Vinnijam Pūkam – 100! Septiņas patiesas domas, kuras mācīties no iemīļotā lācīša

"Bums! Bums! Bums! – viens nāk pa kāpnēm lejā," 

tā sākas 1. nodaļa leģendārajā grāmatā par Vinniju Pūku un viņa draugiem (A. A. Milns Vizmas Belševicas tulkojumā). Autors šo grāmatu ne tikai veltījis savam dēlam Kristoferam Robinam, kurš ir grāmatas galvenais varonis (uzreiz aiz lācīša, protams), bet arī radījis katru stāstu tieši savam dēliņam un visiem viņa iemīļotajiem rotaļu zvēriem. Šobrīd piecas saglabājušās rotaļlietas – lācītis Pūks, Sivēns, ēzelītis I-ā, Tīģeris un Kenga – glabājas Ņujorkas publiskajā bibliotēkā. Kengas mazulis Rū pazudis savulaik ābeļu dārzā, kā jau rotaļlietas to mēdz darīt. Savukārt Pūce un Trusis gan bija rakstnieka iztēles radīti tēli. 

– Vai tad viņš ir meitene? 

– Nē, – atbildēja Kristofers Robins.

– Tad kāpēc tu sauc viņu meitenes vārdā par Vinniju?

– Es nesaucu.

Šāds dialogs risinās turpmākajās nodaļas rindās* , bet tas tomēr tiesa, ka lācēna vārds radies no melnā lāča mazulītes Vinnijas, ko Kristofers Robins redzēja Londonas zooloģiskajā dārzā. 

Grāmatas ilustrācijas radīja mākslinieks Ernests Hovards Šepards, kura zīmējumi kļuva par neatņemamu Pūka pasaules daļu, taču šobrīd pasaule, iespējams, labāk pazīst lācīša vizuālo veidolu Volta Disneja interpretācijā. 

 Attēls: Shutterstock.

Savukārt Latvijā vecākā paaudze labi atceras padomju versiju par lācīti Pūku no populārās Soyuzmultfilm multiplikācijas filmas ar lipīgajām dziesmiņām. Trīs daļu filmiņa tika dublēta arī latviešu valodā: 

Lai gan Milns pēc 1928. gada vairs nerakstīja jaunus stāstus par Pūku, tēls turpināja dzīvot lasītāju iztēlē un vēlāk ieguva arī citu autoru sarakstītus turpinājumus. Simt gadu laikā mazais lācītis kļuvis par bērnības, draudzības un vienkāršu prieku simbolu, kas vieno vairākas lasītāju paaudzes. 

Daži no iedvesmojošākiem Vinnija Pūka citātiem: 

• – Kad tu no rīta pamosties, Pūk, – Sivēns pēc ilga klusuma ierunājās, – kāda ir tava pirmā doma?
  – Kas būs brokastīs, – Pūks atbildēja. — Un tu, Sivēn? Par ko tu iedomājies? 
  – Es domāju, kas šodien notiks tik neparasts un aizraujošs, – Sivēns teica.
  Pūks domīgi paklanīja galvu. 
  — Tas ir viens un tas pats, – viņš teica.
• – Iedomājies, Pūk, ja nu koks, zem kura mēs stāvam, ņem un uzgāžas mums virsū?
  – Iedomājies labāk, ka neuzgāzīsies, – rūpīgi apdomājis Sivēna jautājumu, atbildēja Pūks. 
• – Šiliņiem gribējās ienākt dzejolī kopā ar mārciņām, – paskaidroja Pūks, – un es viņus ielaidu. Jo – kā raksta dzejoļus? Ļauj tikai vārdiem, lai nāk paši.
• Un viņš nodomāja: “Es ļoti ilgu laiku neesmu redzējis Mazulīti Rū. Ja es pie viņa neaiziešu šodien, tad tas laiks būs vēl ilgāks.”
• – Trusītis ir gudrs, – domīgi teica Pūks.
  – Jā, – Sivēns piekrita, – Trusītis ir gudrs.
  – Viņam galvā ir Smadzenes, nevis Zāģu Skaidas.
  – Jā, – Sivēns sacīja, – viņam ir smadzenes.
  Kādu brīdi viņi klusēdami domāja par Trusīša smadzenēm. 
  – Un man liekas, – piebilda Pūks, – tāpēc viņš nekad neko nesaprot. 
• – Tu drebēji iekšķīgi, – Pūks paskaidroja, – un, ja Ļoti Mazs Dzīvnieciņš dreb iekšķīgi, tā ir liela varonība no viņa puses.
• – Ļoti prātīga doma, Sivēn. Tā ir īstā dāvana, kas ēzelīti iepriecinās. 

Vai kāds vispār var justies neiepriecināts, ja viņiem ir balons?

*  Rakstam izmantota Aleksandra Alana Milna grāmata “Vinnijs Pūks un viņa draugi” Vizmas Belševicas tulkojumā. Zvaigzne ABC, 2022. gada izdevums.