Būs izmaiņas Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā – tās skars tūkstošiem Latvijas ģimeņu

Likumprojekts paredz atgriezties pie principa, ka gadījumā, ja viens no vecākiem nenodrošina bērnam minimālo uzturlīdzekļu apmēru, Uzturlīdzekļu garantiju fonds bērnam izmaksā uzturlīdzekļus tādā apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikumu, noteicis Ministru kabinets. Patlaban pastāv divi atšķirīgi minimālo uzturlīdzekļu apmēri: viens, kas jānodrošina katram vecākam, un otrs – mazāks apmērs, ko valsts garantē no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.

Deputāti uzsver, ka valstij ir pienākums nodrošināt bērnam nepieciešamo aizsardzību un gādību, īpaši gadījumos, kad viens no vecākiem savus uzturēšanas pienākumus nepilda.

“Bērna vajadzības nemainās atkarībā no tā, vai viņa vecāks savus pienākumus pilda vai arī uzturlīdzekļus viņa vietā uz laiku nodrošina valsts. Tāpēc nav pieļaujams, ka bērnam šādā situācijā tiek garantēts mazāks uzturlīdzekļu apmērs. Mūsu mērķis ir novērst šo nevienlīdzību un nodrošināt, lai ikvienam bērnam pienāktos vienāds, likumā noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs,” norāda komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere.

Pašlaik bērniem līdz septiņu gadu vecumam valsts garantētais uzturlīdzekļu apmērs ir 155 eiro mēnesī, lai gan atbilstoši Civillikumam noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 195 eiro. Savukārt bērniem no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadiem valsts garantē 180 eiro mēnesī, kamēr minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 234 eiro.

Likumprojekts paredz, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonds uzturlīdzekļus izmaksātu minimālajā apmērā, kādu noteicis Ministru kabinets, bet ne lielākā apmērā par to, kas paredzēts tiesas nolēmumā vai vienošanās par uzturlīdzekļiem. 

Deputāti likumprojekta anotācijā norādījuši, ka grozījumu īstenošanai 2027.gadā valsts budžetā būs nepieciešami aptuveni 20 miljoni eiro. Vienlaikus anotācijā teikts, ka daļa šo līdzekļu varētu atgriezties valsts budžetā, palielinoties mājsaimniecību ienākumiem un ar tiem saistītajiem nodokļu ieņēmumiem.

Grozījumu īstenošana mazinātu nevienlīdzību un uzlabotu bērnu iespējas pilnvērtīgi attīstīties, vienlaikus novēršot atšķirīgu valsts attieksmi pret bērniem, kuru vecāki nepilda uzturlīdzekļu nodrošināšanas pienākumu.