Būsim tie, kuri sadarbojas un dalās!

Ir skaidrs, ka ar ekonomiskām un vides problēmām saskaras arvien vairāk ES valstis. Tāpat ir skaidrs, ka viens no galvenajiem cēloņiem ir pārmērīgs patēriņš, nepārtraukti tiek pirktas jaunas preces. Tiek pirkts nevis tāpēc, ka ir nepieciešamība, bet ir parādījies jauns modelis, ir vajadzīgs salīdzināties ar pārējiem vai vienkārši iepirkšanās ir kļuvusi jau kā bauda. Projekta „We share” mērķis ir popularizēt jaunu dzīvesveidu, kas balstās uz ilgtspējīgiem un videi draudzīgiem principiem, izmantojot savstarpējo sadarbību un tehnoloģiju iespējas. Vienkāršāk sakot – radīt alternatīvu, kas prieks par tikko iegādāto kārtējo jauno mantu tiek aizstāts ar gandarījumu par dalīšanos ar to, kas tev jau ir.

Projekta ietvaros 16 dalībvalstis apkopoja labās prakses piemērus. Izrādās sadarbības iespējas patēriņa samazināšanai ir dažnedažādas:

Var organizēt kopienas aktivitātes ielas, ciema vai mazpilsētas mērogā, kad iedzīvotāji kopīgi var īstenot idejas un vīzijas izmantojot kopējos resursus – transportu, aprīkojumu u.c. Šādas sadarbības laikā rodas idejas, kuras vienlaicīgi ir gan oriģinālas, gan reāli īstenojamas;

Kopēja transporta lietošana. Protams, ir mašīnas īpašnieks, taču ceļabiedri par simbolisku samaksu nozīmē gan ienākumus, gan sarunas, kuru laikā iegūtā informācija var izrādīties noderīga, gan mašīnu skaita samazināšanos uz ielām, piesārņojuma samazināšanos; 

Nav nepieciešams katram Latvijas iedzīvotājam iegādāties savu personisko divriteni, ja reāli izbraukumā viņš dodas divas reizes gadā. Vienīgi, īres maksai ir jābūt samērīgai, jo uz tūristiem balstītu biznesu nevajag sajaukt un sadarbību patēriņa samazināšanai. Atbilstošāka būtu divriteņa aizņemšanās no kaimiņa norēķinot ar šokolādi;

Ir koplietošanas kafejnīcas, biroju telpas. Lai šīs telpas uzturētu, tās izmantotāji iegulda savas profesionālās kompetences kopējam labumam.

Tiek organizētas domubiedru grupas, kas savstarpēji kooperējas, lai iegādātos bioloģiski audzētos dārzeņus no zemniekiem, tādejādi samazinot produktu izmaksas un saņemot garantijas, ka tu tiešām ēd svaigus un veselīgus produktus.

Neuzticība un aizdomīgums pret svešākiem cilvēkiem ir tik liels, lai daļa citu valstu iniciatīvas paliktu nereālas. Piemēram, Itālijā viens no labās prakses piemēriem ir kopīgās vakariņas, kad cilvēks vai ģimene gatavo ne tikai priekš sevis, bet publicē internetā informāciju un aicina ciemiņus, kas par ļoti simbolisku samaksu un pudeli vīna tiek pie gardām vakariņām un labas kompānijas.

Kā ir Latvijā? Salīdzinot ar citām projekta dalībvalstīm, var teikt, ka visbiežāk mēs esam spiesti dalīties un sadarboties ierobežoto finansu resursu dēļ. Latvijā iespējama ir sadzīves priekšmetu un elektrisko iekārtu koplietošana starp labi pazīstamiem kaimiņiem vai radiem, jo nevaram atļauties visu, ko gribētu, iegādāties. Bet ja varētu? Visticamāk liela daļa dotos uz veikalu un pašapzinīgi pirktu, nevis ietu kādam „diedelēt” un prātotu par patēriņa samazināšanu.

Otrs būtiska faktors, neuzticība un aizdomīgums pret svešākiem cilvēkiem ir tik liels, lai daļa citu valstu iniciatīvas paliktu nereālas. Piemēram, Itālijā viens no labās prakses piemēriem ir kopīgās vakariņas, kad cilvēks vai ģimene gatavo ne tikai priekš sevis, bet publicē internetā informāciju un aicina ciemiņus, kas par ļoti simbolisku samaksu un pudeli vīna tiek pie gardām vakariņām un labas kompānijas. Cik reāli tas būtu Latvijā? Interesants ir arī piemērs par Čehijas „laika banku” - ciemata iedzīvotāji ir izveidojuši sistēmu, kurā norēķinās laika vienībās nevis naudā. Ja viens iedzīvotājs velta 3 stundas kaimiņa zālāja pļaušanai, viņš var cerēt sagaidīt grozu ar pīrādziņiem, kuru cepšanai kāds cits ir veltījis tās pašas 3 stundas. Atkal varbūt mazliet utopiska ideja, tomēr viennozīmīgi pozitīvi ir vērtējams, ka ciema iedzīvotājiem ir lielākas iespējas nodarboties ar to, kas viņiem patīk un padodas, izmantot savus talantus, kā arī būt mazāk atkarīgam no naudas. Tik daudzas ģimenes no Latvijas ir izceļojušas, taču vecvecāki ir palikuši. Domāju, viņi labprāt mainītu stundu bezmaksas Skype sarunu ar bērniem un mazbērniem, kurai pieslēgties palīdzētu kāds zinošāks jaunietis, pret rabarberu plātsmaizi. 

Pagaidām mums Latvijā ienākumi nav īpaši lieli, tāpēc patēriņa samazināšana nevis sažņaudzot jostas, bet meklējot sadarbības iespējas, kas vienlaicīgi ne tikai ļauj ietaupīt, bet arī iepazīt jaunus, interesantus cilvēkus, nemaz nav tik slikta alternatīva. 

Latvijas Audžuģimeņu biedrība ir labdarības organizācija, kas sniedz arī pavisam aizbildņu un audžuģimenēm sniedz pavisam praktisku palīdzību – lietotu apģērbu un apavus, sadzīves preces, kancelejas preces u.c.

Kā projekta ideja ir saistīta ar Latvijas Audžuģimeņu biedrību? LAB ir labdarības organizācija, kas sniedz arī pavisam aizbildņu un audžuģimenēm sniedz pavisam praktisku palīdzību – lietotu apģērbu un apavus, sadzīves preces, kancelejas preces u.c. Jā, šīs lietas bieži ir jau lietotas un paldies cilvēkiem, kas tās nav izmetuši, jo tām var tikt dota „otrā iespēja”. Lai idejas vieglāk raisītos, organizējām eksperimentālo darbnīcu „Otrā iespēja”, kuras laikā no vecākiem un svaigākiem niekiem, piedaloties lieliem un maziem, tapa jauni brīnumi.

Saistība ir arī ar aprūpes pienākumiem. Aizbildņu un audžuģimenes savā aprūpē ir paņēmušas bērnus bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus. Viņi dalās ar savu ģimeni – dāvā mājas siltumu, ģimeniskas attiecības, zināšanām un pieredzi. Projektā piedalījās arī aizbildne Elīna:

„Esam dzirdējuši dažādus stāstus par to, kā varam dalīties ar apkārtējiem. Mēs, piemēram, varam dalīties ar savu laiku, zināšanām, automašīnu, māju, bet vai zinājāt, ka mēs varam dalīties arī ar visām šīm lietām uzreiz?

Četrus gadus atpakaļ mēs ar vīru nolēmām kļūt par mūsu četru radu bērnu aizbildņiem, kuri bija nonākuši bēdīgā situācijā. Kopš tās dienas mums ir tā iespēja novērtēt, cik tā ir liela svētība, ka mums ir dota iespēja dalīties visā, kas mums ir ar tiem, kuriem tas ir vajadzīgs visvairāk.

Šis mūsu prieks par bērniem, kuri ienāca mūsu ģimenē, mijās ar daudzām dažādām ikdienas rūpēm un ne tām vieglākajām situācijām. Mēs abi īsā laika posmā zaudējām darbu un kļuvām par vecākiem bērniem, kuriem bija nepieciešams tik daudz, lai sāktu jaunu dzīvi - viņiem piemērota dzīves vieta, gultas, segas, apavi, drēbes, skolas piederumi, piemērota izmēra ledusskapis... mums tajā brīdī nebija nekā no tā, izņemot nesavtīgu vēlmi parūpēties par 3, 5, 14 un 16 gadus veciem bērniem.

Atceros, ka bija ļoti grūti sadzīvot ar sajūtu, ka esi tas, kurš ņem, nevis dod. Tikai tagad saprotu, ka patiesībā, mēs katrs dalāmies tajā, ar ko mums ir dots dalīties.

Šajā laikā mēs bijām atkarīgi no apkārtējo cilvēku labvēlības. Mēs saņēmām neizsakāmi būtisku atbalstu no saviem draugiem, kaimiņiem, no draudzes locekļiem, organizācijām, no mūsu ģimenēm un arī no pavisam nepazīstamiem cilvēkiem.

Mūsu draugi savāca naudu un nopirka bērniem divas divstāvīgās gultas. Ļoti daudzi cilvēki ziedoja drēbes un apavus, kas viņu bērniem vairs nebija nepieciešamas. Saņēmām arī pārtikas pakas no ziedot.lv ar ikdienā nepieciešamajiem produktiem. Bija pat cilvēki, kas vēlējās ziedot naudu neatklājot savu personību. Mēs tik tiešām jutām lielu atbalstu no apkārtējiem.

Atceros, ka bija ļoti grūti sadzīvot ar sajūtu, ka esi tas, kurš ņem, nevis dod. Tikai tagad saprotu, ka patiesībā, mēs katrs dalāmies tajā, ar ko mums ir dots dalīties. Mūsu gadījumā – tā bija un ir mūsu dzīve ar, kuru dalāmies. Un šādā veidā mēs padarām labāku ne tikai mūsu bērnu dzīvi, bet arī, kaut par kripatiņu – labāku mūsu pasauli.

Ik pa laikam, mūsu draugi mums palīdz, paņemot bērnus pie sevis, aizvedot viņus uz kādu pasākumu, vai tādām vietām, kur mēs nevaram viņus atļauties aizvest. Mēs ar vīru tos dēvējam par mūsu atvaļinājumiem, kurus mums uzdāvina mūsu draugi. Šis ir veids, kā mēs visi varam atbalstīt tādas ģimenes, kā mūsējā. Ne visiem jāuzņemas atbildība, kādu esam uzņēmušies mēs ar vīru, tomēr mēs ikviens esam atbildīgi par grūtībās nonākušo bērnu likteņiem. Ja starp mūsu draugiem, ģimenes locekļiem, kaimiņiem un kolēģiem vairosies to cilvēku skaits, kuri uzņemas rūpes par bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, mēs darīsim labāku šo pasauli. Tāpat mēs parūpēsimies par iespēju mūsu bērniem izaugt sociāli atbildīgā un drošākā sabiedrībā. Un atcerieties – pat ar mazām lietām, ar kurām dalāmies, mēs izmainām kāda dzīvi un radām sajūtu par to, ka apkārt mums dzīvo labi cilvēki!”

Vairāk informāciju par projektu un sadarbības idejām varat uzzināt mājas lapās www.weshareproject.eu un www.labiedriba.lv