Interesants risinājums: Igaunijā bērnudārzu rindas teju izskaustas, uzstādot moduļu ēkas

Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, pirms pāris gadiem tika pieņemts likums, kas ikvienai pašvaldībai uzliek pienākumu nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē. Par spīti teju vienādajam likumam, šā brīža situācija Igaunijas un Latvijas bērnudārzu pieejamības jomā ir ļoti atšķirīga.

Kā jau vairākkārt ziņojuši mediji, Latvijā pērn valsts privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm izmaksājusi teju 7 miljonus eiro, bet līdzmaksājumos bērnu uzturēšanai bērnudārzos četru gadu laikā Rīgas pašvaldība izmaksājusi aptuveni 27 miljonus eiro. Latvijas pašvaldībām šobrīd satraukti gaidot lēmumu par to, vai līdzmaksājumi turpināsies arī nākošajā gadā, “CRAMO ESTONIA” moduļu nomas projektu vadītājs Eero Leisna informē, ka Igaunijas pašvaldības pēdējo divu gadu laikā šīs problēmas risināšanai ieviesušas alternatīvu risinājumu – eksistējošo bērnudārzu paplašināšanu ar moduļu telpām.

“Moduļu ēkas ir ērts un ātrs risinājums īstermiņa telpu problēmu novēršanai – pagaidu piebūvi vai ēku no “nulles stadijas” līdz pilnībā ekspluatējamai ēkai ir iespējams uzmontēt divu nedēļu laikā. Nedaudz vairāk laika ir jāparedz plānošanai, projektēšanai un dokumentācijas sakārtošanai. Finansiāli izdevīgākais nomas periods iznomātajam ir no 2 līdz 5 gadiem. Moduļu elastība ir vērtējama apstākļos, kad pieprasījums pēc vietām bērnu dārzos un skolās nemitīgi mainās – ja, piemēram, nākošajā gadā pieprasījums pēc bērnudārza vietām ir lielāks, var operatīvi pievienot pāris moduļus un izveidot papildus grupu vai klasi, ja pieprasījums samazinās, kā tas bija Babītes pašvaldības bērnu dārzā, tad moduļus var 4 stundu laikā demontēt un aizvest prom,” moduļu telpu priekšrocības skaidro “CRAMO” moduļu telpu nomas direktore Sandra Rudzīte. 

Neskatoties uz to, ka Latvijas pašvaldības priekšroku joprojām dod citiem risinājumiem, ideju par telpu paplašināšanu ar pārvietojamo moduļu telpu palīdzību Igaunijas pašvaldības aizguvušas tepat Latvijā, Ķekavas novadā. 

Lai gan Latvijas pašvaldības nav saskatījušas iespēju risināt savas bērnudārzu rindu problēmas ar moduļu bērnudārzu ieviešanu un mediju telpā skaļi izskan bažas par vairāku pašvaldību nespēju nodrošināt bērnudārzus, S. Rudzīte norāda, ka par moduļu risinājumiem pēdējā laikā ir ieinteresējušās Pierīgas rajonos esošās pašvaldības. Šobrīd ir novērojama tendence “nav vietas bērnudārzos, vajag būvēt!”. 

Kā norāda Sandra Rudzīte: “Nav skaidrs, vai tas vienmēr ir ekonomiski pamatoti. Plānojot ilgtermiņā, vienmēr vajadzētu izsvērt, vai bērnu pieplūdums ir stabils vai tomēr mainīgs? Katrā ziņā šie jautājumi ir saistīti ar nopietnu matemātiku, statistikas datiem un prognožu aprēķiniem. Situācijās, kad ir skaidri redzams, ka būvniecība ir vienīgais risinājums kā ilgtermiņā risināt telpu nepietiekamību, ir zināms, ka no būvniecības ieceres brīža līdz pilnībā ekspluatācijā nodotai telpai paies kā minimums 2-3 gadi. Ko darīt bērniem šajā laikā? Lielākoties vecāki paši meklē kā rast risinājumu, ved bērnus uz citam pašvaldībām, kur nav šāda problēma, dažkārt pat maina dzīves vietu, pielāgojoties situācijai. Atliek jautāt, cik daudz pašvaldības zaudē finansiālā izteiksmē, ja aizplūst vietējie nodokļu maksātāji? Vai arī cik daudz naudas ir jāaizmaksā prom citam pašvaldībām par vietu nodrošināšanu? Saliekot visus šos plusus un mīnusus, ir skaidrs, ka risinājums ir nepieciešams tagad un tūlīt, lai pēc 2-3 gadiem, kad tiks pabeigta jaunā skola vai bērnu dārzs, būtu bērni, kas šīs telpas piepildīs”. 

Neskatoties uz to, ka Latvijas pašvaldības priekšroku joprojām dod citiem risinājumiem, ideju par telpu paplašināšanu ar pārvietojamo moduļu telpu palīdzību Igaunijas pašvaldības aizguvušas tepat Latvijā, Ķekavas novadā. 2010. gadā Ķekavas novada Pļavniekkalna sākumskolas telpas tika paplašinātas, izmantojot moduļus. Tieši uz Ķekavu igauņi brauca pieredzes apmaiņas ekskursijās un drīz pēc tam jau vairākas lielākās Igaunijas pašvaldības ieviesa šo risinājumu, atzīstot to par piemērotāko – ātrāko un ekonomiskāko - telpu trūkuma problēmu risināšanā. Šobrīd ” ledus”  esot sakustējies arī Lietuvā – lietuvieši intensīvi apgūst šo risinājumu priekšrocības un mācās, kā šādā veidā risināt bērnudārzu un skolu telpu trūkumu valstī. 

Latvijā šobrīd moduļu telpas joprojām vislielākajā apjomā izmanto industriālā sektora uzņēmumi.