Vienām ģimenēm būs vairāk naudas, citām tiks mazāk. Kāpēc mainīta ģimenes valsts pabalsta piešķiršanās kārtība?

No 2022. gada tiks mainīts ģimenes valsts pabalsta (ĢVP) izmaksas princips un palielināts apmērs. Daļa Latvijas ģimeņu saņems lielāku naudu par bērnu audzināšanu, bet ap 7% ģimeņu pabalsta apmērs būs mazāks. Arī portāls Mammamuntetiem.lv saņem lasītāju vēstules, kurās izskan sašutums par pabalsta piešķiršanas kārtību.

FOTO: Shutterstock.com

Likumprojekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra par apgādībā esošu vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ĢVP būs 25 eiro, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trijiem bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam ĢVP būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

 

4 bērnu mamma no Subates raksta: “Esmu informēta, ka jaunā ģimeņu atbalsta sistēma ir nodota balsošanai Saeimai. Visumā ļoti apsveicama rīcība, bet apbižotas šajā jaunajā sistēmā ir ģimenes, kurām ir viens bērns vai visi izauguši un ģimenē ir palicis pēdējais bērniņš. Uzskatu, ir netaisnīgi, ka vienīgajam vai palikušajam vienam bērnam maksās tikai 25 eiro, bet ļoti strauji pieaug maksa par nākamajiem. Es ar 4 bērniem esmu devusi ieguldījumu demogrāfijā, audzinājusi bērnus, bet tagad palieku kā izspiests citrons ar 25 eiro par pēdējo bērnu. Uzskatu, ka ir negodīga attieksme pret ģimenēm ar vienu vai vienīgo bērnu. Arī šiem bērniem pienāktos vismaz 50 eiro.”
 

Citas lasītājas vēstule: “Vienam atņem, lai iedotu citam! Kāpēc 4 bērnu ģimenē katram bērnam ir 100, bet vienam bērniņam tik 25 eiro? Drusku vajadzētu padomāt ar galvu par samērību!”
 

Ekspertu sadarbības platformas Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks, kura vadībā tika izstrādāta ĢVP piešķiršanas reforma, portālam Mammamuntetiem.lv skaidro, kāpēc pieņemtas šādas izmaiņas, kas būs ieguvēji un kādas izmaiņas iecerētas jau tuvākajā nākotnē. 

 

Daudzbērnu ģimeņu bērniem – sociālā stipendija studijām augstākās izglītības iegūšanai

Ģimenes valsts pabalsta reformas būtiska sastāvdaļa ir jauna atbalsta veida ieviešana daudzbērnu ģimenēm. Brīdī, kas jaunietis pabeidz vidusskolu un izvēlas mācības, ģimenei atbalsts, izņemot nodokļa atvieglojumu, vairs netiek sniegts. Veiktās aptaujas liecina, ka vecākiem, kuri izaudzinājuši trīs vai vairāk bērnus, jaunieša studiju uzsākšanai ir vajadzīgs papildus atbalsts, lai jaunietis var pilnvērtīgi nodoties mācību procesam. Tāpēc komplektā ar Ģimenes valsts pabalsta izmaiņām tieši daudzbērnu ģimenēm būs pieejamas sociālā stipendija "Studētgods" augstākās izglītības iegūšanai. Šobrīd saskaņošanas stadijā ir Izglītības un zinātnes ministrijas Informatīvais ziņojums par šo stipendiju un piešķiršanas nosacījumiem. 

Sociālās stipendijas apmērs studentam, kas nāks no daudzbērnu ģimenes, t.i. arī no tādas, kurai šobrīd nav aktīvs daudzbērnu ģimenes statuss atbilstoši Bērnu tiesību aisardzības likumam, paredzēta stipendija 160 eiro apmērā ik mēnesi jeb 1 600 eiro gadā. Stipendiju varēs saņemt pilna laika klātienē studējošie jaunieši, kas iegūst pirmā profesionālā līmeņa (2 gadi) vai bakalaura (4 gadi) izglītību. “Studētgods” stipendijas paredzēts piešķirt jau sākot no šī gada 1.septembra. Šo stipendijas veidu jaunieši no daudzbērnu ģimenēm varēs saņemt līdz pat 25 gadu vecumam, uzsākot studijas augstskolā vai iestājoties koledžā. 

 

Neviens darba devējs nemaksā algu lielāku pēc bērnu esamības vai neesamības, bet atbilstoši amata pienākumiem. Tāpēc valstij ir jāsniedz mērķtiecīgs un precīzs atbalsts.

Tātad arī tie jaunieši kuri šogad pabeigs vidusskolu, iestājoties pirmajā kursā, varēs 4 gadus saņemt Studētgods stipendiju jeb kopumā 6 400 eiro. Izvēloties pirmā līmeņa augstāko izglītību profesionālajā koledžā – attiecīgi 2 gadus jeb kopā 3 200 eiro.

Šis atbalsts ir būtiski lielāks pat vērtējot tām ap 3 700 ģimenēm, kurām veidosies 25 eiro samazinājums Ģimenes valsts pabalstā.
 


Pabalsts apmērs ģimenēm, kurās aug viens bērns un pieauguma principa par vairāk bērniem pamats

Reklāma
Reklāma

Pabalsta mērķis ir izlīdzināt dzīves kvalitātes līmeņa kritumu, mājsaimniecībā ienākot bērniem, un tas ir vienīgais papildus instruments kā to izdarīt. Valsts sniedz nodokļu atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu 50 eiro apmērā (no ienākuma 250 eiro – 20%). taču tas nav pietiekošs, lai situāciju dažādās mājsaimniecībās uzlabotu līdz vēlamajam ienākumu līmenim rēķinot uz vienu personu mājsaimniecībā. 
 

Neviens darba devējs nemaksā algu lielāku pēc bērnu esamības vai neesamības, bet atbilstoši amata pienākumiem. Tāpēc valstij ir jāsniedz mērķtiecīgs un precīzs atbalsts.

Lai to ilustrētu, pieņemsim, tādu situāciju, ka ģimene - vīrietis un sieviete - katrs saņem darba algu bruto 1000 eiro apmērā, kas rezultējās neto algā jeb "uz rokas" ar 730 eiro katram mājsaimniecības loceklim jeb 1460 eiro ģimenei. Ja šajā ģimenē ienāk viens mazulis, tad ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli, ieskaitot IIN atvieglojumu par bērnu, bet neskaitot valsts pabalstu veido vairs tikai 503 eiro. 

 



Ja šādā pat ģimenē ir divi bērni, tad, pateicoties IIN atvieglojumam, kopējie ģimenes ienākumi pieaug vēl par 50 eiro kopā, sastādot 1560 eiro, taču, sadalot uz vienu mājsaimniecības locekli, tie jau vairs ir tikai 390 eiro, kas, salīdzinot ar viena bērna ģimeni, jau krītas par 113 eiro, rēķinot uz katru ģimenes locekli. Tātad ne tikai katrs vecāks sev varēs atļauties ko mazāk par šo summu, bet arī abiem bērniem iespējas paliek stipri mazākas.

Trīs bērnu ģimenē pēc tāda paša principa tie veidojas jau vairs tikai 322 eiro uz vienu ģimenes locekli, bet četru bērnu ģimenē vairs tikai 277 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā. Tāpēc Ģimenes valsts pabalsts, kas pieaug aritmētiskā progresijā atkarībā no faktiski aprūpējamo bērnu skaita, ir tas, kas kaut nedaudz izlīdzina šo nevienlīdzību. Pēc Ģimenes valsts pabalsta reformas rēķinot uz vienu personu mājsaimniecībā ģimenei, kura audzina vienu bērnu nāks klāt 8 eiro un kopā veidos 511 eiro uz personu, ar 2 bērniem 25 eiro uz bērnu jeb kopā 415 uz personu, ar 3 bērniem 45 eiro jeb 367 eiro par personu, bet ar 4 bērniem 67 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā jeb kopā 344 eiro.  Ir redzams, ka šī ienākumu “šķēre” tāpat saglabājas, tomēr ir mazāka nekā iepriekš. 
 

Var rasties jautājums – kāpēc tad nesākt ar vēl lielāku pabalstu par vienu bērnu, kāpēc tieši 25 eiro, jo arī viena bērna ģimenē, salīdzinot ar ģimeni bez bērniem ir ienākumu kritums uz personu? 
Izstrādes principa uzdevums bija – par vienu bērnu maksāt vismaz 2 reiz vairāk kā pašreiz jaunajai ģimenei (11,38 par vienu bērnu), tam jābūt lielākam nekā vidēji par vienu bērnu tas izmaksā šobrīd (20,4 eiro) un izvēloties bāzes apmēru, tas jākāpina aritmētiskā progresijā mainoties bērnu skaitam – faktiski tas pats koeficients, kas ir pašreiz – 2 bērni reiz 2, 3 bērni – reiz 3, četri bērni – reiz 4. Tā nonācām pie nomināla – 25 eiro.  Skaidrības labad, lai palielinātu bāzes apmēru no 25 eiro kaut vai uz 30 būtu vajadzīgi vēl 40 milj.eiro gadā. 

 

Demogrāfisko lietu centra sagatavotā prezentācijā redzams, ka ĢVP izmaiņu rezultātā pieaugumu izjutīs 204 112 ģimenes, kurām atbalsts palielināsies pat par 165 eiro uz ģimeni, un 15 504 ģimenes jeb 7%, kuriem būs samazinājums pabalsta izmaksā. No valsts budžeta ģimenes valsts pabalsta izmaksām paredzēts piešķirt 82 miljonus eiro, bet sociālo stipendiju Studētgods izmaksām, kuras sāks izmaksāt jau šogad, ir piešķirti 1,6 miljonus eiro un pēc četru gadu programmas ieviešanas izmaksas budžetā sastādīs vairāk kā 10 milj. eiro nodrošinot atbalstu ap 8 200 studējošajiem jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm.
 

Pašreiz ģimenes valsts pabalsta izmaksas budžetā sastāda 117 milj.eiro , bet kopā ar papildus līdzekļiem veidos ap 200 milj.eiro.