Pastiprinās cīņa ar alimentu nemaksātājiem

Attiecībā uz valsts centieniem atgūt alimentu nemaksātāju uzkrāto, tiešām ievērojamo parādu par lūzuma punktu uzskatāms 2017.gads, kad pret parādniekiem ieviesa dažādas sankcijas – publisko alimentu nemaksātāju reģistru, kā arī liegumu vadīt automašīnu.

Īpaši efektīvs izrādījies Saeimas noteiktais aizliegums alimentu nemaksātājiem vadīt auto. Gada un trīs mēnešu laikā bez tiesībām palikuši 440 autovadītāji.

“Pārējie parādnieki, kurus mēs uzrunājam, aktīvi sāk maksāt līdzekļus, mums praksē pat ir bijuši gadījumi, kad atnāca parādnieks slēgt ar mums vienošanos, jo policija viņu ir apturējusi un izsēdinājusi no mašīnas, un viņš grib sakārtot šīs tiesības, un šī ziņa izplatās,” stāstīja Līcītis.

Par spīti pozitīvajai tendencei parāda atgūšanā, alimentu nemaksātāju kopējais parāds valstij turpina augt.

Īpaši efektīvs izrādījies Saeimas noteiktais aizliegums alimentu nemaksātājiem vadīt auto. Gada un trīs mēnešu laikā bez tiesībām palikuši 440 autovadītāji.

Ministrijā skaidro – līdz ar sankcijām alimentu nemaksātājiem 2017.gadā arī atvieglota kārtība, kā pieteikties valsts garantētajiem uzturlīdzekļiem – vairs nav nepieciešams tiesas spriedums. Attiecīgi strauji audzis arī pieteikumu skaits – pērn valsts uzturlīdzekļus nodrošinājusi par 10 000 bērnu vairāk nekā 2016.gadā pirms grozījumiem.
 

Lasi arī: Uzturlīdzekļu piedziņa ir iespējama, neizejot no mājas 
 

Arvien biežāk alimentu nemaksātājus mēģina saukt pie kriminālatbildības. Tas, iespējams, ja parādnieks negūst legālus ienākumus, bet nav arī reģistrējies kā bezdarbnieks.

“Pēdējo 5 mēnešu laikā mēs esam vairāk nekā 400 iesniegumus nosūtījuši īsā periodā policijai, lai uzsāk kriminālprocesu, un pirmie iesniegumi jau vainagojušies ar notiesājošiem spriedumiem, un mēs redzam, ka pārsvarā tiek piemērots piespiedu darbs, kas ir visloģiskākais,” stāstīja Līcītis.

Tieslietu ministrijā gan skaidroja, ka līdz šim alimentu nemaksātāju vainu pierādīt bijis grūti, jo bijis jāvērtē virkne subjektīvu apstākļu. Tagad plānots sistēmu maksimāli vienkāršot.

“Paskatās kritērijus – bezdarbnieks viņš nav, invalīds viņš nav, tātad skaidrs, viņu var saukt pie kriminālatbildības. Galvenais, lai viņi darbotos preventīvi, mums nav svarīgākais, lai viņš reāli tiktu sodīts, lai viņam tiktu piemērota kriminālatbildība, bet tajā brīdī, kad viņš visu šo informāciju dzird un redz, ka viņam tas draud, ir svarīgi, lai viņš sāktu maksāt,” skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Sindija Šube.

Visu sižetu var noskatīties portālā LSM.lv