Vardarbība bērnudārzā. Sirdsdarbs par 500 eiro mēnesī

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā ceturtdien spriedīs par  LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" aktualizēto vardarbības problēmu bērnudārzos. Portāla Jauns.lv uzrunātie vecāku, skolotāju un amatpersonu pārstāvji ir vienisprātis, ka šādas situācijas nākotnē nedrīkst pieļaut. Ir jānāk kopā visu iesaistīto pušu pārstāvjiem un steigšu jāmeklē risinājumi. Var jau runāt, ka mazu bērnu skološana un aprūpe ir sirdsdarbs, taču par to nevajadzētu saņemt tikai 500 eiro. 

 

FOTO: Shutterstock.com

Bērnudārzs nav tikai bērnu novietne, kamēr vecāki strādā

Latvijas vecāku organizācijas "Mammamuntetiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa portālam Jauns.lv atklāja, ka sākumā negribēja skatīties šo materiālu. "Gribēju strausa stilā - iebāzt galvu zemē, lai nebūtu jādomā un jāredz, ka joprojām Latvijā ir bērnudārzi, kur bērni netiek cienīti, kur bērniem jādzīvo zināmās bailēs, stresā. Protams, nedzīvoju ilūzijās, ka visos dārziņos Latvijā viss ir lieliski. Tomēr ir tik ērti nezināt..."

Taču pēc raidījuma noskatīšanās viņas viedoklis bija skarbs:  "Kā es vērtēju... Tiešām jāraud. Šīs audzinātājās nekavējoties ir jāatlaiž un turpmāk no bērniem jātur pa gabalu."


Beidzot jārisina samilzusī problēma
Akmentiņa-Smildziņa uzskata, ka ar steigu visām iesaistītajām pusēm ir jāsanāk ārkārtas sapulcēs, lai beidzot atrisinātu samilzušās problēmas pirmsskolas izglītības iestādēs.

Viņa saskata divas galvenās problēmas. Pirmkārt, ir jāsamazina bērnu skaits uz vienu pieaugušo. "Tas ir vājprāts, ka joprojām ir bērnudārzi, kuros uz vienu audzinātāju ir 20 un vairāk bērnu! Trīs līdz pieci bērni uz vienu pieaugušo ir tas, kas ir jāpanāk - tad varēsim sagaidīt gan cieņu un iejūtību, gan atbilstošu izglītību, kam jānotiek šajā vecumposmā, gan emocionālo un fizisko labsajūtu, un drošību."

Vecāku organizācijas "Mammāmuntētiem.lv" vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. 

 

Sirdsdarbs par 500 eiro mēnesī
Otrkārt, pašvaldībām steigšus vajadzētu pievērsties savu pirmsskolas pedagogu un citu bērnudārzā strādājošo darbinieku atalgojumam. "Vecāki negrib kaut kur nogrūst bērnu uz dienu, lai ir miers un var darīt savas lietas. Vecāki vēlas un grib būt droši, ka bērniem pa dienu klājas labi - viņi jūtas droši, pieņemti, cienīti un mīlēti. "

Akmentiņa-Smildziņa vērsa uzmanību: "Var jau runāt, ka darbs bērnudārzā ir sirds darbs un algai ir sekundāra nozīme. Bet nu - darīt sirdsdarbu, piemēram, par 500-600 eiro mēnesī, kamēr dzīvokļa īre vien jau var paņemt pusi no šīs summas? Ir loģiski, ka foršs un izdarīgs cilvēks, strādājot šādos apstākļos, atrod citu sirdsdarbu..."


Bērnudārzos jāstrādā tikai labākajiem
Ja palielinātu atalgojumu un prasības, tas veicinātu konkurenci, un bērnudārzos un citās izglītības iestādēs uzlabotos gan vide, gan kultūra, gan visi pārējie aspekti, kas ir tik būtiski, lai bērns tur justos labi.

Šāds bērnu skaits uz vienu pieaugušo ir gan pierādījumos balstīts, gan eksistējošs modelis Eiropā. Skandināvijas valstis ir pat noteikušas trīs bērnus uz vienu pieaugušo.


Vai jūs gribētu, lai darba devējs novēro?
Jautāta par izskanējušo iespēju, ka bērnudārzos varētu uzstādīt novērošanas kameras, vecāku organizācijas vadītāja norādīja, ka gribētu uzticēties savu bērnu audzinātājiem un pedagogiem, nevis novērot, spiegot viņus.

"Mums nevis jāuzstāda novērošanas kameras, bet jāsakārto sistēma, lai jomā strādā tādi pedagogi, kuriem varam uzticēties, un lai pedagogiem nav jābūt uz izdegšanas robežas."


Situācija jāizprot gan vecākiem, gan politiķiem
Rezumējumā Akmentiņa-Smildziņa uzsvēra, ka radikālas pārmaiņas pirmsskolas izglītības iestādēs var notikt, ja to nepieciešamību un būtību saprot arī politikas veidotāji, nozares ministri.

"Diemžēl jau ilgstoši ir sajūta, ka ne viens vien politiķis tieši tā arī bērnudārzus uztver - kā vietu, kur nogrūst bērnu, lai mamma un tētis var strādāt.

Un diemžēl ir arī vecāki, kas pret saviem bērniem izturas vardarbīgi, un sanāk, ka viņu bērna dzīvē nav vietas, kur justies mīlētam, kur justies gaidītam, kur justies drošībā."

Saziņas noslēgumā viņa norādīja, ka vecākus sižets ir ļoti satraucis arī tajā kontekstā, ka vairums valsts bērnudārzu līdz ar Covid-19 pirmo vilni bērnus "pieņem" un "atdod" pie dārziņa durvīm. Vecāki raizējas, ka nezina, neredz, kāda šobrīd dārziņā ir emocionālā gaisotne.

Vai esmu piemērots amatam?
Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, komentējot raidījumā redzēto, portālam Jauns.lv norādīja, ka katrā profesijā ir cilvēki, kuriem vajadzētu izvērtēt, vai konkrētais darbs tik tiešām ir viņiem piemērots un viņi to var darīt kvalitatīvi. Tā tas ir arī skolotāju profesijā. Turklāt jāatceras, ka pirmsskolas izglītības iestādēs uzturas nevis pieaugušie, kas var līdzvērtīgi pastāvēt, bet gan bērni, kam ir grūti aizstāvēties. Ja nepieciešams, pedagogiem vajadzētu lūgt palīdzību.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. 
 

Vienlaikus viņa atcentēja, ka bērnudārzos strādā ļoti daudz labu pedagogu, kuri nerīkojas vardarbīgi.

Kam par to jāatbild?
Publicētās vardarbības ainas mudina domāt par katra darbinieka individuālo atbildību, taču iezīmē arī plašāku atbildību bērnudārza vadītājiem, pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvjiem.

Vanaga vērsa uzmanību, ka iepriekš daudz runāts par bērnudārzu darbinieku trūkumu, lielajām slodzēm, zemajām algām, nesamērību starp pedagogu un bērnu skaitu, atbalsta personāla trūkumu un citām problēmām. Viņa cer, ka raidījumā redzētais kalpos kā laba mācību stunda visām iesaistītajām pusēm. Kopumā problēma ar bērnudārzu audzinātājām ir tik dziļa, ka turpmāk kādu laiku var nākties tikai cīnīties ar sekām.

Reklāma
Reklāma


Video novērošanas kameras - neuzticība pedagogiem
Vanaga atzina, ka video novērošanas kameru uzstādīšana bērnudārzos varētu palīdzēt mazināt vardarbību, taču viņa neieteiktu izmantot šo risinājumu. "Zināmā mērā tā būtu neuzticības izteikšana pedagogiem."

Viņas ieskatā, labāki būtu citi risinājumi. Pedagogus vajadzētu uzklausīt, saprast un izrunāties, kā arī labāk atalgot. Tāpat jāstiprina iestādes vadītāja prasmes pamanīt problemātiskas situācijas un palīdzēt saviem darbiniekiem. Diemžēl tam visam parasti pietrūkst naudas.

Viņa uzsvēra, ka nav pieļaujama vardarbība bērnudārzos, taču vienlaikus jāsabalansē bērnu tiesības un pienākumi, ģimenes atbildība. Dažkārt skolotājiem jārisina vecāku pārziņā esoši jautājumi.  

Masveida pārbaudes nevajadzētu
Videonovērošanas kameru uzstādīšana bērnudārzos būtu ne tikai neuzticības izteikšana darbiniekiem, bet arī grautu jau tā zemo pedagogu profesijas prestižu. Tas nevairotu savstarpējo uzticību.

Vajadzīgi citi risinājumi, lai vecāki būtu droši par saviem bērniem, bet skolotāji varētu mierīgi strādāt. Atbildīgajām pusēm būtu jānāk kopā, atklāti jāizrunājas un jāmeklē ātrs un labs risinājums, sacīja Vanaga, akcentējot, ka tam noteikti vajadzēs arī papildus līdzekļus, piemēram, algu palielināšanai.

Arī masveida pārbaudes visos bērnudārzos nebūtu atbalstāmas, uzsvēra Vanaga, paskaidrojot, ka pavasarī un vasarā bērnudārzi strādāja īpašos apstākļos, kas bija saistīti ar Covid-19 ierobežošanu.

Uzraugošo iestāžu reakcija nedrīkstētu būt pārspīlēta, jo tas var palielināt pedagogu emocionālo pazemojumu un samazināt skolotāju skaitu bērnudārzos.  


Vērtēs bērnudārza vadītājas un darbinieku rīcību
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde portālam Jauns.lv norādīja - par situāciju, ka bērnudārzā veikta filmēšana, departaments saņēma iestādes vadītājas vēstuli. Raidījuma veidotāji ar departamentu neesot sazinājušies.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde. 

Pamatojoties uz iestādes vadītājas vēstuli, departaments aicinājis raidījuma veidotājus rast iespēju iepazīties ar visiem nofilmētajiem materiāliem, lai varētu izvērtēt situāciju savas kompetences ietvaros, proti, iestādes vadītājas un darbinieku darba pienākumu veikšanu, kā arī rīcību atbilstoši ieņemamajam amatam.

 

Aicina sadarboties
Savukārt 30.oktobrī departaments no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) ir saņēmis safilmēto materiālu, kas dos iespēju izvērtēt situāciju bērnudārzā.

Ņemot vērā, ka saņemtā informācija liecina par iestādes darbinieku rīcību, kas nav atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī videomateriālā ir fiksēta iespējama vardarbība pret iestādes audzēkņiem, departaments aicina kopīgi sadarboties vairākām institūcijām, tostarp pārstāvjiem no Izglītības kvalitātes valsts dienesta, VBTAI  un departamenta speciālistiem.


Bērnudārza darbiniekiem ir iespējas mācīties
Vilde arī vērsa uzmanību, ka Rīgā jau vairākus gadus tiek īstenots projekts “Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs”. Projekta laikā 41 Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde ir iesaistījusies programmas ieviešanā, no tām 12 jau ir ieguvušas sertifikātu “Bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs”, 21 izglītības iestāde ir apguvusi visus četrus apmācības posmus un plāno iegūt sertifikātu, bet 8 bērnudārzi ir vēl apmācību procesā.

Rīgā darbojas pašvaldības izveidoti pirmsskolu konsultatīvie centri, kuri sniedz konsultācijas un atbalstu (psihologu, sociālo pedagogu) gan vecākiem, gan iestādei, tostarp arī pedagogiem, problēmjautājumu risināšanā. Centri īsteno arī pedagogu tālākizglītību.

Vecāki, runājiet ar saviem bērniem!
Departamentā arī rosina vecākus pārrunāt ar bērniem mājās to, kā viņi jūtas bērnudārzā, un, ja saņem kaut kādu mazāko signālu no sava bērna par iespējamu emocionālu vai fizisku vardarbību, sazināties ar iestādes vadītāju, lai kopīgi šo situāciju noskaidrotu un risinātu.