Sākušās aktīvas diskusijas par pastkastīšu atbrīvošanu no nevēlamām reklāmām

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un nozares pārstāvji šonedēļ tikšanās laikā bija vienisprātis, ka ir jādomā par neadresēto sūtījumu jautājuma risināšanu.

"Zaļākas Latvijas nākotnes vārdā, ražotājiem ir jānāk ar savu pienesumu un jāuzņemas atbildība ne tikai par saražotās papīra produkcijas otrreizējo pārstrādi, bet arī par bezadresāta reklāmas materiālu apjoma samazināšanu un piesārņojuma novēršanu," norāda ministrs. 

"Tā vietā, lai turpinātu resursu tērēšanu videi nedraudzīgu apdrukās materiālu ražošanai, ir jāapsver, vai uzņēmējiem nav daudz izdevīgāk veidot klientu datu bāzi, lai reklāma tiešām sasniegtu mērķauditoriju. Tad uzņēmēji daudz mērķtiecīgāk ieguldītu savu naudu reklāmā, gan arī iedzīvotājiem tiktu aiztaupītas apdrukātas makulatūras kaudzes pastkastītēs un pie tām," sarunā pauda ministrs, piebilstot, ka lielākā daļa reklāmas sūtījumu nonāk atkritumos, kaitina iedzīvotājus un savu mārketinga mērķi nemaz nesasniedz. 

E.Sprūdžs uzsvēra, ka vienlaikus ir jādomā par to, lai DRN piemērošana un normatīvais regulējums, kā to darītu, neradītu nepamatotu administratīvu slogu uzņēmējiem un vēl jo vairāk - no tā neciestu eksportējošie uzņēmumi. 

VARAM piedāvātais risinājums šīs iniciatīvas ieviešanai paredz, ka līdzīgi kā videi kaitīgo preču un iepakojuma gadījumā, DRN maksātājs būs persona, kura pirmā valsts teritorijā izplatīs reklāmas izdevumus un materiālus. 

2013.gada 20.augustā valdība atbalstīja VARAM priekšlikumu reklāmas izdevumiem piemērot DRN, lai tādējādi palielinātu ražotāju atbildīgu rīcību pret vidi un cīnītos arī pret mēstulēm pastkastītēs. 

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa atzīmē, ka pastkastīšu atbrīvošana no nevēlamiem drukātajiem reklāmas sūtījumiem ir cieši saistīta ar efektīvu dabas resursu izmantošanu, tādēļ viņas vadītā iestāde aicina veicināt atteikšanos no šādu materiālu neracionālas ražošanas un mudina izvēlēties dabai draudzīgākus iedzīvotāju informēšanas veidus.

"Papīra izstrādājumu ražošana visā tā dzīves ciklā ir saistīta ar ietekmi uz dabu, vidi un cilvēku veselību, ko noteic papīra izstrādei nepieciešamo bīstamu ķīmisko izejmateriālu izmantošana, ražošanas procesi, izstrādājuma īsais lietošanas laiks, ātra nonākšana atkritumos un pārstrādāšanas iespējas," atzīst S.Bērziņa

Nav noslēpums, ka iedzīvotāju pastkastīšu piesārņošana ar reklāmas materiāliem ir sasniegusi milzīgus apmērus, taču cilvēkiem, kas domā par dabas un vides aizsardzību nav pieņemama šāda bezatbildīga izturēšanās pret resursiem, uzskata S.Bērziņa.

Jebkura saimnieciskā darbība rada ietekmi ne tikai uz apkārtējo vidi un dabu, bet arī uz cilvēku veselību. Tāpēc būtiski ir veicināt efektīvu resursu izmantošanu, samazinot dažādu produktu ražošanas procesa ietekmi gan uz apkārtējo vidi, tostarp dzīvnieku un augu izplatību, gan cilvēku veselību. Latvija jau šobrīd ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, bet tas mums ir ne tikai gods, bet arī uzliek par pienākumu īstenot arvien jaunas iniciatīvas, lai samazinātu ražošanas procesu ietekmi.

S.Bērziņa atgādina, ka pirmās diskusijas par dabas resursa nodokļa piemērošanu reklāmas materiāliem dienaskārtībā nonāca 2012.gada nogalē, apspriežot Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2013.-2020.gadam projektu un tajā iekļauto ražotāju atbildības principu un principa "piesārņotājs maksā" ieviešanu.

Der zināt:

Apdrukāta papīra iespiešanas, pārklāšanas un pēcapstrādes procesos tiek izmantotas bīstamas ķīmiskas vielas. Papīra ražošanas procesā tiek izmantoti mazgāšanas šķīdumi (kas satur aromātiskos ogļūdeņražus) iespiedkrāsas, krāsvielas, toneri, adhezīvi (kas satur alkilfenoletoksilātus, halogēnos šķīdinātājus un ftalātus), tintes, lakas un lamināta pārklājumi (kas satur smagos metālus: kadmiju, varu, svinu, niķeli, hromu u.c. vai to savienojumus).

Ražošanas procesa skalošanas ūdeņi satur ķimikālijas un smagos metālus, gaisā tiek emitēti gaistošie organiskie savienojumi. Turklāt krāsaini un koši apdrukāta papīra izstrādājumi ir grūti pārstrādājami otrreizējai lietošanai, - iespiedkrāsa, adhezīvi un pārklājumiem paredzētā laka no tiem ir grūti atdalāma. Sadedzinot tie atbrīvo dioksīnus un citus toksīnus.