Iesniegumu par mazbērnu ciemošanos pie vecvecākiem izskatīja pēc četriem mēnešiem! Tiesībsarga birojs uzsver – tāda bāriņtiesas vilcināšanās nav pieļaujama

Pārbaudes lietā minētajā gadījumā ilgstoši netika noteikta saskarsmes kārtība, vai un kā vecvecāki var tikties ar saviem mazbērniem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē.

“Bāriņtiesas vilcināšanās pieņemt lēmumu rezultējās ar to, ka vairākus mēnešus vecvecākiem nebija nekādas skaidrības par iespēju satikties ar mazbērniem. Atslēgas vārds ir skaidrība. Bāriņtiesu lēmumi iesniedzējiem var būt nelabvēlīgi, bet lēmums vai vismaz pagaidu regulējums būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk,” norāda tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.

Konkrētajā situācijā bāriņtiesa 2025. gada februārī bērniem nodibināja aizbildnību un iecēla aizbildni (mātes brāli). Pēc aizbildnības nodibināšanas vecvecākiem (tēva vecākiem) nebija iespējas ar mazbērniem ne sazināties pa telefonu, ne ar viņiem satikties. 

Iesniegumu par mazbērnu ciemošanos pie vecvecākiem bāriņtiesa izskatīja tikai pēc četriem mēnešiem, un lēmums bija vecvecākiem nelabvēlīgs.

Lai izvairītos no šādas vilcināšanās un nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, par kuru saskarsmi lemj bāriņtiesa nevis tiesa, būtu jāparedz pienākums arī bāriņtiesai, tāpat kā tas Civilprocesa likuma 244.10 pantā ir noteikts tiesai, mēneša laikā pieņemt konkrētu un izpildāmu pagaidu lēmumu par saskarsmes kārtību. Tādēļ Labklājības ministrija un Tieslietu ministrija, savstarpēji sadarbojoties, aicinātas izstrādāt grozījumus tiesību normās.

Bērnu aizsardzības centram jāuzlabo metodiskie ieteikumi bāriņtiesām par saskarsmes ierobežojumiem ar bērniem ārpusģimenes aprūpē, lai veicinātu bāriņtiesu, aizbildņu, audžuģimeņu un bērnu aprūpes iestāžu izpratni par saskarsmes nozīmību.

Savukārt bāriņtiesas aicinātas rīkoties bērnu labākajās interesēs un nekavēties ar lēmuma par saskarsmes kārtību pieņemšanu, lai mazinātu jebkādas domstarpības starp ārpusģimenes aprūpes nodrošinātāju un bērnam tuvu cilvēku.