"Esmu izvēlējusies dzīvot, nevis nepārtraukti tīrīt" – Mammu sapulcē mammas atklāj, ko par sevi nestāsta

Vecāku organizācijas “Mammām un Tētiem” rīkotais Mātes dienas festivāls Hanzas peronā aizritējis sirsnīgā un dziļi emocionālā gaisotnē, kurā mammas runāja par to, ko ikdienā nereti izvēlas noklusēt. Mammu sapulcē ar nosaukumu “Ko mammas par sevi nestāsta” piedalījās astoņas spilgtas personības.
“Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur no sievietes tiek gaidīts, ka viņa strādā tā, it kā viņai nebūtu bērnu, un audzina bērnus tā, it kā viņai nebūtu darba.”

FOTO: Publicitātes foto

“Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur no sievietes tiek gaidīts, ka viņa strādā tā, it kā viņai nebūtu bērnu, un audzina bērnus tā, it kā viņai nebūtu darba.”

Mammu sapulces dalībnieces: dziedātāja un mūzikas pedagoģe Ance Krauze, Nacionālo bruņoto spēku pulkvede Antoņina Bļodone, vecāku organizācijas “Mammām un Tētiem” vadītājas vietniece Ella Karele, psihoterapijas speciāliste Aina Poiša, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Sabīne Bērziņa, māksliniece, NOME kustības autore Elīna Maligina un žurnālu “Jauns Ok” un “Pastaiga” redaktore Ieva Broka. Diskusiju vadīja vecāku organizācijas “Mammām un Tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

 

Viena stunda, astoņas balsis, simtiem klusēto stāstu

Diskusija sākās ar vecāku organizācijas “Mammām un Tētiem” vadītājas Ingas Akmentiņas-Smildziņas aicinājumu: “Pasakiet vismaz vienu lietu, ko kādreiz esat kā mammas klusējušas – par ko ir bijis kauns, grūti runāt, bet tagad spējat par to stāstīt.” 

Nacionālo bruņoto spēku pulkvede Antoņina Bļodone.

 

Antoņina Bļodone ar dziļu atklātību atzina: “Es esmu bijusi mamma 25 gadus, bet joprojām ir tēmas, par kurām ir grūti runāt –, piemēram, ķermeņa izmaiņas pēc dzemdībām. Man bija kauns par strijām, jutos kā sakropļota, bet tagad es tās uztveru kā piemiņas zīmes no bērniem.” Viņa runāja arī par savu vēlmi būt “stiprai” gan darbā, gan ģimenē – lomu, kuru viņa apzināti izvēlējās, bet kura reizēm nemaz nav tik viegli panesama. “Arī man ir savi vājuma brīži. Arī man reizēm ir nedrošība, cik laba mamma es esmu.”

Vecāku organizācijas “Mammām un Tētiem” vadītājas vietniece Ella Karele.

 

Elīna Maligina sarunu uzsāka ar pašaizdomām: “Kad mani aicināja, man pajautāja – ko tu nestāsti savai meitai? Es šo jautājumu pāradresēju viņai. Meita atbildēja – mamma, tu man nestāsti to, ko tu par mani runā ar citiem.” Elīna uzsvēra nepieciešamību atvērt sarunu starp mammām un bērniem, radot brīvu telpu runāt par jūtām, atmiņām un ikdienas sajūtām bez interneta starpniecības. “Tas kļuvis par kaut ko ekskluzīvu – parunāt bez interneta! Es arī aicinu bērnus runāt ar savām mammām, nekautrēties. Ja kaut kas ir noticis, pateikt. Mamma ir ne tikai tas cilvēks, kurš ir tevi iznēsājis, bet ir arī tavs draugs! Mamma vienmēr palīdzēs! ”

 

Sāpīgā klusēšana: vīna glāze un dzemdību plāna izgāšanās

Žurnāliste Ieva Broka dalījās ar smeldzīgu, bet ļoti atpazīstamu pieredzi: “Gadiem klusēju pat sev, ka viena vīna glāze vakarā bieži nebija tikai viena. Man šķiet, ka par šo runā par maz.” Viņas atklāsme par emocionālo bēgšanu uzrunāja daudzas sievietes auditorijā. 

 

Reklāma
Reklāma

Savukārt Ella Karele atzina, ka dzemdību pieredze neattaisnoja izsapņoto “laimīgo plānu”. Viņa pieļauj, ka daudzām mammām dzemdību plāna nerealizēšanās var radīt sajūtu, ka mammas loma sākusies ar neveiksmi.

Māksliniece, NOME kustības autore Elīna Maligina.

 

Mammas arī runāja par prioritāšu noteikšanu – kā atstāt nekārtīgu māju, ja bērni aicina uz koncertu. Ella Karele vaļsirdīgi atzina: “Mājās ir putekļi, bet es eju ar bērniem uz teātri. Esmu izvēlējusies dzīvot, nevis nepārtraukti tīrīt.” 

 

Mammu aptauja: vairāk nekā 700 atbildes, kurās dominē vientulība, nogurums un perfekcionisma slogs

Diskusijas laikā psiholoģe un psiholoģijas doktore Sabīne Bērziņa prezentēja rezultātus aptaujai, kurā piedalījās 766 mammas. Divas galvenās tēmas, ko mammas minēja kā grūtākās atzīt:

  • Vientulība: sajūta, ka “jātiek galā ar visu pašai”. Mammas uzskata, ka viņām vienlaikus jābūt izcilām darbiniecēm, mīļām partnerēm, organizatorēm, padomdevējām, pavāriem un sirdsdraudzenēm. Vainas sajūta rodas, kad viena no šīm lomām netiek perfekti pildīta.
  • Nerunātās emocijas: mammas atzīst, ka nedalās ar savu dusmu, trauksmes, pēcdzemdību depresijas vai vienkārši emocionālā izsīkuma pieredzi. “Es klusām raudu spilvenā,” bija viens no citātiem aptaujā. “Jo visas citas taču tiek galā – tikai es netieku.”

 

Sabīne skaidroja: “Mēs dzīvojam sabiedrībā, kur no sievietes tiek gaidīts, ka viņa strādā tā, it kā viņai nebūtu bērnu, un audzina bērnus tā, it kā viņai nebūtu darba.”

 

Noslēgumā mammas vienojās atziņā – nav universālas mammas formulas. Katrs bērns ir citāds, katra sieviete – unikāla. “Mēs nevaram būt ideālas visās jomās. Tas nav iespējams. Bet mēs varam būt pietiekamas. Un mīlošas. Un patiesas,” teica viena no dalībniecēm. Un šie vārdi rezonēja visā zālē.

 

Noskaties visu sapulci VIDEO

 

Rakstu sēriju par darba un ģimenes līdzsvaru atbalsta Labklājības ministrija. 

Saistītie raksti