10 padomi, kā aizsargāt savus datus internetā

1. Izvēlies paroli, kas nav viegli uzminama
Parolei ir jābūt tādai, lai to nevarētu viegli uzminēt. Parolēs nedrīkst izmantot atsevišķus vārdus no vārdnīcām, populārus un zināmus nosaukumus, piemēram, valstu un pilsētu nosaukumus, bērnu un mājdzīvnieku vārdus, telefona numurus vai dzimšanas dienas datumus un citus. Nelieto arī pasaules populārākās paroles – qwerty, 123456, password, parole un tamlīdzīgas.
Drošai parolei ir jāsastāv vismaz no 8 simboliem – lieliem un maziem burtiem, cipariem un simboliem. Lai būtu vieglāk paroli atcerēties, lieto vārdu savienojumu, piemēram, 2!MANIozoli.
Paroles obligāti jāmaina reizi trijos mēnešos. Paroļu glabāšanai visdrošāk izmantot speciālas paroļu glabāšanas programmas.

2. Sociālajiem tīkliem, e-pastiem un interneta bankai izmanto dažādas paroles
Katrai interneta vietnei izmanto savu paroli. Tas Tev liks justies drošāk – ja viena parole nonāks citas personas rīcībā, tad krāpniekam nebūs pieejami pārējie Tavi konti internetā.

3. Savas paroles un PIN kodus neizpaud citām personām
Tavas paroles un PIN kodi ir jāzina tikai Tev. Tas ļaus izvairīties no situācijām, ka negodīgi cilvēki ļaunprātīgi izmantotu Tavus datus, lai veiktu finanšu darījumus internetā, piemēram, iepirktos interneta veikalos vai ņemtu aizņēmumus Tavā vārdā. Savas paroles un PIN kodus neatklāj pat ne saviem tuvākajiem ģimenes locekļiem vai draugiem.

4. Paroles un PIN kodus neraksti uz lapiņām un neglabā makā
Lai arī ikdienā ir nepieciešams izveidot un atcerēties vairākas paroles, neraksti tās uz lapiņām un neglabā makā. Bankas karšu PIN kodus neglabā kopā ar maksājuma kartēm. Nevienam neizpaud arī savas kartes numuru, CVV2 kodu un derīguma termiņu, kā arī kodu kartes numuru un kodus. Paroles un PIN kodus nesūti e-pastā, īsziņās un neglabā telefona atmiņā.

5. Bez vajadzības neizpaud savus personīgos datus citām personām
Pirms izpaud savu vārdu, uzvārdu, vecumu, personas datus, apdomā, vai tas tiešām ir vajadzīgs. Nestāsti citiem cilvēkiem par savu finansiālo stāvokli, dienas plānu un ikdienas ieradumiem.
Vienmēr pārliecinies par personas vai uzņēmuma identitāti, kam sniedz savus personīgos datus. Esi īpaši piesardzīgs, ja informāciju sniedz pa tālruni, pastu vai interneta tiešsaistē.

6. Aizsargā arī savu datoru ar paroli
Lai citiem nebūtu iespēja piekļūt Tavā datorā vai telefonā esošajai personīgajai informācijai, uzliec paroli. To izveido, izmantojot drošas paroles veidošanas principus.
Ejot prom no datora, aizslēdz (lock) to ar paroli vai izslēdz pavisam pat tad, ja datoru neizmanto tikai īsu mirkli. Lieto arī ekrāna saudzētāju ar paroli, kas ieslēdzas, ja noteiktu laiku neizmanto datoru. Pēc darba beigšanas izslēdz iekārtu, lai to pasargātu no nesankcionētas piekļūšanas mēģinājumiem. Neatkarīgi, vai tas ir darbā vai mājās - rūpīgi seko līdzi, kuri cilvēki vēl bez Tevis lieto Tavu datoru.

7. Domā par sava datora drošību - atjaunini esošās programmas
Pārliecinies, vai datorā, kuru lieto, ir atjaunināta programmatūra un uzstādīta pēdējā antivīrusa programmas versija. Programmu atjauninājumi bieži tiek veidoti, lai uzlabotu programmu drošību.
Ja atjauninājumus atliek vai neizmanto, informācija kļūst vieglāk pieejama ļaunprātīgi radītām programmām, kuras var sabojāt datus vai izmantot tos krāpniecībā.

8. Never vaļā aizdomīgas e-pasta vēstules no nezināma adresāta
Ja savā e-pastā saņem vēstuli no nepazīstamas personas, rūpīgi izvērtē, vai vērt to vaļā, vai drošāk ir izdzēst to nelasītu. Nekad never vaļā e-pasta vēstules pielikumu, ja to saņem no nepazīstamas personas. Pielikumā esošie faili var būt inficēti ar ļaunprātīgu programmatūru.
Kibernoziedzinieki ir radoši un izmanto dažādus paņēmienus, lai saņēmējs atvērtu nosūtīto e-pastu, piemēram, vēstules tematā norādot: “sveiks, sen neesi redzēts”, “apsveikums par lielu laimestu loterijā”, “pavēste par ierašanos uz tiesu” vai “paziņojumi par parādu”.
Saņemtajām ziņām, kurās ir redzamas rupjas latviešu valodas pareizrakstības kļūdas, ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo tās var būt krāpnieku mēģinājums gan tikt pie datiem, gan inficēt Tavu datoru ar vīrusu.

9. Pārbaudi pirms uzticies
Pasargāts būs tas, kurš pats rūpēsies par sevi un rīkosies, lai aizsargātu sevi.
Tāpēc neuzticies cilvēkiem, kuri:
ar sociālo tīklu profilu starpniecību piedāvā it kā uzticamus darba piedāvājumus vai citus labumus un lūdz iesūtīt personas datus.
zvana vai raksta SMS un e-pasta vēstules, uzdodoties par bankas pārstāvi, ar lūgumu iedot paroles.

Atceries! Banka nekad Tev nezvanīs un nerakstīs lūgumu atsūtīt vai ievadīt visu paroli vai kodu kādā mājaslapā, un jo īpaši neprasīs ievadīt visus ciparus no kodu kartes vai vairākus kodus no kodu kalkulatora.

10. Izglīto sevi un savus tuvākos par personīgo datu drošību
Dalies ar padomiem, kā aizsargāt sevi un savus tuvākos. Visbiežākie krāpšanas upuri ir gados vecāki cilvēki, tāpēc pastāsti saviem vecākiem vai vecvecākiem par to, kā var pasargāt sevi ikdienā, lai nenonāktu krāpnieku slazdos.

Kur meklēt palīdzību?
Ja ir jautājumi par Jūsu datora drošību un Jūsu drošību internetā, meklē atbildes un uzdod jautājumus portālā www.esidross.lv.
Ja pret Tevi ir notikusi krāpšana vai ir aizdomas par šādu nolūku, tad nekavējoties vērsies policijā, bankā vai pie CERT.LV.