Profesore: Nav mūsu bērni dumji, bet sešgadnieki skolā ir neprāts

Sešgadnieks skolā. Projekts, kas liek mūsu sabiedrībai bangot karstās diskusijās. Tiek piesauktas citu valstu pieredzes un labie rezultāti, bet mums pašiem arī ir sava sešgadnieku pieredze un nopietna – eksperimentālās sagatavošanas klases, tautā sauktas par nulto klasi, darbojās ilgus gadus. 

FOTO: Shutterstock.com

Profesore saka, ka sešgadnieks ir pirmsskolas bērns.

 

Tātad - mums jau bija skolēni skolā no sešiem gadiem, tikai toreiz ieviestais projekts pēc dažiem gadiem tika slēgts. Lai noskaidrotu iemeslus, portāls lsm.lv uzrunāja Daugavpils Universitātes profesori Elfrīdu Krastiņu, kura bija iesaistīta šī projekta darbā. Elfrīda Krastiņa stāsta, ka projekts eksperimentālām sagatavošanas klasēm sākts 1976.gadā.


Eksperimentālo sagatavošanas klašu projekta vēsture
Sākotnēji šajā projektā strādāja ar trim skolām – Rīgas 45. vidusskolu, Lapmežciema pamatskolu un Engures vidusskolu. Projektu vadīja Maskavas Pedagoģijas pētniecības zinātniskais institūts. Vēlāk, pirms sešgadnieki uz skolu devās visā valstī, eksperimentu paplašināja, tas notika vēl vairākās skolās un bērnudārzos. Zinātniski pētnieciskais institūts nodrošināja projekta ieviešanas seminārus, notika atklātās stundas, pedagogi mācījās, un šis process bija stingri kontrolēts.
1986.gadā sešgadnieki ienāca pirmajā klasē, tātad bija pagājuši 10 gadi no projekta sākuma.
Sākumā mācījās sešas dienas nedēļā, tad pārgāja uz piecu dienu mācībām.
Pedagoģes Antonijas Karules vadībā pārstrādāja mācību saturu, noteica zināšanu līmeņus, starppriekšmetu saiknes un pārveidoja programmas. Tad, kad sešgadnieki nonāca pirmajā klasē, sāka izdot arī speciālas mācību grāmatas un darba burtnīcas.
Projektā bija stingri nosacījumi – tika pārbaudīts  bērnu veselības stāvoklis, tika, piemēram, pētīts bērna nogurums, skolas materiālā bāze. Bērniem bija nepieciešama guļamtelpa, rotaļtelpa, vairākkārtēja ēdināšana.
Bērnu skaits klasē -  ne vairāk kā 15 bērnu.
Profesore Elfrīda Krastiņa atceras, ka pret projektu nebija pretenziju, kad tas notika eksperimentālā stadijā, bet tad, kad tas tika ieviests skolā, tad sākās problēmas, jo skolu direktori teica, ka grūti nodrošināt gulēšanu vai vairāku reižu ēdināšanu, nav rotaļu telpu. Tas bija papildu slogs skolai.
90. gadu sākumā, kad izglītības ministrs bija  Andris Piebalgs, sākās šī projekta likvidācija.

 

Vai bērnam jāiet skolā no sešiem gadiem?
Profesore saka, ka sešgadnieks ir pirmsskolas bērns. “Ja bērns būs skolā, vai vecāki viņu spēs savākt pēc stundām, kas ar viņiem darbosies? Tas man šķiet nereāli kaut tikai šajā nozīmē vien. Mācību process var notikt tā, kā pašlaik, sešgadnieks ir bērnudārzā un, ja vēlas, var nosaukt to par pirmo klasi.
Ja nauda seko skolēnam, tad, protams, direktori sešgadniekus grib skolā. Iespējams, arī daļa vecāku grib bērnus redzēt skolā, jo par skolu nav jāmaksā, kā tas ir bērnudārzā.

 

Reklāma
Reklāma

Vai skolotāji gatavi pārmaiņām?
Profesore Elfrīda Krastiņa norāda, ka skolotāji ir dažādi, nekad nevar vienādot. Jāatceras, ka viena daļa pedagogu ir tikai izpildītāji, viņi par bērnu attīstību nedomā radoši. Skola ir konservatīva sistēma, ko nevar krasi mainīt. Nevis saturs ir jāpārmaina, bet jāsaprot, ar kādām metodēm strādās ar bērnu. Ārzemju metodiku nevar vienkārši pārcelt, tā ir jāadaptē mūsu sistēmai.

 

Visu rakstu lasi ŠEIT

Teksts: Ināra Antiņa, Lsm.lv bērnu satura redaktore

Avots: www.lsm.lv