Bāriņtiesu darbinieki par tiesībsardzes ziņojumu: "Bērnu tiesību aizsardzības sistēmu nevar vērtēt, analizējot vienu tās posmu"

Viņa uzsvēra, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmu nevar vērtēt, analizējot tikai vienu tās posmu. Reformām jābalstās objektīvos datos, pilnvērtīgā analīzē un izpratnē par visas sistēmas darbību, nevis pieņēmumā, ka galvenais problēmu cēlonis ir bāriņtiesas, pauda Ziemele.

LBDA ieskatā ziņojumā vairākos gadījumos sarežģīti un ilgstoši procesi tiek skaidroti galvenokārt ar bāriņtiesu darbu, nepietiekami izvērtējot citu iesaistīto institūciju kapacitāti, resursu pieejamību un normatīvā regulējuma radītos ierobežojumus.

Piemēram, analizējot tiesvedību ilgumu lietās, kurās nepieciešams bāriņtiesas atzinums, netiek pietiekami vērtēti tādi būtiski faktori kā psiholoģisko izpēšu pieejamība, tiesu noslodze, atkārtoti tiesu pieprasījumi sniegt aktualizētus atzinumus, kā arī pašu procesa dalībnieku rīcība. Praksē nav retas situācijas, kad viena procesa laikā bāriņtiesai jāsniedz vairāki atzinumi, jo ilgstošas tiesvedības rezultātā sākotnēji iegūtā informācija kļūst neaktuāla, skaidro Ziemele.

Tāpat LBDA kritiski vērtē secinājumu, ka bāriņtiesas nepietiekami pārzina bērnus, kuri nonāk ārpusģimenes aprūpē. Krīzes situācijās bāriņtiesu primārais uzdevums ir nekavējoties nodrošināt bērna drošību un novērst apdraudējumu viņa veselībai vai dzīvībai. Šādos apstākļos pilnīga informācija par bērna individuālajām vajadzībām ne vienmēr ir pieejama jau sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī, un tas pats par sevi neliecina par profesionālās kompetences trūkumu, uzsver LBDA valdes priekšsēdētāja.

Vienlaikus LBDA piekrīt, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmai nepieciešami uzlabojumi. Bāriņtiesas, tāpat kā citas sistēmā iesaistītās institūcijas, saskaras ar speciālistu trūkumu, augstu darba intensitāti un pieaugošu lietu sarežģītību. Nepieciešama vienotu kvalitātes standartu stiprināšana, profesionālās kompetences pilnveidošana un efektīvāka starpinstitucionālā sadarbība.

Tomēr bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošana nav iespējama, koncentrējot atbildību tikai uz vienu institūciju. Bāriņtiesas ir tikai viena daļa no sistēmas, kurā iesaistīti arī sociālie dienesti, tiesas, veselības aprūpes, izglītības un citi speciālisti. Tādēļ jebkurām strukturālām pārmaiņām jābūt balstītām visaptverošā un objektīvā izvērtējumā, norāda Ziemele.

LBDA pauž nožēlu, ka līdz ziņojuma publicēšanai nav notikusi pilnvērtīga diskusija ar nozares profesionāļiem par tajā ietvertajiem secinājumiem un piedāvātajiem risinājumiem. LBDA ieskatā šāda mēroga izvērtējums būtu ieguvis no plašākas nozares iesaistes jau sagatavošanas posmā.

LBDA esot gatava profesionālai un konstruktīvai diskusijai par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas attīstību, tādēļ tā ir aicinājusi tiesībsardzi Palkovu 27. jūnijā tikties ar bāriņtiesu pārstāvjiem, lai pārrunātu ziņojuma secinājumus, to pamatojumu un iespējamos bērnu tiesību aizsardzības sistēmas attīstības virzienus.

Kā vēstīts, tiesībsardze Palkova aicina nekavējoties reformēt bāriņtiesu sistēmu, piedāvājot tam divus potenciālos modeļus – bāriņtiesas funkciju sadalīšanu starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu, vai starp tiesu un centralizētu Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās.

Tiesībsardze aicinājusi Ministru kabinetu izstrādāt jaunu bāriņtiesu institucionālo modeli līdz šā gada 1. decembrim, un līdz 2028. gada 1. janvārim to ieviest.

Savukārt Saeimai lūgts nodrošināt parlamentāro uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidē un jauna institucionālā modeļa izstrādē un ieviešanā.

Tiesībsarga birojā norāda, ka attiecībā uz bāriņtiesu darbu pastāv atšķirīga prakse dažādās pašvaldībās, vāja kontrole un nopietni pārkāpumi, sākot no nepietiekamas bērnu viedokļa uzklausīšanas līdz pat nepamatotai bērnu šķiršanai no ģimenēm.

Palkova uzsver, ka bāriņtiesu sistēma Latvijā veidota citā laikā un citos apstākļos. "Iespējams, kādreiz tā kalpoja savam mērķim, bet daudzi fakti liecina, ka pašlaik tas tā nav. Turklāt bērnu tiesību aizsardzības kvalitāte ir atkarīga no tā, kurā Latvijas vietā viņi dzīvo un kāda ir pašvaldības izpratne, resursi un to bāriņtiesās strādājošo amatpersonu pieredze un profesionalitāte," saka tiesībsardze.

Pēc viņas teiktā, tas nozīmē, ka esošā sistēma nenodrošina vienlīdzīgu, profesionālu un savlaicīgu bērnu tiesību aizsardzību. "Šī situācija ir satraucoša, tā nelabvēlīgi ietekmē daudzu bērnu un ģimeņu likteņus, tāpēc to nedrīkst atstāt bez ievērības," viņa uzsver.