Pirmdien iestāsies astronomiskais pavasaris, taču šodien diena kļūst garāka par nakti

No 18.marta dienas garums Latvijā pārsniedz nakts garumu, liecina portālā "timeanddate.com" publicētie dati.
Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.

FOTO: Shutterstock.com

Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.

Sestdien Rīgā saule lec plkst.6.32 un riet plkst.18.32, diena ir dažas sekundes ilgāka nekā nakts. Katra nākamā diena kļūs par nepilnām piecām minūtēm garāka.

 

20.marta vēlā vakarā būs ekvinokcija - beigsies astronomiskā ziema un iestāsies astronomiskais pavasaris. Marta ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Zemes ziemeļu puslodē sākas astronomiskais pavasaris, bet dienvidu puslodē - rudens.

 

Saskaņā ar latviešu tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti.

 

Reklāma
Reklāma

Meteoroloģiskā ziema Latvijā sākās pērnā gada 17.novembrī, diennakts vidējai gaisa temperatūrai stabili pazeminoties zem nulles. Vairākās Kurzemes novērojumu stacijās meteoroloģiskā ziema noslēdzās agrākajā iespējamajā datumā - 6.februārī. Līdz 10.februārim tā beidzās arī vietām valsts centrālajā daļā, bet pārējā valstī meteoroloģiskais pavasaris būs sācies tad, kad piecas dienas pēc kārtas diennakts vidējā gaisa temperatūra būs augstāka par nulli.

 

Jau ziņots, ka februāra sākumā Zemes ziemeļu puslodē noslēdzās gada tumšākie trīs mēneši jeb tā dēvētā solārā ziema. Gada gaišākais ceturksnis sāksies 7.maijā un noslēgsies 5.augustā.

Saistītie raksti