Konsultē fizioterapeite, kā pareizi celt un turēt zīdaini. FOTO

Mazā cilvēkbērna labsajūta ir tik ļoti atkarīga no pieaugušajiem... Viens no priekšnoteikumiem, lai mazulis justos komfortabli, ir viņa pareiza celšana un turēšana. Šo fotopamācību parādi arī vecvecākiem vai personai, ar kuru zīdainis ir biežā kontaktā! Konsultē fizioterapeite Zane Paiča. 

Paceļot un noliekot bērnu, ir nepieciešams pieturēt viņa galvu

FOTO: Aigars Hibneris

Paceļot un noliekot bērnu, ir nepieciešams pieturēt viņa galvu

Šī fotopamācība ir domāta kontaktam ar zīdaiņiem no dzimšanas brīža līdz trīs četru mēnešu vecumam. Bērna turēšanas veids mainās līdz ar viņa augšanu.  

Ja bērnu pareizi ceļ un novieto viņa ķermeni savā klēpī tā, lai mazais justos ērti, tad viņš atslābinās un vecākam ar bērnu veidojas ciešs kontakts. Šīs celšanas un turēšanas pozīcijas ir saprotamas ķermenim, centrālā nervu sistēma uztver signālu par tām, veicina mazuļa muskuļu savstarpēju sadarbību un sekmē ķermeņa pareizu attīstību. Ja zīdaini tur viņa ķermenim neērtā pozā, viņš, iespējams, daudz raudās vai var tikt pārpūlēti viņa muskuļi, veidojot paaugstinātu muskuļu tonusu. Tas var izpausties kā pārmērīga ķermeņa atliekšana vai nepatika brīdī, kad bērns tiek guldīts uz muguras. 

 

Šūpļa tvēriens ir bērna turēšanas pamatpozīcija līdz viņa trīs mēnešu vecumam. Šajā pozā mazais jūtas visdrošāk un viņa mugurai nodrošināta atslābināšana. Šūpļa tvēriens īpaši piemērots bērniņa mierināšanai, midzināšanai. Dažkārt vecāki norāda, ka guļus pozīcijā bērnam nepatīk, viņš ir smaidīgs, ja tur vertikāli. Ja mazulis raud aizgūtnēm, vertikālo pozīciju var izmantot šādā ārkārtas situācijā, taču turēt vertikāli bieži un ilgi – tā zīdaiņa ķermenim ir neadekvāta slodze.

Kā pareizi: zīdaiņa muguriņa ir ieapaļa, pakausis atrodas elkoņa ielokā (galva nekarājas pāri rokai) – lai saglabātos acu kontakts ar vecāku. Rociņas ir savāktas kopā, pietuvinātas ķermenim. Jāraugās, lai viena roka neaizslīd aiz pieaugušā muguras. 

 

LĪDZ DIVU MĒNEŠU VECUMAM

Otra pamatpozīcija zīdaiņa turēšanai no dzimšanas brīža. Šo turēšanas veidu drīkst izmantot maksimāli līdz trīs mēnešu vecumam, atkarībā no tā, kad mazulis sāk pats noturēt galvu. Fotopamācības divus mēnešus vecā modele Sāra jau prot to darīt, tāpēc šajā bildē viņa tikai pozē – Sārai piemērotākais nēsāšanas veids uz vēdera skatāms citā attēlā.

Kā pareizi: viena vecāka roka, kas bērnam starp kājām, atbalsta mazuļa ķermeni no apakšpuses līdz krūtīm. Jālūko, lai mazulis vaidziņu ir atbalstījis uz rokas. Tāpat svarīgi atcerēties: ja vienu reizi nesi mazo uz kreisās rokas, tad nākamajā – uz labās, lai ķermenis attīstītos simetriski. 

 

 

ATRAUDZIŅAS GAIDĪŠANA

Pirmajā dzīves mēnesī šis atraudziņas gaidīšanas veids ir ļoti ieteicams jaunajiem vecākiem, kam ir pirmais bērns, – sajūta drošāka, nekā turot mazo uz pleca. Horizontālajā pozā uz vecāku kājām labi atslābinās zīdaiņa muguriņa. Šī poza palīdz arī bērna vēdersāpju gadījumā.

Kā pareizi: celīši atspiežas pret vecāka kāju, plecu josla atbrīvota nedaudz pāri vecāka rokai. Ar brīvo roku vecāks var paglaudīt bērna muguru virzienā no astes kaula uz pakausi, tā veicinot atraudziņas atnākšanu. 

 

 

Atraudziņas gaidīšana uz pleca. Ceļot mazuli, atceries, ka to nedrīkst darīt aiz padusēm – pieaugušā rokas nedrīkst ieslīdēt bērna padušu bedrītēs. Ceļot, aptver viņu ap ribām.

Kā pareizi: visa plecu josla un rociņas mazliet pārkarājušās pāri pieaugušā plecam, bērniņš jāpietur pie muguras, nevis jābalsta, turot zem dupša, – tas var radīt pārlieku lielu muguras atliekšanos.

 

Reklāma
Reklāma

PĒC DIVU TRĪS MĒNEŠU VECUMA

 

No šūpļa tvēriena ar skatu pret telpu. Kad zīdainis sāk izrādīt interesi par apkārt notiekošo un vēlas vērot ko vairāk par savu vecāku sejām, šūpļtvērienu var atvērt. Taču tas jādara tā, lai nepieciešamības gadījumā bērns pēc vēlēšanās var nodibināt acu kontaktu ar vecāku. Ja atrodaties sabiedriskā telpā, piemēram, lielveikalā, zīdaini vajag vairāk pavērst pret sevi – lielā emociju gūzma un gūtie iespaidi bērnu satrauc, un šajā pārdzīvojumā viņam būtiski nepalikt vienam, bet būt kontaktā ar vecāku, redzēt viņa reakciju. Tiesa, skatot lielveikala raibumu, zīdainis, visticamāk, klusēs, tomēr nervu sistēmai tiek darīts pāri un mājās var būt sagaidāma liela raudāšana pārdzīvojumu dēļ.

Kā pareizi: paņem mazuli šūpļa tvērienā un pavērs ar skatu pret telpu. Ja bērns ar muguru ir plakaniski pret pieaugušā vēderu, tvēriens nav pareizs. 

 

Nēsāšanas veids, kad bērns jau tur galvu. Tomēr, ja bērns vēl neprot velties no muguras uz vēdera, šajā pozīcijā viņš ātri nogurst, tāpēc laiku pa laikam jāpamaina uz šūpļa tvērienu vai jānogulda mazulis uz pamata.

Kā pareizi: pieaugušā roka, kas tur bērnu starp kājām, sniedzas vismaz līdz viņa krūšu kurvim, lai tiktu balstīta visa ķermeņa priekšpuse. Abas rokas noteikti ir pāri otrai pieaugušā rokai, un ir jāpārbauda, vai atbrīvojas mazuļa plaukstas – šim vecumam raksturīgi turēt pirkstus, savilktus dūrītēs, tomēr, pareizi paņemts, bērns tos atbrīvo. 

 

MIDZINĀŠANA 

Midzinot veiksmīgi izmantojams šūpļa tvēriens. Lielāku kontaktu iespējams nodrošināt, ja bērna vēderu pavērš pret vecāka vēderu. Ja mazulis raud, viņu var satvert vēl ciešāk – tas vairo drošības sajūtu.

Kā pareizi: ja midzināšana notiek, sēžot uz bumbas, jāšūpojas maigi un rimti – it kā vizinātos laivā pa maziem vilnīšiem. Šī kustība raisa atmiņas par drošību mammas dzemdē, zīdainim ir patīkama, taču pēc trīs mēnešu vecuma senās atmiņas vairs nav nepieciešamas. Noteikti nedrīkst mazuli šūpot augstu un strauji, tā var tikt nodarīts pāri. Aptuveni pēc trīs mēnešu vecuma mazuli vajadzētu radināt aizmigt gulēšanai paredzētajā vietā – pamostoties bērnam drošības sajūta būs, redzot to vietu un situāciju, kurā aizmidzis. Tāpat liela bērna aijāšana rokās ir liela slodze mammas mugurai.

 

 

 

 

CELŠANA

Zīdainis jāpaceļ un jānoliek, veļot caur sānu. Šādi paceļot, mēs parādām, no kurienes viņš tiek pacelts, – tā ir cieņa pret mazo cilvēku. Kā arī velšanās uz sāna ir pirmā lielā kustība, ko zīdainis veic paša spēkiem, un mēs pielāgojamies viņa attīstībai – arī tā ir cieņa.

Kā pareizi: aptuveni līdz pusotra mēneša vecumam, paceļot un noliekot bērnu, ir nepieciešams pieturēt viņa galvu. Pēc tam kad viņš jau prot to darīt pats, galva vairs nav jāpietur. Arī nolikšana uz pamata no rokām ir caur sānu – noliek zīdaini uz sāna un apveļ uz muguras.

 

Tevi varētu interesēt:
Jaundzimušā aprūpe un ievads hendlingā
Gatavošanās dzemdībām. Prakstiskā nodarbība
Būtiskākais par dzemdībām un pēcdzemdību periodu
Vecāku savstarpējās attiecībās pēc bērniņa ienākšanas ģimenē