Latviešiem arī savs vilkaču romāns: Kaķa lāsts
Šī gada sākumā Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā jau trešo Lindas Nemieras darbu – fantāzijas romānu “Kaķa lāsts”.
Linda Nemiera (dz. Dreimane) latviešu literatūrā debitēja 2010. gadā ar tobrīd oriģinālliteratūrā vēl visai trūcīgi pārstāvētā fantāzijas žanra darbu “Vilcenes stāsts”. Un lasītāji to prata atbilstoši novērtēt – romāns ieguva gan balvu bērnu un jauniešu oriģināldarbu konkursā “Zvaigznes grāmata”, gan 2011. gada Lielo lasītāju balvu. 2011. gadā klajā nāca autores otrs romāns “Septiņi”, bet šī gada sākumā Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā jau trešo Lindas Nemieras darbu – fantāzijas romānu “Kaķa lāsts”.
“Kaķa lāstu” varētu nosaukt par latviešu fantastu atbildi uz
pasaulē populārajiem vilkaču romāniem. Sev raksturīgajā ironiskajā
stilā Linda Nemiera iztēlojas: kas notiktu, ja dzīvnieka kodiena
rezultātā upuris pilnmēness naktīs pārtaptu nevis par vilku, bet
citu radību – teiksim, kaķi? Un kas notiktu, ja šāds (ne)gadījums
piemeklētu gluži parastu jaunu Rīgas sievieti, kas ikdienā darbojas
reklāmas firmā, brīvajā laikā satiekas ar draudzenēm un mājās
paslepus aizrautīgi lasa ilustrētos sieviešu žurnālus? Vēl vairāk:
kas notiktu, ja mēs atklātu: pārdabiskās būtnes arī ikdienā dzīvo
ap mums, slēpjoties aiz pazīstamām paziņu un darba kolēģu
sejām?
Visus šos neparastos pieņēmumus Linda ir savērpusi grodā stāstā,
kurā netrūkst ne humora, ne spriedzes, ne savdabīgas
detektīvintrigas. Lasītājs uzzinās gan to, kurā Latvijas nostūrī
visbiežāk pulcējas Baltijas vilkaču asociācija, gan to, kāpēc ir
bīstami iet dušā, ja esi sanīdies ar nārām. Autore raksta no
praktiskas mūsdienu trīsdesmitgadnieces skatpunkta un spoži
pierāda, ka ne tikai angliski runājošajā pasaulē var tapt
aizraujoši un oriģināli fantāzijas žanra darbi.
SKATIES VIDEO, KURĀ LINDA NEMIERA STĀSTA PAR
SEVI!
Linda Nemiera par sevi:
“Ir divas lietas, bez kurām mana dzīve nav iedomājama – grāmatas un
ceļošana. Es lasu grāmatas, drīzāk apriju tās – sākot no pasakām,
beidzot ar enciklopēdijām par šaujamieroču kalibriem. Man ir
atkarība no tintes smaržas, no papīra pieskāriena pirkstiem. Un es
rakstu grāmatas – bet ne no brīvas gribas.
Stāsti par maģiskiem piedzīvojumiem atnāk pie manis sapnī. Stāv pie
gultas un dīc tik ilgi, līdz es ar smagu nopūtu no rīta ceļos un
pierakstu to liecības. Tēli un varoņi seko manām ikdienas gaitām un
ar apkārtējo cilvēku palīdzību piešķir sev vaibstus, žestus un
izturēšanos.”