Brīvprātīgi obligāti: Dāvanai skolotājai ir "jāsamet" pat 100 eiro

Kamēr dažās skolās tā saucamās skolas naudas vai fonda naudas nav, tikmēr citur ir jāziedo konkrēta naudas summa mēnesī vai gadā praktiskām lietām vai, piemēram, dāvanai skolotājai, secinājis LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" (AP). Turklāt uz tiem, kuri nevar ziedot, var tikt izdarīts spiediens, un, kā atzīmē sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, - dāvanas un ziedojumi ir arī pašcieņas un iederēšanās sabiedrībā jautājums. Tie, kuri neziedo, "izkrīt" no sabiedrības.

FOTO: Shutterstock.com

Vecāko klašu vidū ziedojumu tradīcija ir mazāk izplatīta.

Raidījums noskaidrojis, ka prakse attiecībā uz ikmēneša ziedojumiem ir ļoti dažāda. Tā atšķiras pat vienas skolas klašu starpā. Piemēram, Liepājas centra sākumskolā vienā klasē ziedojumu nav, bet citā vecākiem jāmaksā fonda nauda 10 eiro gadā. Talsu sākumskolā nekādu maksājumu nav. Mārupes vidusskolā 4. klases skolēnu vecākiem ir jāziedo divi līdz trīs eiro mēnesī, Ķekavas vidusskolas mazākajās klasēs arī ap trim eiro mēnesī. Trīs eiro ir jāmaksā mazo bērnu vecākiem, piemēram, Rīgas 47. vidusskolā.

Tomēr citur skolas naudas sasniedz pat 30 eiro gadā. Mazajās klasēs tā tiek tērēta, piemēram, klases dekorēšanai vai stacionāra dzeramā ūdens apmaksai klasē, jo krāna ūdens nav labs.

“Skolotāja sapulcē pateica, ka tas ir koraļļu ūdens. Katram bērnam savu krūzīti, ja neesi samaksājis, tad ūdeni nav iespējams padzerties,” norādīts kādā vēstulē no Olaines.

Vecāko klašu vidū ziedojumu tradīcija ir mazāk izplatīta. Tomēr, piemēram, Rīgas 41. vidusskolā ir jāmaksā trīs eiro mēnesī, toties Valmieras Viestura vidusskolā ap 20 eiro gadā.

Taču visplašāk šī prakse ir izplatīta pirmsskolā jeb bērnudārzos, tostarp pašvaldībai piederošajos. Piemēram, Rīgas 213. bērnudārzā vecākiem gadā ir jāmaksā 30 eiro, pamatojums – ūdens bērniem un tualetes papīrs. Lai arī summas nav it kā lielas un vecāki lielākoties neiebilst, tomēr visi nemaksātāji “tiek turēti zem lupas”.

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pret izplatīto ziedošanu skolās neiebilst, tomēr vienlaikus uzsver, ka ziedošanai ir jābūt brīvprātīgai un publicēt maksātāju un nemaksātāju nedrīkst, jo tādā veidā tiek izdarīts spiediens.

 

Tiem, kuriem turīguma līmenis ir augstāks, tie arī nosaka toni, jo viņiem šķiet, ka nosacīts x līmenis cenas ir pavisam normāli pieņemams, pašsaprotams vai pavisam nebūtisks.

 

”Vecākiem nav jāsniedz skaidrojums par nepiedalīšanos ziedošanā, un, pats būtiskākais, – no vecāku nepiedalīšanās ziedošanā vai naudas vākšanā nedrīkst ciest bērns (informāciju par to, kura bērna vecāki maksājuši naudu, kuri – ne, nedrīkst izplatīt ne skolā, ne starp vecākiem). Izpaužot ziņas par ziedotājiem, vienlaikus tiek izpaustas ziņas par bērniem, kuru vecāki nav ziedojuši, un tas var radīt atšķirīgu attieksmi pret bērnu,” teikts oficiālajā ziņojumā.


Dāvanu kartes, pērļu auskari un prāmis uz Stokholmu, kas visiem nav pa kabatai

Reklāma
Reklāma

Spriežot pēc vēstulēm, vecāku vidū nereti ir strīdi, cik dārgas dāvanas skolotājiem dāvināt. Izplatītākās ir dāvanu kartes, kuru vērtība svārstās ap 25 eiro, ja tālāk no Rīgas un 100 eiro, ja Pierīgā.

Savukārt kāda bērna izlaidums Bauskas pirmsskolas izglītības iestādē beidzies ar vēl lielākiem tēriņiem. “(..) tad tika pirkti ziedi un dāvanas bērnudārza vadītājai un metodiķei, tika samaksāts arī par klauna klātbūtni pasākumā, kas bērnus izklaidēja nepilnu vienu stundu. Zinu, ka 100 eiro tika samaksāts fotogrāfam (..) un tad sākās pats jautrākais - 100 eiro dāvanu karte kādā Rīgas veikalā - vienai audzinātājai, tikpat otrai (100 eiro dāvanu karte) un tikpat auklītei (100 eiro dāvanu karte),” klāsta vecāks.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks aicina atcerēties, ka Latvijas sabiedrība turības ziņā ir ļoti daudzslāņaina. “Dāvanu apmaiņas klasiskajā formā vienmēr ir zināma prestiža jautājums, tas, kurš var iedot vairāk, iegūst vairāk prestiža, tāpēc, protams, dāvanām ir mazliet tendence pieaugt. Bet šajā gadījumā vēl ir cita puse, ir iesaistītas dažādas puses ar dažādu turīgumu. Tiem, kuriem turīguma līmenis ir augstāks, tie arī nosaka toni, jo viņiem šķiet, ka nosacīts x līmenis cenas ir pavisam normāli pieņemams, pašsaprotams vai pavisam nebūtisks. Citiem vecākiem, kuriem turīguma līmenis ir zemāks, šī summa var šķist ne tik ļoti pieņemama,” norāda Sedlenieks.

Visu rakstu un sižetu var noskatīties ziņu portālā LSM.lv