Pētījums: atklātas zivis, kurās ir augsts rūpnieciskā piesārņojuma līmenis un kuras noteikti nevajadzētu ēst

Lielbritānijas savvaļas zivīs - plekstē, taimiņā un jūras zeltplekstē atklāti ļoti noturīgi rūpnieciskie piesārņotāji, liecina pētījuma dati.
Ja šīs zivis ēstu vairāk nekā divas reizes gadā, pārsniegtu ES ieteiktās drošības vadlīnijas.

FOTO: Shutterstock.com

Ja šīs zivis ēstu vairāk nekā divas reizes gadā, pārsniegtu ES ieteiktās drošības vadlīnijas.

"Mūžīgās ķimikālijas" ir cilvēku radīta bīstamu produktu grupa, kas pazīstama kā PFAS, kas apzīmē perfluoralkilvielas vai polifluoralkilvielas, no kurām dažas ir saistītas ar vēža izraisīšanu cilvēkiem.

Veicot "mūžīgo ķimikāliju" testus Lielbritānijas savvaļas zivīs, ir konstatēts augsts rūpnieciskā piesārņojuma līmenis, kas, ja zivis ēstu vairāk nekā divas reizes gadā, pārsniegtu ES ieteiktās drošības vadlīnijas.

“Watershed Investigations” žurnālistu komanda, kas pēta ūdens piesārņojuma problēmas, dalījusies ar datiem, kas apliecina, ka piesārņojums plekstēs, taimiņos un jūras zeltplekstēs ir novērots visās Anglijas upēs un piekrastes biotopos. Vienā paraugā, kas ņemts no plekstes Temzā, konstatēts, ka tajā ir 52,1 mikrograms PFAS uz kilogramu. Vidēji 75 kg smags pieaugušais, kas vairāk nekā reizi piecos mēnešos apēd parastu šīs zivs porciju (170 g), pārsniegtu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) noteikto ieteicamo nekaitīguma normu.

 

Mančestras Metropolitēna universitātes vides ķīmiķis Dr. Deivids Megsons uzskata, ka vidē ir simtiem dažādu PFAS, un tām ir dažādi noturības un toksiskuma līmeņi.

Stokholmas Universitātes vides zinātnieks profesors Īans Kauzins sacīja, ka zinātniskie pētījumi ir vairāk vērsti uz PFAS iedarbību uz cilvēkiem, nevis uz to ietekmi uz ekosistēmām.

Dr. Janīna Greja, “WildFish” zinātnes un politikas nodaļas vadītāja, sacīja: "PFAS ievērojamā koncentrācija, kas konstatēta zivīs, ir ļoti satraucoša, bet ne pārsteidzoša, un diemžēl tā ir tikai ķīmisko vielu aisberga virsotne!”.

Reklāma
Reklāma

 

Pēdējās desmitgadēs šīs vielas ir izplatījušās visā pasaulē caur dažādām ūdenstilpnēm, okeāniem, augsni un atmosfēru, kā rezultātā tās tagad ir sastopamas arī lietus ūdenī un sniegā pat visattālākajās Zemes vietās - no Antarktikas līdz Tibetas plato, norāda pētnieki.

 

Pētnieku grupa norādīja, ka PFAS ir saistītas ar virkni nopietnu kaitējumu veselībai, tostarp vēzi, bērnu mācīšanās un uzvedības problēmām, neauglību un grūtniecības komplikācijām, paaugstinātu holesterīna līmeni un imūnsistēmas problēmām.


 Avots: www.kasjauns.lv

Saistītie raksti