Atbalsta jaunus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem

Trešdien, 16. decembrī, Saeimas Cilvēktiesību komisija pirms pirmā lasījuma atbalstīja Tieslietu ministrijas likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kas paredz īstenot pilotprojektu un uzturlīdzekļu parāda lietas nodot ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. 

Projekts paredz, ka azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks, liedzot tai atrasties spēļu organizēšanas vietā.

FOTO: Shutterstock.com

Projekts paredz, ka azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks, liedzot tai atrasties spēļu organizēšanas vietā.

Vienlaikus Tieslietu ministrija rosina noteikt papildu ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, aizliedzot viņiem spēlēt azartspēles. Plānots, ka regulējums stāsies spēkā 2021.gada 1.aprīlī. 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs joprojām ir ļoti augsts. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija aptuveni 42 000 vecāku vietā katru mēnesi izmaksā aptuveni 4,7 miljonus eiro bērnu uzturam. Tādējādi kopējās uzturlīdzekļu nemaksātāju parādsaistības pret valsti ir vairāk nekā 369 miljoni eiro. Mūsu pienākums ir nodrošināt un īstenot visus iespējamos tiesiskos papildu instrumentus, lai samazinātu šo parāda apmēru pret valsti un motivētu uzturlīdzekļu parādniekus pildīt ar likumu noteikto pienākumu – nodrošināt savus bērnus ar uzturlīdzekļiem.” 

Pilotprojekta ietvaros Tieslietu ministrija iepirkuma procedūras rezultātā plāno piesaistīt uzturlīdzekļu parāda atgūšanai ārpustiesas piedziņas pakalpojuma sniedzējus. Ārpustiesas parāda atgūšanu no uzturlīdzekļu parādniekiem tiek plānots veikt pēc parāda konstatēšanas, bet pirms lēmuma par uzturlīdzekļu izmaksu nodošanu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. 
 

Tieslietu ministrijas un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas ieskatā nav pieļaujama situācija, ka parādnieks izlieto finansiālos līdzekļus tādām aktivitātēm, kas vispirms primāri nav saistītas ar bērna uzturlīdzekļu nodrošināšanu. 

Reklāma
Reklāma

Tāpat Tieslietu ministrija plāno ieviest papildu ierobežojumu uzturlīdzekļu parādniekam izmantot azartspēļu pakalpojumus – aizliegumu spēlēt azartspēļu un izložu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās azartspēles, tostarp interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Tieslietu ministrijas un Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas ieskatā nav pieļaujama situācija, ka parādnieks izlieto finansiālos līdzekļus tādām aktivitātēm, kas vispirms primāri nav saistītas ar bērna uzturlīdzekļu nodrošināšanu. Projekts paredz, ka azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks, liedzot tai atrasties spēļu organizēšanas vietā. 

“Tieslietu ministrija aktīvi turpinās strādāt pie minēto ierobežojumu ātrākas pieņemšanas Saeimā trešajā lasījumā, jo šajā krīzes situācijas laikā vēl jo svarīgāk ir primāri rūpēties par bērna interesēm un viņu tiesību aizsardzību,” uzsver tieslietu ministrs Jānis Bordāns. 

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju ir ieviesusi jau šādus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem: 

  • ziņas par parādnieku ir publiski pieejamas www.latvija.lv un tiek nodotas kredītinformācijas birojam; 
  • parādniekam Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētajos gadījumos piemēro transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegumu; 
  • parādniekam Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minētajos gadījumos aptur šaujamieroča atļaujas darbību; 
  • parādniekam piemēro kriminālatbildību par izvairīšanos no bērna uzturēšanas.