Tikai 66,2% jaundzimušo bērnu pērn Latvijā bija veseli

Par veseliem jaundzimušajiem tiek uzskatīti bērni, kuriem nav hronisku saslimšanu, orgānu un sistēmu funkcijas notiek bez patoloģijas, fiziskā attīstība atbilstoši vecumam, bet novērošanas periodā var būt viegli noritošas akūtas saslimšanas, skaidro SPKC.

Pērn Latvijā no kopumā 19 126 jaundzimušajiem 12 652 bija veseli bērni. Lielākais veselo bērnu īpatsvars bijis Vidzemē un Zemgalē, bet mazākais - Rīgas reģionā.

Vienlaikus 30,9% no jaundzimušajiem bija bērni ar hronisku saslimšanu attīstības draudiem. Šiem bērniem akūtas saslimšanas norit ar komplikācijām, pēc akūtas slimības perioda vērojams nogurums, paaugstināts uzbudinājums, miega traucējumi, slikta ēstgriba un drudzis. Vienlaikus šo bērnu fiziskā attīstība ir normāla, kaut arī var būt svara deficīts.

Latvijā daļa jeb 2,9% no jaundzimušajiem bija smagi slimi, proti, viņiem bija nopietnas hroniskas saslimšanas, kā arī iedzimtas orgānu un sistēmu, kā arī funkcionālas patoloģijas. Arī šiem bērniem fiziskā attīstība var būt normāla, tāpat var būt svara deficīts, liekais svars vai mazs augums. Vislielākais smagi slimu bērniņu īpatsvars pērn bija Pierīgā, proti, šajā reģionā 5,2% no jaundzimušajiem bijuši smagi slimi.

Pērn no visiem zīdaiņiem lielākā daļa jeb 92,4% jaundzimušo tika zīdīti pilnas sešas nedēļas, 78,6% - pilnus trīs mēnešus, 57,6% - pilnus sešus mēnešus, bet 26,2% tika zīdīti veselu gadu. Savukārt ekskluzīvo zīdīšanu jeb zīdīšanu, kurā zīdainis saņem tikai mātes pienu, pilnas sešas nedēļas saņēma 45,7% zīdaiņu, 34,7% - pilnus trīs mēnešus, bet 18,8% zīdaiņu tikai mātes pienu saņēma pat pus gadu.

Kopumā pērn Latvijā bijuši 19 126 jaundzimušie, 22 306 viengadīgi bērni, 22 687 divus gadus veci bērni, 241 048 bērni vecumā no trīs līdz 14 gadiem, kā arī 51 799 bērnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem.

Informācija no portāla Jauns.lv