Lasām partiju programmas. Tēma – atbalsts ģimenēm un veselības joma

Īsumā

• Attiecībā uz atalgojumu partijas visbiežāk piedāvā palielināt minimālo algu un ar ienākuma nodokli nepaliekamo minimumu. Vairākas partijas sola konkrētu algu pieaugumu mediķiem.
• Vecuma pensijas politisko spēku programmās aplūkotas lielākoties saistībā ar to apmēru un pensionēšanās vecuma slieksni, solot abus paaugstināt.
• Veselības aprūpes jomā politisko spēku solījumi koncentrējas uz nozares budžeta palielināšanu, kā arī rindu un medikamentu cenu samazināšanu. Divas partijas sola bezmaksas medicīnu. 

Atbalsts ģimenēm, mājoklim
Visdāsnākie politiķi bijuši, savās programmās paužot atbalstu ģimenēm. “Veicinot pašvaldību un privāto uzņēmumu labdabīgu sacensību par atbalstu ģimenēm, Latviju veidosim par ģimenēm draudzīgāko valsti Eiropā,” apņemas Nacionālā apvienība (NA). Ģimenes valsts pabalstu 50 eiro par pirmo bērnu, 100 par otro un 150 par trešo un katru nākamo bērnu sola "Jaunā konservatīvā partija" JKP. Savukārt “Par alternatīvu” piedāvā: pabalsts par katru bērnu līdz 18 gadu vecumam vai augstskolas pabeigšanai 250 eiro mēnesī. "No sirds Latvijai" gatava ģimenēs ar trim bērniem vienu no vecākiem atbrīvot no algas iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet ģimenēs ar pieciem un vairākiem bērniem – abus vecākus, kā arī ieskaitīt bērna kopšanas periodu vecāka, kurš kopj bērnu, darba stāžā un veikt sociālās iemaksas pie pensijas, kamēr vecāks bērna kopšanas laikā ir bez algota darba.

“Latviešu nacionālisti” vēloties novirzīt 2% no valsts IKP ģimeņu atbalstam un sola sociālā nodokļa samazināšanu par 10% par katru bērnu, bet piecu un vairāk bērnu ģimeņu vecākus atbrīvot no sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī noteikt bērnu pabalstu 110 eiro mēnesī par katru bērnu. “Saskaņa” gatava piešķirt lielākus pabalstus otrā bērna piedzimšanas veicināšanai. Jaunā Vienotība gatava palielināt atvieglojumus par apgādājamiem. Savukārt “Attīstībai/Par!” iestājas par vienlīdzīgu atbalstu visām ģimenēm, nosakot: “Valsts atbalsta arī viena vecāka ģimenes.” “Progresīvie” sola: “Veidosim ģimenei draudzīgu politiku neatkarīgi no ģimenes formas.”

Vairākas partijas atbalstu ģimenēm piedāvā, samazinot ar mājokli saistītos maksājumus. JKP sola atcelt NĪN “saprātīga izmēra primārajam” mājoklim Latvijas pilsoņiem. Reģionu apvienība  piedāvā NĪN ierobežošanu vienīgajam mājoklim. Rīcības partija un Latvijas centriskā partija (LCP) sola pabalstus ģimenēm, kurām komunālie maksājumi pārsniedz trešdaļu no ienākumiem. NA, solot Latviju padarīt par ģimenēm draudzīgāko valsti Eiropā, apņemas atbalstīt jaunās ģimenes mājokļa iegādē, remontā un labiekārtošanā. “Latviešu nacionālisti” gatavi nodrošināt ar dzīvojamo platību visas jaunās ģimenes un ar veselības apdrošināšanu – daudzbērnu vecākus. JV un NA vēlas paplašināt mājokļa programmu jaunajām ģimenēm. Apvienība “Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija”, “Kristīgi demokrātiskā savienība”, “Gods kalpot mūsu Latvijai” (SKG), iestājoties par daļēju nekustamā īpašuma tirgus regulāciju, “atrisinās problēmu ar piespiedu zemes nomu zem daudzdzīvokļu mājām”. ZZS sola: “Īstenosim jauno ģimeņu atbalsta pasākumus, tostarp uzlabosim mājokļu un bērnudārzu pieejamību.” LRA iecerējusi atbrīvot no autoceļu ekspluatācijas nodokļa privātpersonu vieglos transportlīdzekļus.

NSL sola, materiāli stimulējot audžuģimenes, veicināt adoptēšanu Latvijā. Savukārt LRA apņemas stiprināt audžuģimeņu institūtu, bet “Attīstībai/Par!” – likvidēt bērnunamus un dot iespēju ikvienam bērnam dzīvot ģimenē.
 

Veselības aprūpe
Veselības aprūpes finansējuma palielināšanu sola vairākas partijas.  Panākt pakāpenisku tā pieaugumu līdz 8% no iekšzemes kopprodukta (patlaban – nedaudz virs 3%) apņemas “Progresīvie”. Palielināt veselības aprūpes finansējumu ilgtermiņā līdz 7% no IKP piedāvā “Saskaņa”, bet “Latviešu nacionālisti” – 5%. LCP gatava veselības aprūpes budžeta palielināšanai, “pārprofilējot budžeta līdzekļus”.

Vairākas partijas sola ieguvumus atsevišķām pacientu grupām. “Latviešu nacionālisti” piedāvā 100 miljonus eiro lielu “valsts garantu gadā onkoloģiskajiem slimniekiem, transplantācijām un citiem smagi slimiem cilvēkiem”. ZZS apņemas nodrošināt bezmaksas pieejamību sirds un asinsvadu slimību un vēža agrīnai diagnostikai. Savlaicīgu veselības aprūpi, rindu samazināšanu sola “Progresīvie”, “Saskaņa”, “Attīstībai/Par!” un KPV LV.

Vairākas partijas sola medikamentu cenu samazināšanu. JKP to iecerējusi panākt par vismaz 30%, veicot “pārrunas ar medikamentu ražotājiem”. “Progresīvie” to izdarīs, likvidējot aptieku skaita ierobežojumus un nodrošinot godīgu konkurenci medikamentu tirgū, “Saskaņa” – atbalstot pašvaldības municipālo aptieku izveidē, JV – ieviešot godīgu konkurenci, bet KPV LV – liberalizējot farmācijas nozari. “Dot iespēju” iegādāties lētākus medikamentus sola SKG. 5% pievienotās vērtības nodokli medikamentiem gatava panākt LRA. “Divreiz lētāki medikamenti un laboratoriskie izmeklējumi,” apņemas “Latviešu nacionālisti”. Samazināt pacientu iemaksas, līdzmaksājumus gatavas “Saskaņa” un “Attīstībai/Par!”.

Divas partijas – LCP un “Par alternatīvu” – sola bezmaksas medicīnu, tiesa, nepaskaidrojot, kā to izdarīs. Nodrošināt ikgadēju bezmaksas veselības profilaksi piedāvā JV.

Vairākas partijas savās programmās norādījušas uz atbalstu personām ar nopietnākām pastāvīgām veselības problēmām – cilvēkiem ar invaliditāti. NA sola tiem palielināt sociālo nodrošinājumu un piešķirt nodokļu atlaides sociālajos uzņēmumos nodarbinātām personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. SGK apņemas šai iedzīvotāju grupai vairot iespējas strādāt, bet JV – motivēt uzņēmumus aprīkot darba vietas atbilstoši cilvēku ar invaliditāti vajadzībām. Šī partija sola arī “pārrēķināt” invaliditātes pabalstus un pensijas.

Partiju programmu piedāvājumā atrodamas arī ieceres attiecībā uz veselības aprūpes iestāžu sistēmu. “Veicot strukturālas pārmaiņas sistēmā, veidot iespējami labāku un efektīvāku veselības aprūpi, pietuvinātu pacienta dzīvesvietai,” savus nodomus pauž SKG. Jaunu poliklīniku izveidi reģionos sola “Latviešu nacionālisti”, apņemoties arī attīstīt universitātes un reģionālās daudzprofilu slimnīcas kā nacionālus un starptautiskus medicīnas centrus ar beznodokļu zonas statusu. “Valsts veselības apdrošināšanas sistēma, kurā nauda seko pakalpojumam valsts un privātās ārstniecības iestādēs,” – savu redzējumu pauž JV. “Turpināsim reformas veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai visiem Latvijas iedzīvotājiem, sakārtojot veselības aprūpes iestāžu tīklu un pabeidzot e-veselības sistēmas ieviešanu,” sola veselības nozari vadošā ZZS.
 

Turpinājumu rakstam lasi portālā Lvportals.lv