Vientuļā māmiņa: Kredītu pilnas kabatas, gribu sevi nonāvēt

"Esmu nepatīkamā situācijā. Audzinu viena bērniņu, naudas nepietiek, tāpēc esmu paņēmusi daudz ātros kredītus, pie tam lielas summas. Vairs tos nevaru pagarināt, nedz arī atmaksāt. Jūtu, ka nāk virsū depresija. Pēdējā laikā prātā nāk arī sliktas domas par aiziešanu no dzīves. Savas rīcības dēl, baidos par to, ka mani var ielikt cietumā vai atņemt bērnu. Ko var darīt šādā situācijā?", šādu vēstuli saņēma portāla Mammamuntetiem.lv redakcija.

FOTO: Shutterstock.com

Reizēm šīs katastrofu domas izraisa nezināšana, tādēļ vēl jo vairāk ir svarīgi vērsties pie kāda, kurš ir zinošs savā jomā. Tas palīdzēs pārvarēt bezcerību un radīs sajūtu, ka neesat viena lielo problēmu priekšā.


Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) pārstāve Elīna Dobulāne, norāda, ka situācijā, kad cilvēks ir nonācis grūtībās un nespēj atdot kredītu, pirmkārt ir svarīgi saglabāt mieru un rīkoties apdomīgi.

Nekādā gadījumā nevajadzētu aizņemties naudu no citiem kredītdevējiem, lai veiktu esošo saistību nomaksu. Tāpat nedrīkst atlikt problēmas risināšanu – jo ilgāk cilvēks vilcinās, jo grūtāk būs vēlāk situāciju atrisināt.

"Pirmais solis šajā situācijā būtu pieteikties asociācijā uz finanšu pratības konsultācijām. To laikā ikviens kredītņēmējs bezmaksas var saņemt finanšu un juridiskās konsultācijas. Konsultācijas notiek katru trešdienu pēc iepriekšēja pieraksta. Pieteikties var, zvanot uz asociāciju pa tālruni: +371 67398277 vai rakstot uz e-pastu: info@nebankukrediti.lv.  Iespējams, ka piemērots problēmas risinājums būs asociācijas bezmaksas vidutāja pakalpojums.

 

Kopš 2013. gada marta ar asociācijas starpniecību grūtībās nonākušie kredītņēmēji, kuri aizdevumus paņēmuši no vairākiem nebanku kredītdevējiem vienlaicīgi, bet nespēj pildīt uzņemtās saistības, parādus var atmaksāt pakāpeniski. 


Kopš 2013. gada marta ar asociācijas starpniecību grūtībās nonākušie kredītņēmēji, kuri aizdevumus paņēmuši no vairākiem nebanku kredītdevējiem vienlaicīgi, bet nespēj pildīt uzņemtās saistības, parādus var atmaksāt pakāpeniski.

Tas nozīmē, ka visi parādi tiek apvienoti vienā un izveidots maksājumu grafiks saistību segšanai. Grūtībās nonākušais kredītņēmējs veic vienu maksājumu asociācijai, kura tālāk pārskaita naudu kredītdevējiem. Grafiks tiek veidots līdz pat 24 mēnešiem.

Šeit gan jāuzsver, ka šī kārtība attiecas uz tikai uz tiem kredītdevējiem, kuri ir asociācijas biedri. Šobrīd asociācijas bezmaksas vidutāja pakalpojumu izmanto jau vairāk nekā 400 cilvēki, turklāt vairāki desmiti grūtībās nonākuši kredītņēmēji šādā veidā ir sekmīgi nokārtojuši savas saistības. Aicinām neatlikt problēmas risināšanu, bet gan pieteikties finanšu pratības konsultācijām,"  iesaka Dobulāne. 

 

 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieces vietniece Anita Gotharde, izvērtējot vēstulē aprakstīto situāciju, sniedza šādu skaidrojumu "Atbilstoši Bāriņtiesu likumā noteiktajai kompetencei, vecāka spējas veikt bērnu aizgādības pienākumus nepieciešamības gadījumā vērtēs jautājuma autores deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesa.

No Bāriņtiesu likuma izriet, ka bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, ja ir faktiski šķēršļi, piemēram, ilgstoša, smaga slimība, atrašanās apcietinājumā u.c., kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu; ja bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ (vecāka apzinātas rīcības vai nolaidības dēļ); ja vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību; ja vecāks devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais; ja konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbibu pret bēmu.
 

Ja otrs vecāks neiesaistās bērna aprūpes nodrošināšanā, sievietei nepieciešams vērsties tiesā ar pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu no bērna tēva.

Reklāma
Reklāma


Vēstulē aprakstītajā situācijā, inspekcijas ieskatā, sievietei nepieciešams vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, lai ne tikai saņemtu materiālu palīdzību, bet arī nepieciešamības gadījumā lūgtu psihoemocionālu atbalstu, ko iespējams saņemt, apmeklējot profesionāla psihologa bezmaksas konsultācijas valsts programmas ietvaros.

Lai minētās konsultācijas saņemtu, ir nepieciešams sociālā dienesta norīkojums. Psihologu konsultācijas ir pieejamas visā Latvijā (Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī, Dobelē, Madonā, Gulbenē, Kandavā, Jēkabpilī un Daugavpilī) līdz šī gada decembrim un notiek gan latviešu, gan krievu valodā. Tās sniedz profesionāli psihologi, ar kuriem pakalpojuma sniedzējs noslēdzis līgumu. No vēstulē sniegtās informācijas secināms, ka sieviete bērnu audzina viena. Ievērojot minēto, ja otrs vecāks neiesaistās bērna aprūpes nodrošināšanā, sievietei nepieciešams vērsties tiesā ar pieteikumu par uzturlīdzekļu piedziņu no bērna tēva.


Savukārt, ja bērnam nav noteikta paternitāte, pirms vēršanās tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu, nepieciešams noteikt bērnam paternitāti vai nu kopā ar bērna tēvu iesniedzot iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, vai vēršoties ar attiecīgu pieteikumu tiesā."

 

Tā kā vēstules autore, iespējams, ir nonākusi depresijā, tad lūdzām situāciju komentēt arī psihoterapeiti Līgu Bernāti: "Nereti situācijās, kurās neredz risinājumus un šķiet, ka izejas nav vispār, var rasties domas, ka vieglāk vai labāk būtu izdarīt pašnāvību. Šķiet, ka tas būs risinājums vai vismaz palīdzēs nejust. bezcerība un atbalsta trūkums rada izmisumu, kas izsauc domas, ka labāk un vieglāk būtu nomirt.
 

 

Lielu problēmu var sadalīt soļos. Katru soli kāds var palīdzēt risināt, bet svarīgi ir uzdrošināties lūgt palīdzību. 

 


Svarīgi ir apzināties, ka šādas izjūtas grūtās situācijas ir dabiskas un kādreiz dzīvē ienāk prātā gandrīz ikvienam, tomēr ir būtiski uzdrošināties meklēt palīdzību. Lielu problēmu var sadalīt soļos, katru soli kāds var palīdzēt risināt, bet svarīgi ir uzdrošināties lūgt palīdzību. Palīdzības prasīšana nav vājums, bet gan drosme.

Ja ir izmisums un depresīvs garstāvoklis, tad negatīvās domas ņem virsorku un daudzas lietas tiek redzētas drūmāk nekā tas ir patiesībā. Piemēram, šķiet, ka naudas trūkuma dēļ var tik atņemti bērni.

Būtiski, lai varētu daīties un neturēt sevī visas emocijas un domas, lai cik trakas tās arī nešķistu. Nav jākaunas par to, ko domājat un jūtat, jo nav pareizu vai nepareizu, domu, jūtu. Ja ir iespēja ar kādu runāt par savām emocijām, tad pamazām arī skaidrāk var domāt un tikt pāri bezspēcības sajūtai, bet vēlāk arī labāk izprast cēloņus un likumsakarības, lai turpmāk dzīvē nenonāktu šādās situācijās.

Nereti mūsu pieredze vai dzīvestāsts ir tas, kas liek mums darīt lietas, kas noved pie grūtībām vai veidot attiecības ar cilvēkiem, kuri nav mūsu vērti, vai rī censties ar  visu tikt galā vienai. Ir daudz iespēju saņemt psiholoģisko palīdzību bez maksas vai par simbolisku samaksu. Piemēram, var vērties sociālajā dienestā, dažādās nevalstiskās organizācijās vai LU psiholoģiskās palīdzības dienestā. Brīdā, kad šķiet, ka vairs nevar izturēt, var zvanīt uz "Skalbes" krīzes tāruņiem 6 7222922 vai 2 7722292. Galvenais ir nepalikt vienai šādā brīdī."