Jauniešiem ir interese vēlēt tikai par viņiem saprotamu politiku. Tad kurš izvēlēsies viņu nākotni?

Latvijas Universitātes profesora Jāņa Ikstena pētījums par 2021. gada pašvaldību vēlēšanām liecina, ka toreiz nobalsoja tikai aptuveni trešdaļa jauniešu. Savukārt SKDS pētījumā par 2022. gada Saeimas vēlēšanām 61% aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem norādīja, ka ir balsojuši, tiesa, šī vecuma grupa pētījumā bija pārstāvēta salīdzinoši mazāk. No vienas puses varētu šķist, ka jauniešiem politika neinteresē, tomēr ikdienā, strādājot skolā, redzu pavisam citu ainu. Viņiem ir viedoklis, savas vērtības un interese par jautājumiem, kas ietekmē viņu dzīvi, bet dažkārt pietrūkst zināšanu par to, kā praktiski iesaistīties. Un vēl mēs, pieaugušie, ne vienmēr atpazīstam tās līdzdalības formas, kuras izvēlas paši jaunieši.

 Raksta autore: Eiropas Tālmācības vidusskolas sociālo zinātņu skolotāja Annija Bergmane. Publicitātes foto.

Interese parādās, tiklīdz politika kļūst saprotama

Esmu strādājusi ar jauniešiem vēlēšanu simulācijās, kurās skolēni paši veido partijas, formulē idejas, debatē, mēģina pārliecināt citus un beigās piedalās balsošanā. Reizēm sākumā ir neizpratne, piemēram, “Es taču esmu tikai devītajā vai desmitajā klasē, mani tas vēl neskar”, taču ļoti ātri jaunieši saprot, ka politika viņus ietekmē neatkarīgi no tā, vai viņiem jau ir tiesības balsot. Vēlēšanu simulācijās esam runājuši arī par populismu, un bijušas jauniešu grupas, kas, cenšoties iegūt klasesbiedru balsis, pašas sākušas izmantot populistiskas metodes. Pēc tam viņi to arī atzīst – mūsu uzdevums taču bija uzvarēt. Tieši šādos brīžos jēdzieni, kas citādi paliktu mācību grāmatā, kļūst saprotami, jo jaunietis pats piedzīvo, kā darbojas politiskā komunikācija un vēlētāju pārliecināšana.

Priekšstats par jauniešiem, kuriem “nekas neinteresē”, lielā mērā ir pieaugušo radīts - ja ar viņiem par politiku runā saprotami un bez nosodījuma, jaunieši atveras, uzdod jautājumus un iesaistās. Dažkārt šķietamo vienaldzību rada arī bailes kļūdīties – ja jaunietis nav pārliecināts, ka par politiku zina pietiekami daudz, drošāk var šķist pateikt “mani tas neinteresē”, nekā riskēt paust viedokli, kuru kāds uzskatīs par nepareizu.

Kā norisinās vēlēšanas? 

Mēs daudz runājam par to, ka jauniešiem jāiet balsot, bet reizēm izlaižam pašu vienkāršāko – praktiski izskaidrot, kā norisinās vēlēšanas. Pieaugušajam, kurš balsojis daudzas reizes, ir pašsaprotami, kas jāņem līdzi uz iecirkni, ko tur darīt un kā izdarīt savu izvēli. Jaunietim, kurš balso pirmoreiz, nekas no tā nav pašsaprotams. Turklāt mēs vienlaikus uzsveram, cik vēlēšanas ir svarīgas – rezultātā jaunietim, kuram nav iepriekšējas pieredzes, var rasties sajūta, ka tas ir ļoti sarežģīts process, kurā nedrīkst kļūdīties. Ar aicinājumu “tev jāiet balsot” vien nepietiek – pirms tam jāiedod zināšanas un iespēja šo procesu saprast. Labs veids, kā to izdarīt, ir Signālvēlēšanas, kas šogad notiks visā Latvijā, arī Eiropas Tālmācības vidusskolā, ļaujot iesaistīties visiem skolēniem, arī tiem, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Tā ir iespēja piedzīvot vēlēšanu procesu praksē – jaunieši ierodas skolā kā vēlēšanu iecirknī, ņem līdzi pasi vai ID karti, saņem partiju sarakstus, izdara izvēli kabīnē un nodod savu balsojumu. Skolēni iesaistās arī balsu skaitīšanā, bet Signālvēlēšanu rezultāti tiks publiskoti 3. oktobra vakarā pēc oficiālo vēlēšanu iecirkņu slēgšanas.

Kā vērtēt jauniešu interesi par sabiedrībā notiekošo? 

Vēlēšanu aktivitāte nav vienīgais rādītājs, pēc kura vērtēt jauniešu interesi par sabiedrībā notiekošo, tāpēc, iespējams, mums pašiem jāmaina priekšstats par to, ko nozīmē būt pilsoniski aktīvam. Pieaugušie pilsonisko līdzdalību bieži saista ar darbošanos biedrībā, jauniešu organizācijā, politiskā organizācijā vai ilgstošu brīvprātīgo darbu, taču jauniešu aktivitāte šodien var izpausties citādi. Viņiem var būt saistošāk iesaistīties vienā konkrētā projektā, akcijā vai iniciatīvā, nevis uz vairākiem gadiem kļūt par kādas organizācijas biedru. Arī aktīva komunikācija sociālajos medijos var būt viena no līdzdalības formām.

To ļoti labi redzam arī skolā – 12. klasē projekta darba ietvaros skolēni var izvēlēties pilsoniskās līdzdalības iniciatīvu, un interese par šo iespēju ir liela. Jaunieši darbojas dzīvnieku patversmēs, pēta bez pajumtes palikušo dzīvnieku problēmas, organizē sporta nodarbības, vāc līdzekļus un palīdz cilvēkiem savā apkārtnē. Sākumā pats jēdziens “pilsoniskā līdzdalība” viņiem mēdz šķist kaut kas sarežģīts, taču sarunās atklājas, ka daudzi jau ir aktīvi – viņi vienkārši savu iesaisti nesauc mums, pieaugušajiem, ierastajos vārdos.

Vecākiem jāpieņem, ka jaunietis var balsot citādi

Jauniešu vēlmi piedalīties vēlēšanās būtiski ietekmē arī ģimene - esmu dzirdējusi jauniešus sakām, ka viņi nevēlas vecākiem atklāt, par ko balsos, jo viņu politiskās simpātijas atšķiras. Ja mājās valda uzstādījums “mūsu ģimene balso par šo partiju” vai “tu vēl neko nesaproti, tāpēc balso tāpat kā es”, ir grūti vienlaikus gaidīt, ka jaunietis kļūs par patstāvīgu vēlētāju. Jaunietim var būt citas vērtības un prioritātes, tāpēc daudz vērtīgāk ir jautāt, kāpēc viņš domā tieši tā un kas viņam konkrētajā politiskajā piedāvājumā šķiet svarīgs. Arī tad, ja viņa izvēle nesakrīt ar mūsu pašu izvēli. Tieši šādās sarunās veidojas spēja argumentēt, izvērtēt informāciju un pieņemt patstāvīgus lēmumus.

Pilsoni nevar sākt veidot 18. dzimšanas dienā

Ja vēlamies, lai 18 gadu vecumā jaunietis dodas vēlēt, par politiku un līdzdalību jāsāk runāt daudz agrāk. Jau 8. un 9. klasē jaunieši ir gatavi nopietnām sarunām par vēlēšanām, bet vidusskolā tās būtu jāturpina sistemātiski. Gaidīt līdz 12. klasei ir par vēlu – jaunieša uzmanību tobrīd aizņem eksāmeni, skolas pabeigšana un nākotnes izvēles.

Ja pēc desmit dienām redzēsim, ka jauniešu aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās atkal ir ievērojami zemāka par kopējo vēlētāju aktivitāti, nevajadzētu steigties to skaidrot ar vienaldzību. Jaunieši interesējas par sabiedrībā notiekošo un iesaistās, taču mūsu uzdevums ir palīdzēt šo interesi pārvērst arī līdzdalībā vēlēšanās. To nevar panākt ar vienu aicinājumu “ej balsot” dažas nedēļas pirms vēlēšanām – pilsoniskā līdzdalība jāveido daudz agrāk.