BKUS sniegtais psihosociālais atbalsts bērniem ar smagām slimībām un viņu ģimenēm novērtēts kā pietiekošs, taču trūkst pienācīga atbalsta mājās

Secināts, ka BKUS nodrošinātais psihosociālais atbalsts kopumā ir atbilstošs un ģimenēm krīzes brīdī ir būtisks, tomēr lielākie izaicinājumi saistīti nevis ar paša pakalpojuma kvalitāti slimnīcā, bet ar atbalsta pieejamību pēc bērna atgriešanās dzīvesvietā. Problēmas rada atšķirīgās iespējas pašvaldībās, gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām, kā arī ģimeņu zemā atsaucība sadarboties ar sociālajiem dienestiem un nepietiekami skaidra informācija par turpmāk pieejamo atbalstu.

Izvērtējumā veiktie uzdevumi

Izvērtējums par psihosociālā atbalsta pakalpojuma nodrošināšanu bērniem ar smagu saslimšanu vai invaliditāti un viņu tuviniekiem veikts no šī gada februāra līdz jūnijam. Tajā aptaujāti 289 bērnu vecāki, padziļināti analizēti 250 BKUS psihosociālā atbalsta saņēmēju gadījumi, kā arī vērtētas slimnīcas sniegtās rekomendācijas ģimeņu turpmākam atbalstam. Veiktas fokusgrupu diskusijas un intervijas ar vecākiem, jauniešiem, BKUS speciālistiem, pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjiem, politikas veidotājiem, nevalstisko organizāciju un BKUS Vecāku padomes pārstāvjiem.

Analizētajā posmā no 2024. gada 1. jūlija līdz šī gada 12. februārim BKUS psihosociālā atbalsta pakalpojumu saņēmuši 1671 bērns un 1908 bērnu ģimenes locekļi. Šajā laikā sagatavota 1501 rekomendācija turpmākam atbalstam pēc stacionārās vai ambulatorās ārstēšanās. Tomēr tikai 134 gadījumos jeb 9% rekomendāciju nosūtītas pašvaldību sociālajiem dienestiem, izmantojot SOPA sistēmu. Pētījumā tas skaidrots ar ģimeņu zemo atsaucību tālākai sadarbībai ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

Gadījumu analīze rāda, ka tikai 16% ģimeņu devušas piekrišanu sadarbībai ar sociālo dienestu. Gadījumos, kad šāda piekrišana dota, sadarbība ar sociālo dienestu sākta 89% gadījumu. Tajā pašā laikā 17% ģimeņu ar sociālo dienestu sadarbojušās bez piekrišanas datu apmaiņai ar BKUS, kas var liecināt, ka daļa ģimeņu pēc BKUS sociālā darbinieka konsultācijas pašas vēršas pēc palīdzības pašvaldībā.

Kas traucē sekot rekomendācijām

Izvērtējumā minēts, ka ģimeņu nevēlēšanos sadarboties ar sociālo dienestu ietekmē stigma, uzticēšanās trūkums, negatīva iepriekšējā pieredze un nepietiekama izpratne par pieejamo atbalstu. Īpaši mazās pašvaldībās ģimenēm var būt bažas par privātumu un informācijas konfidencialitāti. Līdztekus pašvaldībās pakalpojumu klāsts un piekļūstamība būtiski atšķiras - daudzviet trūkst speciālistu, īpaši psihologu un terapeitu, turklāt ģimenēm nākas ilgstoši gaidīt šos pakalpojumus. Atsevišķos gadījumos pakalpojuma saņemšanu apgrūtina arī transporta pieejamība.

Sešās intervijās ar pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjiem izskanējis, ka BKUS rekomendācijas ir noderīgas, tomēr dažkārt tajās pietrūkst detalizācijas par jau slimnīcā sniegto atbalstu un nepieciešamā turpmākā atbalsta mērķi. Nepilnīga informācija var apgrūtināt pakalpojumu piešķiršanu pašvaldībā un radīt dublējošu darbu, atkārtoti izvērtējot ģimenes situāciju.

Arī ģimenēm rekomendācijas ne vienmēr ir pietiekami skaidras. Piemēram, ieteikums vērsties pašvaldības sociālajā dienestā lielākoties formulēts vispārīgi, neminot konkrētus pakalpojumus. Lai gan BKUS ģimenēm kopumā sniedz papildu mutisku skaidrojumu par tālāka atbalsta saņemšanas iespējām, izvērtējumā secināts, ka vispārīgi formulētu rakstisko rekomendāciju dēļ daļai ģimeņu nav pietiekami skaidrs, kāds atbalsts tām varētu tikt nodrošināts un kāds būtu sagaidāmais ieguvums no vēršanās sociālajā dienestā.

Izvērtējumā arī minēts, ka SOPA sistēmā trūkst automātisku paziņojumu par jaunu informāciju. Tas nozīmē, ka pašvaldību sociālie dienesti ne vienmēr uzreiz redz, kad sistēmā ievietotas rekomendācijas par konkrētu ģimeni, un informācija jāpārbauda manuāli.

Rindas pie psihologa ir garas. Kādi vēl atbalsta veidi izmantoti?

BKUS speciālisti norādījuši, ka psihologu noslodze ir augsta, un, ja situācija nav kritiska, ambulatoro psihologa konsultāciju var nākties gaidīt pat vairākus mēnešus, turklāt rindas var radīt atbalsta pārrāvumu un mazināt procesa nepārtrauktību.

Analizētajos 250 gadījumos psihologa konsultācijas sniegtas 198 gadījumos jeb 79%. Vidējais psihologa konsultāciju apjoms vienā gadījumā bijis trīs stundas un 35 minūtes. Sociālā darbinieka konsultācijas saņēmuši visi bērnu vecāki vai likumiskie pārstāvji, un to vidējais apjoms vienā gadījumā bijis trīs stundas un 14 minūtes. Retāk izmantoti citi atbalsta veidi. Kapelāna konsultācijas sniegtas 23 gadījumos jeb 9%, pediatrijas spēles speciālista konsultācijas – 33 gadījumos jeb 13%, PEP mammas konsultācijas – 11 gadījumos jeb 4%, bet aukles atbalsts – 15 gadījumos jeb 6%.

No analizētajiem 250 gadījumiem 60% pakalpojuma sniegšana bija noslēgusies, bet 40% gadījumu tā turpinājās. Gadījumos, kuros pakalpojums bija noslēgts, vidējais sadarbības ilgums bija 5,7 mēneši, bet mediāna – 4,7 mēneši. Ambulatorajiem pakalpojumiem vidējais ilgums bija 7,2 mēneši, stacionāriem – 5,2 mēneši.

Pārrāvumi pakalpojuma sniegšanā

Izvērtējumā arī secināts, ka pakalpojums stacionārā kopumā darbojas savlaicīgāk un koordinētāk nekā ambulatorajā posmā. Līdztekus atbalsts netiekot nodrošināts vairākām grupām, kurām tas varētu būt nepieciešams, piemēram, projekta atlases kritēriji izslēdz bērnus no bērnu sociālās aprūpes centriem, bērnus, kuri sasnieguši pilngadību, bet turpina ārstēšanos BKUS, ģimenes locekļus sērošanas periodā pēc bērna nāves, kā arī daļu paliatīvā aprūpē esošu bērnu un viņu ģimenes locekļu.

Problemātisks ir atbalsta pārrāvums pēc bērna pilngadības sasniegšanas un ģimenes sērošanas periodā pēc bērna nāves. Šajos gadījumos nepieciešamība pēc psihosociālā atbalsta saglabājas vai pat pieaug, taču esošā pakalpojuma tvērums to pilnībā nenodrošina, secināts izvērtējumā.

BKUS speciālisti pētījumā norādījuši, ka ne visas ģimenes izmanto piedāvāto atbalstu pilnā apjomā. Daļa ģimeņu sākotnēji pakalpojumu noraida, bet pēc atkārtotas skaidrošanas tomēr piekrīt, kas apliecina uzticēšanās veidošanas nozīmi.

Pakalpojuma neatkarīgu izvērtējumu SIA "AC Konsultācijas" par 19 630 eiro veica projekta "Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām saslimšanām un viņu ģimenes locekļiem" laikā, ko īsteno BKUS sadarbībā ar Labklājības ministriju. Projektu līdzfinansē "Eiropas Sociālais fonds Plus", un tas turpināsies līdz 2027. gada beigām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "AC Konsultācijas" apgrozījums 2025. gadā bija 171 301 eiro un peļņa - 9 817 eiro. Uzņēmums "AC Konsultācijas" dibināts 2002. gadā, un tā pamatkapitāls ir 14 220 eiro. Kompānijas īpašnieks ir Artūrs Caune.

Kā aģentūru LETA informēja Bērnu slimnīcā, pilotprojektā psihosociālo atbalstu saņēmuši jau teju 3000 bērni ar smagām slimībām un viņu ģimenes locekļi.