Sāk pārbaudi par iespējamu jaunieša badināšanu aprūpes centrā

Pēc iepazīšanās ar medijos izskanējušo informāciju, ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Arvīds Kalniņš uzskatīja par nepieciešamu ierosināt pārbaudes lietu, lai izvērtētu valsts sociālās aprūpes centra amatpersonu rīcību.

Saskaņā ar Prokuratūras likuma 16. panta otrās daļas 1. punktu prokuroram ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja ģenerālprokurors atzīst šādas pārbaudes nepieciešamību. Prokurora sāktās pārbaudes ietvaros no iestādēm tiks pieprasīta visa nepieciešamā informācija, lai varētu izvērtētu notikušā apstākļus.

Jau vēstījām, ka biedrība „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” nākusi klajā ar šokējošu vēstījumu - kādā valsts sociālās aprūpes centrā teju līdz nāvei nobadināts jaunietis, jo viņa barošana prasījusi laiku.

„Šodienas ziņa nav vienkārši mūsu biedrības paziņojums. Mēs rakstām, kā cilvēki, kuri redz to, ko lielākai daļai cilvēku nav iespējas redzēt. Mēs rakstām kā cilvēki, kuri nespēj par šo situāciju klusēt. Un mēs noteikti šobrīd esam emocionāli …” – ar šiem vārdiem sākas biedrības ieraksts sociālajā vietnē "Facebook".

No bērnu aprūpes centra uz pieaugušo pansionātu

Biedrība stāsta, ka 10. jūnijā uz grupu māju Priedaines ielā tika pārcelts 18 gadus vecs jaunietis ar ļoti smagiem attīstības traucējumiem. Viņš bija pārvests no valsts sociālās aprūpes centra, kur nonācis pēc pārcelšanas no bērnu aprūpes iestādes. Dokumentos fiksēts, ka, pārejot uz pieaugušo aprūpi, viņa svars bija 36,5 kg.

Tomēr, kā atklāj biedrība, pie viņiem jaunietis nonācis jau krietni kritiskākā stāvoklī: „Puisis svēra 28,5 kilogramus. Viņš bija fiziski un emocionāli pilnībā novārdzis. Viņa skatiens bija tukšs, ķermenis - izkāmējis, stāvoklis - mūsuprāt, bīstams dzīvībai.”

Nobadināts valsts aprūpē

Īpaši šokējošs ir biedrības secinājums, ka jaunietis tika nobadināts nevis pārtikas trūkuma dēļ, bet tāpēc, ka viņa barošana prasīja laiku. „Šis cilvēkbērns, atrodoties pilnā valsts aprūpē un saņemot valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, tika nobadināts gandrīz līdz nāvei. Viņš pusgada laikā zaudēja gandrīz 20% no sava ķermeņa svara. Tas notika visu darbinieku acu priekšā.”

Biedrība norāda, ka šī situācija nav uzskatāma par vienreizēju kļūdu, bet gan par sistēmisku problēmu, kuru pastiprina pārslodzē strādājošais personāls un nepietiekama uzraudzība. Vēl satraucošākus signālus devusi jaunieša ģimenes ārste, sakot, ka „tādu tur ir daudz, jo personālam nav laika”.

Institucionālās aprūpes krīze

Biedrība atgādina, ka atstāšana novārtā ir vardarbības forma, un šajā gadījumā tā notikusi Labklājības ministrijas pakļautības iestādē. „Šis puisis it kā tika aprūpēts, bet būtībā viņš tika atstāts novārtā.”

Turklāt organizācija akcentē, ka tas nav tikai individuāls gadījums, bet gan cilvēktiesību pārkāpums, kas jāizskata plašākā mērogā: „Šis ir institucionālās aprūpes rezultāts, kur cilvēki ir aprūpes objekti, īpaši, ja viņiem ir ļoti smagi attīstības traucējumi.”

Dzīve, kas atgriezta

Pēc pārcelšanās uz grupu māju jaunietis pamazām atguvis veselību un dzīvesprieku. „Šobrīd puisis pie mums Grupu mājā dzīvo jau divus mēnešus. Viņa svars ir pieaudzis par 4 kilogramiem. Viņš atkal spēj smaidīt un smieties, viņam ir emocijas. Ar viņu katru dienu strādā ergoterapeits, viņam ir fizioterapijas, mūzikas nodarbības, taktīlā masāža, viņš katru dienu vairākas stundas ir pastaigā ārā. Viņam apkārt ir cilvēki, kuriem viņš ir svarīgs!”

Biedrība emocionāli noslēdz: “Mēs esam vienam cilvēkbērnam atdevuši dzīvi. Vai var būt kaut kas lielāks uz pasaules?”