Pērn nepilni 8000 izsaukumu uz ģimenes konfliktiem; varmāka nošķirta 626 gadījumos

Pērn tikai 626 vardarbības upuri ģimenēs izmantojuši savas tiesības uz pagaidu aizsardzību pret vardarbību un lūguši tiesībsargājošām iestādēm nošķirt varmāku. No tiem 72 gadījumos tika pieņemti Valsts policijas lēmumi, kuru ilgums ir uz laiku līdz astoņām dienām, pārējos 554 gadījumos aizsardzību pret vardarbīgo ģimenes locekli noteikusi tiesa.

Nereti cietusī persona apžēlojas par varmāku un nevēlas izmantot savas tiesības uz aizsardzību, noticot, ka tas vairs neatkārtosies. Diemžēl, praksē bieži redzam, ka pēc laika varmāka atkal turpina ietekmēt upuri gan morāli, gan fiziski. Publicitātes foto.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Nereti cietusī persona apžēlojas par varmāku un nevēlas izmantot savas tiesības uz aizsardzību, noticot, ka tas vairs neatkārtosies. Diemžēl, praksē bieži redzam, ka pēc laika varmāka atkal turpina ietekmēt upuri gan morāli, gan fiziski. Publicitātes foto.



Pērn Valsts policija saņēma vidēji 22 izsaukumus dienā uz dažādiem ģimenes konfliktiem. Izsaukumu iemesli ir dažādi, taču reizēm šie konflikti ir saistīti ar vardarbības draudiem, kas nereti arī tiek īstenoti.
Kopš 2014.gada, kad stājās spēkā normatīvais regulējums, kas paredz pagaidu aizsardzību pret vardarbību, policistiem ir tiesības pieņemt tūlītēju lēmumu par varmākas nošķiršanu. Šī norma pieņemta, lai novērstu vardarbības draudus ģimenēs un nodrošinātu pagaidu aizsardzību pret varmāku, nosakot, ka šai personai nekavējoties jāatstāj mājoklis.


Policija lēmumu par nošķiršanu var piemērot uz laiku līdz astoņām dienām, taču, ja cietusī persona pēc tam vēlas, lai šo jautājumu turpina skatīt tiesa, tad ar policijas starpniecību tiek iesniegts pieteikums tiesai un noteikts policijas lēmums par nošķiršanu uz laiku, kamēr tiesa pieņem savu lēmumu.

Policija lēmumu var pieņemt tikai uz rakstveida pieteikuma pamata. Ja cietusī persona atsakās rakstīt pieteikumu policijai, tad nošķiršanu piemērot nevar.


Tomēr jāpiemin, ka policija lēmumu var pieņemt tikai uz rakstveida pieteikuma pamata. Ja cietusī persona atsakās rakstīt pieteikumu policijai, tad nošķiršanu piemērot nevar. Pērn cietušās personas ar šādu pieteikumu policijai lūgušas palīdzību 72 reizes, vairāk ir tādu, kas pēc palīdzības vērsušies tiesā – 554.


Aicinot iedzīvotājus aktīvāk izmantot savas tiesības uz aizsardzību, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Dienestu koordinācijas biroja priekšnieka vietniece Iveta Štrausa: “Nereti cietusī persona apžēlojas par varmāku un nevēlas izmantot savas tiesības uz aizsardzību, noticot, ka tas vairs neatkārtosies. Diemžēl, praksē bieži redzam, ka pēc laika varmāka atkal turpina ietekmēt upuri gan morāli, gan fiziski. Ja pastāv reāli draudi personas brīvībai, veselībai vai dzīvībai, noteikti ir jāsauc policija. Nevajag gaidīt, kad notiks atkārtots vardarbības akts.”

Reklāma
Reklāma

 

LASI ARĪ: 

Vardarbīgiem cilvēkiem iespēja bez maksas mācīties veidot veselīgas un cieņpilnas attiecības