Lasām partiju programmas. Tēma – izglītība un zinātne

Īsumā: 

• Partijas izglītības un zinātnes ievirzi lielākoties saista ar darba tirgus prasībām.
• Kompetence, kritiskā domāšana un konkurētspēja – īpašības, kuru veicināšanu izglītības procesā partijas sola visbiežāk.

Izglītība un darba tirgus
Vairākas partijas tām vēlamo izglītības ievirzi saista ar tautsaimniecības vajadzībām. Izglītības un zinātnes ministriju vadošā “Jaunā Vienotība”, kura savu priekšvēlēšanu programmu sāk tieši ar izglītību un zinātni, pavisam tieši piedāvā: “Izglītības programmu saturs atbilstoši darba tirgum.” Latvijas reģionu apvienība ar darba tirgu ciešāk saistīt sola profesionālo izglītību.

Vairākas partijas (“Progresīvie” un “Attīstībai/Par!”) apņēmušās nodrošināt izglītojamo kritiskās domāšanas attīstīšanu. Konkrētu vēlamo mācību virzienu, lai palielinātu izglītības piemērotību nākotnes darba tirgus izaicinājumiem, piedāvā Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA): “Attīstīsim skolēnu motivāciju mērķtiecīgāk apgūt eksaktos priekšmetus.”

Rīcības partija sola panākt, lai augstākajā izglītībā tiktu palielināts budžeta vietu skaits tajās profesijās, kuras nepieciešamas valsts attīstībai, – inženierzinātnēs, informācijas tehnoloģijās, medicīnā. Savukārt Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, “Gods kalpot mūsu Latvijai” (SKG) apvienība nolūkā atjaunot tradicionālajās vērtībās balstītu fundamentālu izglītību vērsīsies pret izglītības komercializāciju.

 

Izglītības pieejamība
“Visiem ir pieejama laba izglītība vienotās skolās, kurās visu tautību un vajadzību bērni mācās kopā,” savu redzējumu pauž “Attīstībai/Par!”. Vairāki politiskie spēki savās programmās norādījuši uz bezmaksas izglītību kādā tās posmā vai kopumā.

Bezmaksas izglītību, tostarp augstāko, sola “Par alternatīvu”. “Atbalstīsim valsts apmaksātas augstākās izglītības studijas tiem vietējiem un ārvalstu studentiem, kuri vismaz 4 gadus pēc studijām strādās Latvijā savu studiju nozarē,” apņēmusies “No sirds Latvijai” (NSL). Palielināt bezmaksas vietu skaitu valstij nepieciešamajās studiju programmās sola Rīcības partija. Bezmaksas maģistrantūru un rezidentūru, kā arī studiju kredītu dzēšanu Latvijā strādājošiem Latvijas pilsoņiem vēlas “Latviešu nacionālisti”. Bezmaksas izglītību, neprecizējot – kādu, sola Latvijas centriskā partija (LCP). NA plāno izglītības politikas īstenošanā iesaistīt biedrības, kas pārstāv bērnus ar īpašām vajadzībām.

Vairākas partijas gatavas pretoties mazo skolu slēgšanai un apvienošanai. JKP: “Saglabāsim mazās skolas un ieviesīsim taisnīgu skolu finansējumu.” Latvijas Reģionu apvienība: “Pamatskolas – tuvāk mājām.” “Latviešu nacionālisti”: “Mazo lauku skolu saglabāšana.” “Par alternatīvu”: “Atjaunot lauku vidējās profesionāli tehniskās mācību iestādes.” Zaļo un zemnieku savienība sola nodrošināt augsta līmeņa vidējās, augstākās un profesionālās izglītības, kā arī interešu izglītības iespējas skolas vecuma bērniem visā valsts teritorijā un sniegt mērķtiecīgu atbalstu īpaši talantīgiem bērniem.
 

Augstākā izglītība
Partijas piedāvā gan sistēmiskas, gan kvalitatīvas izmaiņas attiecībā uz augstāko izglītību. “Jaunā Vienotība” sola: “Viena no Latvijas universitātēm starp 100 labākajām ES, vēl divas – prestižāko sarakstā.” “Saskaņa” augstskolām noteiks starptautiskās konkurētspējas, eksportspējas un reģionu attīstības mērķus. JKP iecerējusi izveidot starptautiska līmeņa informācijas un komunikācijas augstskolu, kā arī starptautisku mācībspēku piesaisti. Atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules sola arī “Attīstībai/Par!”.

Savukārt “Latviešu nacionālisti” vēlas attīstīt reģionālās augstskolas. Gluži pretēji ir politiskās partijas “KPV LV” nodomi “apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē, novēršot programmu pārklāšanos un resursu neefektīvu izmantošanu”. Šī partija vēlas arī “pārņemt visas valsts skolas valsts pārziņā, lai izglītības reformas neapstājas diskusijās ar pašvaldībām”. To pašu “KPV LV” iecerējusi darīt arī ar bērnudārziem, “lai likvidētu rindas uz bērnudārziem un nodrošinātu visiem bērniem vienlīdzīgas sākumizglītības iespējas latviešu valodā”. Zināšanu un augstskolu resursu konsolidāciju studiju kvalitātes vairošanai un valsts spējai pretendēt uz ES fondiem zinātnei sola arī “Jaunā Vienotība”.

Turpinājumu par valsts valodas apmācību un zinātni lasi LVportāls.lv