Covid-19: Kā vislabāk rūpēties par saviem senioriem
Daudzkārt izskanējis, ka Covid-19 ir īpaši bīstams senioriem, un mums jābūt sevišķi piesardzīgiem, lai viņus pasargātu no inficēšanās. Daļā cilvēku šie brīdinājumi raisa milzu satraukumu, un dažkārt bērni pat vairs nesaprot, vai vispār drīkst apciemot savus vecākus un vecvecākus, baidoties viņus pakļaut kaut vismazākajam riskam. Taču, ko tad darīt, ja seniors pats vairs nav tik spēcīgs un viņam ir jāpalīdz?
FOTO: Shutterstock.com
Latvijā nav senioru, kuriem nebūtu mobilo telefonu, tāpēc šobrīd būtu īpaši svarīgi, ka mēs viņiem lieku reizi piezvanītu, parunātos, apspriestu dažādas lietas.
Profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns aicina neļauties bailēm, bet katrai ģimenei atbildīgi izvērtēt, kā vislabāk rīkoties šajā situācijā. Veseli cilvēki var turpināt rūpēties par saviem senioriem paši, protams, ļoti rūpīgi ievērojot piesardzības pasākumus, bet riska grupā esošajiem ir jāmeklē citi veidi, kā sniegt atbalstu saviem vecākā gadagājuma tuviniekiem. “Šie personiskās higiēnas jautājumi, tā pati roku mazgāšana. Rokas un seju mēs neviens nevaram mazgāt par daudz. Un patiešām arī tādas sirsnīgas lietas, kā mēs esam pieņēmuši – skūpstīt vecākus, skūpstīt bērniņus, šobrīd no tā mums ir jāatturas. Tā mīlestības izpausme tagad varētu būt - vienam otru pasargāt no vīrusa riska,” uzskata Jānis Zaļkalns.
Lasītākais
Latvijas Pensionāru federācijas vadītājas Aijas Barčas bērni un arī mazbērni ārzemēs nav bijuši, ievēro visus drošības pasākumus, tāpēc viņa neredz iemeslu, kāpēc mazbērni pie viņas nevarētu ciemoties.
“Jo es domāju, ka jautājums te ir pamatā par cilvēkiem, kas ir bijuši ārpus Latvijas, atgriezušies Latvijā un neievēro šīs 14 dienas. Tur nu gan viņiem nevajadzētu kontaktēties ne ar radiniekiem, ne ar vecākiem, ne ar bērniem,” saka Aija Barča.
Ja savukārt cilvēks atgriezies no ārzemēm vai kā citādi bijis pakļauts riskam saslimt, tad viņam rūpes par saviem vecīšiem ir jānodrošina citādi, piemēram, jālūdz palīgā kādi citi radinieki vai kaimiņi.
Sociālās aprūpes tīkls Latvijā turpina darboties kā ierasts, aprūpējot savā pārziņā esošos cilvēkus, apliecina Sociālo dienestu vadītāju apvienības vadītāja Ina Behmane
"Nevajadzētu šo situāciju uztvert kā ceļu uz vientulības bezgalību, jo tā tas absolūti nav. Mums praktiski Latvijā nav senioru, kuriem nebūtu mobilo telefonu, tāpēc šobrīd būtu īpaši svarīgi, ka mēs viņiem lieku reizi piezvanītu, parunātos, apspriestu dažādas lietas,” uzsver Zaļkalns.
Sociālās aprūpes tīkls Latvijā turpina darboties kā ierasts, aprūpējot savā pārziņā esošos cilvēkus, apliecina Sociālo dienestu vadītāju apvienības vadītāja Ina Behmane, bet tagad jau sāk saņemt arī lūgumus palīdzēt citiem cilvēkiem, kuru radinieki pie viņiem šobrīd atbraukt nevar.
“Mēs saņemam, piemēram, arī konkrētas ziņas no bērniem, kuri ir tajā karantīnā, viņi nevar atbraukt pie saviem vecākiem, un tad mēs varam arī iesaistīties. Pašvaldību saistošie noteikumi ir pietiekami elastīgi, lai katrā šādā krīzes situācijāspētu reaģēt,” norāda Ina Behmane.
Visu sižetu var noklausīties LSM.lv
-(1).jpg-804x536.jpg)
