Maskas, sociālie burbuļi un pagarinātie brīvlaiki. Kā notiek mācības Eiropas skolās un kas sagaidāms Latvijā

Eiropas Savienības valstīs šis mācību gads lielākoties sākās klātienē, un lielākajā daļā valstu līdz pat Ziemassvētku brīvdienām skolēni varēja apmeklēt skolu. Izglītības iegūšana klātienē ir viena no prioritātēm, kuru saglabā pat tad, kad, pandēmijas apmēriem pieaugot, tiek slēgtas citas publiskās iestādes. Eiropā skolu slēgšana tiek uzskatīta par pēdējo iespēju Covid-19 izplatības ierobežošanai.

FOTO: Shutterstock.com

Bērni, kas ir jaunāki par 10 gadiem, biežāk inficējas nevis viens no otra, bet no skolotājiem, tad aiznes infekciju mājās, un tur inficē vecākus.

Taču pirms Ziemassvētkiem, kad Lielbritānijā tika atklāts jauns, vēl lipīgāks Covid-19 vīrusa paveids, un dažas dienas vēlāk to apstiprināja vēl 15 citās ES valstīs – tostarp Zviedrijā, Francijā, Spānijā un Šveicē –,  stingrākus ierobežojumus sāka ieviest arī skolās. Daudzviet Eiropā mācības pēc ziemas skolēnu brīvlaika tā arī nav atsākušās. 

Skolas varēs atvērt, kad kumulatīvais rādītājs būs zem 200
Latvijas galvenais infektologs Uga Dumpis Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā tiešsaistes preses konferencē 6. janvārī, kas bija veltīta skolu darba organizācijai mācību gada otrajā semestrī, uzsvēra, ka tieši skolu atvēršana varētu būtu nopietnākais iemesls infekcijas skaitļu pieaugumam. 
Statistikas tendences liecina – jo vecāki ir bērni, jo augstāks risks gan simptomātiskai slimošanai, gan lielāks savstarpējās inficēšanās risks. Uzskata, ka bērni vecumā no 10 līdz 12 gadiem cits citu inficē mazāk un slimo vieglāk. To pierādīja arī Latvijas pieredze. Ļoti augsta riska grupa ir pusaudži. Bērni, kas ir jaunāki par 10 gadiem, biežāk inficējas nevis viens no otra, bet no skolotājiem, tad aiznes infekciju mājās, un tur inficē vecākus. 

Latvijā šobrīd kumulatīvais rādītājs ir 608, tātad transmisija skolās ir ārkārtīgi augsta. Lai atjaunotu mācības skolā, mums ir jāsasniedz kumulatīvais rādītājs, kas ir zem 200.

“Jo augstāka saslimstība sabiedrībā, jo grūtāk tikt galā ar uzliesmojumiem skolās. Risks pieaug, ja kumulatīvais rādītājs divas nedēļas ir virs 50. Ja šis rādītājs ir virs 200, tad risks ir  augsts. Latvijā šobrīd kumulatīvais rādītājs ir 608, tātad transmisija skolās ir ārkārtīgi augsta. Lai atjaunotu mācības skolā, mums ir jāsasniedz kumulatīvais rādītājs, kas ir zem 200. Piemēram, Vācijā šis rādītājs ir 300, tāpēc liela daļa Eiropas skolu pašlaik nesteidzas atgriezties aktīvā apmācībā skolās,” skaidroja infektologs. 

Lasi arī Kā iemācīt bērnam pareizi valkāt sejas masku. Pediatres un psiholoģes padomi vecākiem

Kādi drošības principi būtu jāievēro skolās, kad mazāko klašu skolēniem atjaunosies mācības klātienē: 

  • Nedrīkst pieļaut, ka strādā slims personāls – pat ar visniecīgākajām saslimšanas pazīmēm; 
  • Maksimāli mazs bērnu skaits klasēs. Vairākās valstīs ir atļauts vienā telpā mācīties tikai 10 – 15 skolēniem; 
  • Viss skolas personāls, skolotāji un arī mazāko klašu skolēni lieto sejas maskas. Maskas bērni lielo lielākajā daļā pasaules valstu. "Zinātniskie pētījumi nepierāda, ka bērniem masku lietošana rada attīstības traucējumus vai skābekļa badu," uzsvēra Uga Dumpis.  Maskas tiek lietotas nevis lai aizsargātu sevi, bet lai aizsargātu pārējos;
  • Ventilācijas un vēdināšanas sistēmas pilnveidošana skolās. Iespēju robežās nodrošināt mācīšanos āra klasēs. 
  • Roku mazgāšana un dezinfekcija.


Masku jautājums joprojām nav izlemts
Pēc IZM rīcībā esošās informācijas maskas mazākajās klasēs (4 – 7 gadu vecie bērni) šobrīd valkā 9 Eiropas Savienības valstīs. No 13 gadu vecuma maskas izmanto lielākajā daļā ES valstu. 
Jautājums par masku nēsāšanu Latvijas skolās, pamatojoties uz platformas Manabalss.lv iniciatīvu, šobrīd ir atgriezts Saeimā un tiks vēlreiz skatīts Ministru Kabinetā. 

 

Portāls Mammamuntetiem.lv aicināja dalīties ar citās valstīs dzīvojošo latviešu ģimeņu pieredzi, kā notiek mācības viņu mītnes zemēs. 

Latviete Iveta dzīvo Norvēģijā, Lofotu salās. Viņas meitai Mārai ir 10 gadu, mācās 4. klasē (Latvijā tā būtu 3.klase) "Mācības Norvēģijā 1.-7.klašu skolēniem joprojām notiek skolā. Lielajām klasēm – attālināti.  No 4. līdz 18.janvārim arī skolās ir ieviesti pastiprināti ierobežojumi. Norvēģijā  skolēniem sejas maskas nav jālieto. Lielāks uzsvars tiek likts uz roku mazgāšanu un stingri tiek ievēroti distancēšanās pasākumi un tas, lai dažādu klašu bērni savā starpā netiktos. Pirms Covid-19 skolā visiem bija koplietojamie zīmuļi, līneāli u.c. skolas lietas. Tagad katram bērnam jābūt līdzi savām lietām. Vecāki skolas telpās ieiet nedrīkst. Atnākot pakaļ bērniem, visi gaida ārpusē. Arī pieaugušajiem nav obligāti jālieto sejas maskas, bet visur ir atzīmes par attālumiem un distancēšanās atgādinājumi."


Inga un Alvis Kalniņi, dzīvo Īrijā, Droghedā, vecāki trīs skolas vecuma puišiem – Martinam (3. klase), Mikam (5. klase) un Markusam (vidusskolas 1. gads).
"Abiem jaunākajiem dēliem ziemas brīvlaiks skolā ir līdz 11. janvārim, kas notiks pēc tam, vēl nav paziņots, jo “skolas ir ciet līdz 31. janvārim”. Inga arī teic, ka jaunākajiem bērniem sejas maskas nav jāvelk ne skolā, ne veikalos: “Tās jāvalkā no 13 gadu vecuma. Vecākajam dēlam mācības pagaidām nav, bet, kad bija, tās notika klātienē un sejas masku vajadzēja nēsāt arī skolā.”
 

Reklāma
Reklāma

Spānijā visi bērni, sākot no 6 gadu vecuma, nēsā maskas! Skolā tās ir obligātas arī stundu laikā, gan bērniem, gan pedagogiem. Bērni pielāgojušies vienkārši brīnišķīgi, viņiem maskas nav ne "verdzības simbols", ne kāds traucēklis.

Baiba, kas ar ģimeni dzīvo Spānijā, Valensijā, ir mamma 19 gadus vecam studentam un 14 vecai skolniecei. “Spānijā visi bērni, sākot no 6 gadu vecuma, nēsā maskas! Skolā tās ir obligātas arī stundu laikā, gan bērniem, gan pedagogiem. Bērni pielāgojušies vienkārši brīnišķīgi, viņiem maskas nav ne "verdzības simbols", ne kāds traucēklis. Nav ziņu arī par skābekļa trūkuma gadījumiem vai saslimšanām, ko izraisījusi masku nēsāšana. Bērnam uz skolu tiek dotas līdzi 3 - 4 maskas, kuras regulāri tiek mainītas. Pārsvarā tās ir daudzreizlietojamās maskas, kuras Spānijā veikalos ir nopērkamas plašā sortimentā, sertificētas, ar lietošanas instrukcijām. Konkrēti mana bērna skolā 4 pirmo mācību gada mēnešu laikā ar Covid-19 nebija saslimis neviens bērns vai pedagogs. Skolas ir klātienē, ja vien konkrētajā pilsētā, provincē vai apgabalā nav noteikti stingri ierobežojumu, kuri attiecas arī uz skolām. Bet, kā jau minēju, tas neskar visu valsti, vien tās vietas, kurās vīrusa izplatība ir ļoti strauja. Tomēr skolas ir pēdējās iestādes, kuras slēdz – viss var būt ciet, bet mācības pamatskolā un vidusskolā turpinās klātienē. Pat mājsēdes un cietstāves gadījumos noteiktie pārvietošanās izņēmumi attiecas arī uz skolām – drīkst braukt pēc pārtikas, pie ārsta, uz darbu un uz skolu!  Mans bērns, kad vaicāju, vai maska netraucē un nebesī, atbildēja: "Better safe than sorry!". Pēc statistikas novembrī, vien 1,5% no visiem karantīnā esošajiem gadījumiem ir attiecināms uz skolām.

Bērniem no maija bija jānēsā maska skolā starpbrīžos, bet, apsēžoties klasē savā vietā (galdi ar krēslu 1,5m no cita) to varēja noņemt.

Ilze dzīvo Vācijā, (Bavārijas bundeszemē). Bērni mācās 2. un 5. klasē. 
"Vakar tika lemts, ka skolas paliks ciet līdz 31.janvārim. Kā notiks mācību process, kad skola atsāksies, šķiet, ka nevienam nav skaidrs.
Mācības skolā Vācijā atjaunojās jau maijā. Bērni uz skolu gāja katru otro nedēļu un katru otro nedēļu bija mājās darba lapas un skolotāju video. Bērniem no maija bija jānēsā maska skolā starpbrīžos, bet, apsēžoties klasē savā vietā (galdi ar krēslu 1,5m no cita) to varēja noņemt. Ejot pie tāfeles, maska bija jāuzliek, arī apmeklējot tualeti, izejot starpbrīdī, bija jābūt maskā. Noņemt un nelietot varēja sēžot savā vietā un ēdot un dzerot.
Pēc vasaras brīvlaika septembra vidū atsākās skola. 2.klase valkāja maskas kā iepriekš, bet no 5.klases pirmās divas nedēļas maska bija jāvalkā visu laiku; koris, sports nenotika. Meitai, kas mācās 5.klases kora klasē, līdz šim bijusi kora stunda sporta zālē, sēžot uz zemes uz sava pleda un vilnas zeķēs un šallē, jo zāle visu laiku tika vēdināta, bet dziedāt nedrīksēja. Jau septembrī pieņēma skaidrus noteikumus par skolu apmeklējumu un masku lietošanu atkarībā no novada saslimstības rādītāja, t.i., ja pilsētā daudz saslimušo 7 dienu laikā, tad maskas jāvelk konkrētām klašu grupām. Šķiet, ka manā novadā vairāk kā 100 saslimušie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 7 dienās bija oktobra vidū, tad maskas bija jāvelk visiem skolēniem visu laiku. Noņemt varēja tikai ēdot un dzerot, sports vairs nenotika.
Bērni maskas lieto kopš maija. Visi ir dzīvi. Neviens nav izjutis diskomfortu. Skolā regulāri vēdina telpas. Jāatzīst, ka 1.- 4.klases skolā neviens nesaslima. Neviena klase netika pašizolācijā. Zinu, ka ģimnāzijā, kur mācās lielāki bērni, sākot ar decembri, bija liels saslimušo skaits. Katrā ziņā maskas nav nekāda panaceja, bet nav arī bērnu brīvību ierobežojoša, ja sagādā plānas maskas."


Jau septembrī pieņēma skaidrus noteikumus par skolu apmeklējumu un masku lietošanu atkarībā no novada saslimstības rādītāja, t.i., ja pilsētā daudz saslimušo 7 dienu laikā, tad maskas jāvelk konkrētām klašu grupām.

Adele dzīvo Lielbritānijā, Londonā, un studē ķīniešu valodu universitātē. 
Studenti ir mācījušies attālināti jau no pagājušā gada februāra, un šajā mācību gadā nav plānots atgriezties  universitātes telpās. Skolas gan līdz šim ir bijušas vaļā līdz 5. janvārim, kad Boriss Džonsons nolēma, ka tomēr ir laiks arī skolēniem palikt mājās. Tagad mums sācies trešais lockdown. Bērnudārzi gan joprojām ir vaļā, auklītes un audzinātājas nēsā maskas. Vecākiem bērnudārzā ieeja ir aizliegta. Bērniem maskas nav jānēsā ne skolā, ne citās publiskās vietās līdz 12 gadu vecumam.


Situācija citviet Eiropā 
CNN ziņo, ka Lielbritānijā jauno saslimšanas gadījumu skaits strauji pieaug. Epidemioloģiskie dati rāda, ka tieši skolas vecuma bērni tiek inficēti biežāk nekā iepriekš. Zinātnieku bažas saistās ar faktu, ka jaunais vīrusa paveids vieglāk līp arī bērniem, un skolas ir vieta, kas vēl vairāk veicinās tā izplatību. Šī iemesla dēļ mācību neatsākšanos skolās līdz pat 18. janvārim apsver arī Francijā. Vācijā attālinātās mācības dažos reģionos visām klasēm notiek jau no decembra vidus. Īrijā un Spānijā skolotāju arodbiedrības aicina federālās valdības arī aizkavēt atgriešanos skolā vismaz uz pāris nedēļām. Šajā laikā skolās varētu veikt personāla un skolēnu masveida testēšanu, izlemt par jauniem drošības noteikumiem un pārraut jaunā vīrusa izplatīšanās ķēdi. 

Epidemioloģiskie dati rāda, ka tieši skolas vecuma bērni tiek inficēti biežāk nekā iepriekš. Zinātnieku bažas saistās ar faktu, ka jaunais vīrusa paveids vieglāk līp arī bērniem, un skolas ir vieta, kas vēl vairāk veicinās tā izplatību.
 

Neatkarīgo ekspertu grupa SAGE, kas izveidota kā alternatīva valdības oficiālajiem zinātniskajiem konsultantiem,   paziņojusi, ka gan valdība, gan sabiedrība liek pārāk lielas cerības uz to, ka nesen uzsāktā vakcinēšanās ļoti ātri palīdzēs atgriezties pie normālas dzīves. “Vakcīna nav burvju lode. Mēs esam ļoti nopietnā situācijā.  Komūnas imunitāti caur vakcināciju varēs panākt tikai uz gada beigām. Un arī tikai tad,  ja pietiekami daudz cilvēku piekritīs tikt vakcinēti," sacīja grupas priekšsēdētājs, valdības bijušais zinātniskais padomnieks Deivids Kings. 

Pētnieki aicina uzlabot situāciju skolās, liekot uzsvaru uz slēgtu burbuļu veidošanu, piemēram, pamatskolā iesaka veidot “burbuli” no trīs vai četriem skolēniem. Kā arī pamatīgi uzlabot skolu ventilāciju sistēmas, samazināt skolēnu skaitu klasē un veicināt vairāk jauktu vai hibrīdu mācību, kur skolēni var daļēji mācīties attālināti .
 

Saistītie raksti