Tuvojas jaunā peldsezona – pārrunā ar bērnu drošības jautājumus

Katrs devītais no Latvijā noslīkušajiem cilvēkiem ir bērns vai jaunietis vecumā no pieciem līdz 24 gadiem, rāda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Peldēšana bērniem sagādā daudz prieka, taču vienlaikus ir ļoti jāuzmanās.

FOTO: Shutterstock.com

Peldēšana bērniem sagādā daudz prieka, taču vienlaikus ir ļoti jāuzmanās.

Bīstami pat baseini

No 2013. līdz 2021. gadam noslīkuši 89 bērni vecumā līdz 19 gadiem, lielākā daļa no tiem – 15 līdz 19 gadus veci pusaudži un bērni līdz četru gadu vecumam. 

Dati liecina, ka visbiežāk bērni slīkst atklātās ūdenstilpēs. No 2013. līdz 2021. gadam dīķī noslīkuši 23 , upē – 19 , bet jūrā – astoņi bērni. Jaunāki bērni biežāk noslīkst gan ārtelpu, gan iekštelpu baseinos vai nenorobežotās piemāju ūdenstilpēs.

Tāpat statistikas dati liecina, ka 2020. gadā 61 cilvēks guvis traumas, atpūšoties pie ūdens vai atrodoties ūdenī. Visvairāk traumu ieguvušas personas 35–39 gadu un 15–24 gadu vecumgrupās, visbiežāk – vīrieši.

Reklāma
Reklāma

 

Katrai vietai savi riski

SPKC skaidro, ka, apmeklējot peldvietu, jāapzinās visi ārējie riski, kuri var rasties un radīt apdraudējumu. 

  • Ezeros un dīķos tie ir dūņu slāņa veidošanās, ūdens augu izplatīšanās, ūdenslīmeņa svārstības, atkritumu, koku zaru nonākšana ūdenī. 
  • Ierīkojot peldvietu dīķī, būtu jāparūpējas par to, lai tā nebūtu pieejama maziem bērniem vai bērniem, kuri neprot peldēt. Īpaši tādos gadījumos, kad ūdenstilpne atrodas tuvu apdzīvotām vietām.
  • Upēs galveno apdraudējumu rada straumes stiprums un ūdens līmeņa svārstības, proti, pieaugot ūdens līmenim, vienmēr pieaug arī straumes stiprums. Jāņem vērā, ka tuvāk upes vidum straumes stiprums ir lielāks. Upēs ir arī apgrūtināti glābšanas darbi.
  • Jūrā jāņem vērā, ka viļņošanās ietekmē var mainīties sēkļu konfigurācija. Tas nozīmē, ka starp sēkļiem var veidoties dziļas bedres.

Saistītie raksti