamā šķīduma temperatūras, inhalāciju iedalījuma
- Karsta tvaika inhalācijas – temperatūra līdz 60 °C. Šādas inhalācijas uzlabo asinsriti un mazina sāpes. Tās ir piemērotas tikai deguna dobuma un rīkles ārstēšanai.
- Siltu tvaiku inhalācijas – inhalējamais šķīdums tiek uzkarsēts līdz 40 °C. Tās veicina atklepošanu un atvieglo sausu, neproduktīvu klepu.
- Inhalācijas ar istabas temperatūras šķīdumu – piemērotas iekaisuma un gļotādas tūskas mazināšanai, kā arī krēpu izvadīšanas veicināšanai.
Kādas slimības var ārstēt?
Visbiežāk aerosolus izmanto elpošanas sistēmas slimību ārstēšanai. Tie var būt piemēroti gan bakteriālu, gan vīrusu infekciju gadījumā.
Galvenās saslimšanas, kuru ārstēšanā var izmantot inhalācijas
- Faringīts.
- Akūtas respiratoras vīrusu infekcijas (ARVI).
- Angīna.
- Laringīts.
- Traheīts.
- Bronhīts.
- Bronhiolīts.
- Pneimonija.
- Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS).
- Cistiskā fibroze.
- Sinusīts.
- Rinīts.
Inhalāciju terapija var būt efektīva arī ilgstošu obstruktīvu plaušu slimību, piemēram, astmas, ārstēšanā.
Zāļu grupas, kuras lieto inhalācijām
Papildus parastajiem sāls šķīdumiem un minerālūdenim, ko izmanto gļotādas mitrināšanai un mīkstināšanai, inhalācijām lieto plašu zāļu šķīdumu klāstu.
- Antiseptiķi – veicina sēnīšu, vīrusu un baktēriju iznīcināšanu.
- Simpatomimētiskie līdzekļi – aktivizē adrenalīna receptorus, samazinot elpceļu sašaurināšanos (stenozi), piemēram, laringospazmas gadījumā.
- Antibiotikas – iznīcina baktērijas un mazina iekaisumu.
- Bronhu spazmolītiķi – paplašina bronhus, veicinot krēpu izvadīšanu un atvieglojot atkrēpošanu.
- Hormonu preparāti – samazina iekaisumu un pietūkumu.
- Atkrēpošanu veicinoši līdzekļi – uzlabo krēpu izvadīšanu.
- Pretiekaisuma līdzekļi – mazina iekaisumu.
Ja vienlaikus ir nozīmētas vairākas zāles, inhalācijas procedūru laikā jāievēro noteikta secība. Vispirms lieto bronhu spazmolītiķus, jo tie paplašina elpceļus. Pēc 15–20 minūtēm lieto līdzekli, kas veicina krēpu izvadīšanu. Pēc elpceļu attīrīšanas inhalē antibakteriālu vai pretiekaisuma līdzekli.
Kā notiek nebulaizera terapija?
Vispirms jāsagatavo inhalācijām paredzētais zāļu šķīdums. Dažas zāles jau ir pieejamas gatavu inhalāciju šķīdumu veidā, un to saturs vienkārši jāielej inhalācijas traukā. Citas zāles nepieciešams atšķaidīt ar fizioloģisko sāls šķīdumu. Bērniem paredzētais šķīdums jāsagatavo atbilstoši ārsta norādījumiem, jo nepieciešamās proporcijas var atšķirties atkarībā no bērna vecuma un lietojamām zālēm. Izkliedētās daļiņas ieelpo, izmantojot inhalācijas ierīces iemuti.
- Ja tiek ārstēts deguna dobums, inhalāciju veic, ieelpojot caur degunu un izelpojot caur muti. Jāelpo mierīgi un lēni.
- Ja nepieciešams iedarboties uz alveolām un bronhiem, inhalāciju veic, ieelpojot caur muti. Pēc ieelpas ieteicams uz īsu brīdi aizturēt elpu, lai zāļu daļiņas labāk nogulsnētos elpceļos, un pēc tam izelpot.
Abos gadījumos ieteicams elpot, izmantojot sejas masku. Inhalācijas procedūra ilgst aptuveni 10 minūtes. Atkarībā no nepieciešamajām zālēm dienā var veikt divas līdz sešas inhalācijas. Ārstēšanas kurss var ietvert 5–20 inhalācijas procedūras. Pēc procedūras nepieciešams izskalot muti ar ūdeni. Ieteicams 20 minūtes pēc inhalācijas nerunāt. Vienu stundu pēc inhalācijas nav ieteicams smēķēt, ēst vai skalot mutes dobumu ar citām zālēm.
Darbības veids un efektivitāte
Inhalācijas tieši iedarbojas uz iekaisušo gļotādu, dziedzeru epitēlija šūnām, kapilāriem un nervu galiem.
Atkarībā no izmantošanas mērķa ar inhalācijām var panākt:
- anestēziju jeb sāpju mazināšanu
- gļotādu tūskas samazināšanos
- rīkles, trahejas un bronhu gludās muskulatūras atslābināšanos
- histamīna un citokīnu izdalīšanās samazināšanos
- epitēlija šūnu aktivitātes palielināšanos
- krēpu sašķidrināšanu
- reģenerācijas procesu veicināšanu
- asinsrites uzlabošanos
Inhalāciju terapija var paātrināt atveseļošanos un atvieglot pacienta stāvokli.
Vairāk lasiet www.emteko.com