Šajās brīvdienās jau 3 noslīkušie; ārsti brīdina arī par traumām – ik gadu 15 līdz 25 cilvēki paliek paralizēti no lēciena uz galvas ūdenī

Drošība pie ūdens 

Svētdienas rītā bojāgājuši cilvēki izcelti no no ezera Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā un no dīķa Rēzeknes novada Lendžu pagastā. Savukārt sestdien kāds cilvēks bez dzīvības pazīmēm izcelts no upes Jūrmalā.

Bojāgājušie nodoti Valsts policijai nāves apstākļu noskaidrošanai.

Glābēji atgādina, ka siltais laiks daudzus mudina doties pie ūdens, tomēr noslīkšana joprojām ir viena no biežākajām traģēdijām svētku laikā. Īpaši bīstama ir peldēšanās alkohola reibumā, nepazīstamās vietās vai vienatnē.

VUGD aicina izvēlēties drošas peldvietas, nepārvērtēt savas spējas un vienmēr pieskatīt bērnus ūdens tuvumā. Vecākiem jāapzinās, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime.

Atpūtā pie ūdens – laivojot, braucot ar katamarānu, ūdensmotociklu, SUP dēli – vajadzētu vilkt glābšanas vestes, bet bērniem līdz 12 gadu vecumam glābšanas veste ir obligāta.

Ārsti brīdina par smagām traumām 

Latvijā ik gadu 15 līdz 25 cilvēki pēc lēciena ūdenī uz galvas paliek paralizēti uz mūžu, aģentūru LETA informēja "Orto klīnikas" pārstāve Agnese Baumane, atsaucoties uz klīnikas sertificēta mugurkaulāja ķirurga Arta Gulbja pausto.

Gulbis norāda, ka biežāk šādas traumas gūst jauni, vidēji 27 gadus veci vīrieši. Šādas situācijas nereti notiek, kompānijā atpūšoties pie ūdens, tāpēc līdzcilvēkiem ir iespēja atturēt no šīs neapdomīgās rīcības.

Ārsts uzsver, ka pēc šāda lēciena sekas var būt neatgriezeniskas. Viņš stāsta par gadījumu, kad pēc lēciena uz galvas ūdenī slimnīcas uzņemšanas nodaļā nonācis jauns vīrietis, un pēc operācijas kļuvis skaidrs, ka viņš nekad vairs nestaigās. Sākotnēji pie viņa bija ieradušies aptuveni 20 draugi, paziņas un tuvinieki, bet pēc nedēļas reanimācijā viņu apmeklēja vairs tikai trīs vai četri radinieki.

Gulbis norāda, ka kakla daļa ir ļoti trausla, jo to nesargā ne ribas, ne masīvi kauli. Atsitiena brīdī cilvēks ne vienmēr lauž sprandu, bet var gūt mugurkaula saišu bojājumus, pārrāvumus, mežģījumus, skriemeļu lūzumus un muguras smadzeņu traumas.

Klīnikā skaidro, ka gadījumos, kad cilvēks, lecot uz galvas ūdenī, atsitas pret akmeni, zaru vai zemi, viņš nereti vairs krastā neizpeld – trieciena dēļ var zust samaņa, savukārt muguras smadzeņu bojājums var izraisīt ķermeņa daļu paralīzi.

Ja redzams, ka ūdenī lecošais cilvēks neiznirst, viņš jāglābj un jāvelk ārā aiz matiem, iesaka klīnikas speciālisti. Šādā brīdī neesot jābaidās par to, vai netiks pastiprinātas traumas sekas. Kad cilvēks izvilkts ārā, viņu vēlams noguldīt uz auduma gabala, piemēram, dvieļa, palaga vai segas, nevis tieši uz zemes vai smiltīs, jo, ierodoties neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, cietušais būs jāpārvieto vēlreiz.

Klīnikā uzsver, ka pat tad, ja cilvēks neelpo, viņu nedrīkst griezt uz sāniem vai likt sēdus, lai viņš atklepotu ūdeni. Cietušajam jāpaliek horizontālā stāvoklī, bet elpināšana un sirds masāža jāveic, nekustinot ķermeni un galvu uz sāniem. Nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Ja gūta mugurkaula kakla daļas trauma, minūtes ir izšķirošas. Ja mugurkaula kanāls nav pilnībā bojāts un nav iestājusies paralīze, operācija jāveic tuvāko divu līdz astoņu stundu laikā.