Pērn Latvijā par cilvēktirdzniecības upuriem kļuvuši vairāki bērni

Upuru skaits par vienu samazinājies – gadu iepriekš tika identificēti 19 cilvēktirdzniecības upuri, tostarp seši bērni.

Kā sacīja Stabiņa, cilvēku tirdzniecības riskam visvairāk pakļautas tādas Latvijas iedzīvotāju grupas kā bezdarbnieki, darba meklētāji, jaunieši, sievietes, nepilngadīgie, pirmspensijas vecuma cilvēki, kā arī personas ar fiziska vai garīga rakstura traucējumiem.

Kā liecina IeM dati, visbiežāk par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst sievietes. Pērn tika identificētas 15 sievietes un divas meitenes, kuras bija kļuvušas par cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī divi vīrieši un viens zēns.

Latvijas institūciju redzeslokā visbiežāk nonāk cilvēki, kuri cietuši no seksuālas izmantošanas, darbaspēka ekspluatācijas, ekspluatīvām fiktīvām laulībām un piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Stabiņa informēja, ka pērn no seksuālas izmantošanas cieta astoņi cilvēki, fiktīvās laulībās tika ekspluatēti septiņi cilvēki, darbaspēka ekspluatācijai tika pakļauti pieci cilvēki, bet pēdējo divu gadu laikā, proti, 2016. un 2017.gadā no piespiedu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas iestāžu redzeslokā nav nonācis neviens cietušais.

Pērn lielāko daļu jeb 16 cilvēktirdzniecības upurus identificēja pakalpojumu sniedzēji – biedrība “Centrs “Marta”” un biedrība “Patvērums “Drošā māja”” -, savukārt pārējos četrus gadījumus – policija.

Kā liecina IeM apkopotā informācija, ja 2016.gadā lielākā daļa identificēto cilvēku tirdzniecības upuru tika ekspluatēti valsts iekšienē, tad šogad proporcija mainījusies. Pērn 15 no upuriem tika ekspluatēti ārvalstīs, bet pieci – Latvijā. No visiem upuriem 18 bija Latvijas valstspiederīgie, bet divi – ārvalstnieki.

Par cilvēku tirdzniecības upuri tika ekspluatēti tādās valstīs kā Nīderlande, Kipra, Apvienotā Karaliste, Vācija, Beļģija, Īrija, Tadžikistāna un Latvija.

Informācija no portāla. www.la.lv