Gribu, lai visa pasaule to uzzina – Odesas apšaudēs sievu un meitu zaudējušais vīrietis pastāsta par traģēdiju

Jurijs Glodans no sava dzīvokļa bija izgājis iepirkties, kad uzzināja, ka pilsētā nogranduši sprādzieni. Viņš atgriezās pie savas daudzdzīvokļu mājas un sāka kliegt, lai policisti viņu ielaiž degošajā ēkā. Ticis līdz savam dzīvoklim, viņš atrada savas sievas un viņas mātes līķus. Viņas nogalināja Krievijas raķete, kas sagrāva mājas apakšējos stāvus.
Vēl laimīgi kopā. Jurijs vēlas, lai pasaule uzzina par to, kas noticis ar viņa ģimeni. Tās ir visas Ukrainas bēdas. Tās ir Odesas bēdas.

FOTO: no personīgā arhīva

Vēl laimīgi kopā. Jurijs vēlas, lai pasaule uzzina par to, kas noticis ar viņa ģimeni. "Tās ir visas Ukrainas bēdas. Tās ir Odesas bēdas. "

Vēlāk glābēji atrada viņa trīs mēnešus vecās meitiņas Kiras līķi. Vienas ģimenes trīs paaudžu bojāeja šokējusi pat Ukrainu, kur divu mēnešu ilgajā karā cilvēki jau tā piedzīvojuši ļoti daudz bēdu.

 

Komentējot Odesas apšaudi, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izskatījās acīmredzami satriekts, savā nakts uzrunā ukraiņiem nosaucot par "izdzimteņiem" tos, kas izplānojuši un īstenojuši triecienu.

 

Par raķešu trieciena upuriem Odesā kļuvuši vēl pieci cilvēki.

 

Svētdien Jurijs pabijis sagruvušajā mājā, lai izņemtu no dzīvokļa to, kas izdzīvojis pēc apšaudes. Fotoalbumi, viņa sievas cukura paciņu kolekcija, ar roku rakstītas zīmītes. Viņš atrada arī savas meitas ratiņu atlūzas.

 

"Viss, kas tur atrodas, tiks izmests kā atkritumi," viņš sacīja intervijā BBC. "Bet man tas ir ļoti svarīgi, mūsu ģimenei, tās draugiem, mūsu draugiem. Mums ir kopīgi lieliski draugi, viņiem būs ļoti vērtīgas visas šīs lietas."

 

Jurijs un Valērija bija kopā deviņus gadus. "Viņa bija ļoti laipna, viņa bija smējēja, viņai patika smieties, viņa atrada prieku vienkāršās lietās, viņa bija laimīga," stāsta Jurijs.

 

Reklāma
Reklāma

"Viņa ļoti mīlēja Odesu, tā viņai tiešām bija mīļākā pilsēta. Mēs ļoti bieži apbrīnojām mūsu skaisto pilsētu, katru ieliņu, katru mājiņu, mūsu skaisto jūru."

 

"Viņas spēja sazināties ar dažādiem cilvēkiem, cilvēku izpratne, tas, kā viņa prata komunicēt, tas, cik viņa lieliski rakstīja... Jūs pat nevarat iedomāties, kā viņa rakstīja! Un kāda viņa bija mamma...

Jūs pat iedomāties nevarat! Tā ir māte, tā ir draudzene ar vislabākajām īpašībām...Citu cilvēku es nevaru atrast. To tikai vienreiz var dāvināt Dievs.

 

Kira piedzima janvāra beigās, tikai mēnesi pirms kara sākuma. Dažas nedēļas pēc tam Valērija savos sociālajos tīklos sacīja, ka pēc pirmdzimtā piedzimšanas sasniegusi "jaunu laimes līmeni". "Tās bija labākās 40 nedēļas. Jau mēnesis mūsu meitenei. Tētis uzdāvināja pirmos ziedus," viņa rakstīja.

 

"Es biju klāt dzemdībās, es raudāju aiz laimes, kad mums piedzima meitiņa. Un vienkārši šobrīd man ir ļoti grūti aptvert, ka manas meitiņas vairs nav. Gan sievas, gan sievasmātes... Visa pasaule vakar vienkārši nomira. Viņas tika nogalinātas ar Krievijas raķeti."

 

Jurijs vēlas, lai pasaule uzzina par to, kas noticis ar viņa ģimeni. "Tās ir visas Ukrainas bēdas. Tās ir Odesas bēdas. Tās ir visas civilizētās pasaules bēdas ar cilvēka dzīvības vērtību, jo 21. gadsimtā, kad tāds komunikācijas līmenis starp cilvēkiem, tāds kultūras un civilizācijas līmenis, nav iespējams, ka kāda valsts veiktu tādu agresiju, tādu karu, tādas slepkavības, tādas zvērības. Vienkārši iznīcinot citu valsti."