No Īrijas mājās atbraukusī māmiņa Zane: „Pazemojoši atzīt, ka Latvijā jūtos kā bomze”

Šogad Zane (25) no Īrijas kopā ar sešus gadus veco meitu atgriezusies mājās, Latvijā. Vairākus mēnešus dzimtenē pavadījusi intensīvos, taču pagaidām neveiksmīgos darba meklējumos, viņa devusies pēc valsts atbalsta. Liels bija Zanes pārsteigums, kad uzzinājusi: palīdzību varēšot saņemt... pēc gada. Vai tiešām Ekonomikas ministrijas izstrādātais Reemigrācijas plāns 80 000 tautiešu atgriešanai izrādīsies tikai palīdzība "uz papīra"?

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Vai tiešām latviešu ģimenei nāksies atkal atstāt Latviju..?

Īrijā Zane ar meitiņu pavadījušas pāris gadus. Ārzemēs klājās normāli, pati Zane bija atradusi darbu salātu ražošanas uzņēmumā, mazā ar prieku apmeklēja bērnudārzu un iemācījās brīvi runāt angļu valodā. „Pat vienatnē, spēlējoties ar lellēm, meitiņa čivināja angliski, kaut arī mājās, protams, runājām tikai latviešu valodā,” Zane stāsta portālam Kasjauns.lv.

 

Vairākus mēnešus Latvijā darbu atrast nav izdevies 

Īrijā dzīve formāli bija sakārtota, tomēr sirds vilka uz Latviju, pie savējiem. Ziņu portālos teju katru dienu lasījusi rakstus par jaunajām darbavietām un valsts solījumiem palīdzēt atbraucējiem, lēmumu atgriezties Zane uzskatīja par pareizu. "Turklāt bērnam drīz jāsāk iet skolā. Vēlos, lai viņa vismaz sākumskolā mācās Latvijā. Negribu būt viena no tiem latviešiem, kuras bērns dzimtajā valodā runā ar akcentu." 

Jaunas dzīves sākums gan izrādījies sarežģītāks, nekā domāts. Par Īrijā iekrāto naudiņu viņa noīrējusi dzīvokli mazpilsētā. Meita iekārtota vietējā bērnudārzā. Vairākus mēnešus Zane intensīvi meklējusi darbu, taču, dzīvojot salīdzinoši tālu no Rīgas, Vidzemes pusē, pagaidām to nav izdevies atrast nedz Valmierā, nedz citur tuvumā, kur varētu izbraukāt ar auto.

 

Bezdarbnieka pabalstu nemaksā, jo Latvijā nav strādājusi 

Zane negaidīja no valsts īpašāku attieksmi, taču cerēja, ka sapratne un pretimnākšana būs lielāka. Kad Zane devās uz Nodarbinātības valsts aģentūru, lai pieteiktos bezdarbnieka statusam un painteresētos par iespējamām vakancēm, tur viņai piedāvāt palīdzību no valsts neviens nevarēja. Proti, pēdējos dažus gadus viņa, strādādama Īrijā, nav maksājusi nodokļus Latvijas valstij. „Skaidrs, es zinu, ka neesmu šeit strādājusi kopš 2009. gada, un necerēju, ka man uzreiz klēpī kāds iemetīs sapņu darbu. Zinu, ka nekas nenotiek no zila gaisa. Tomēr cerēju, ka varēs piedāvāt vismaz kādu pagaidu risinājumu, kamēr atrodu pastāvīgu darbu, kas ļautu man uzturēt sevi un meitu,” portālam Kasjauns.lv stāsta Zane. 


Kad Zane devās uz Nodarbinātības valsts aģentūru, lai pieteiktos bezdarbnieka statusam un painteresētos par iespējamām vakancēm, tur viņai piedāvāt palīdzību no valsts neviens nevarēja.

Materiālu atbalstu sola pēc gada 

Apsolot noteikti sazināties, ja uzradīsies kāds darba piedāvājums, Nodarbinātības aģentūras darbinieki viņai ieteica doties uz savas dzīves vietas pašvaldību, tur varēšot palīdzēšot. „”Neuztraucieties, aizbrauciet uz pagastu, parādiet papīrus, ka esat bezdarbnieks, viņi jums piešķirs trūcīgā statusu,” man teica. Jo man nav darba, reāli nav no kā iztikt. Teica, ka tur kādu naudiņu (35 latus) pagasts maksājot trūcīgajiem, elektrību mazliet atmaksājot, arī malku un brīvpusdienas bērnam,” viņa atceras. 

Zane priecīga paklausījusi, taču tur uzzinātais viņu nošokējis:  izrādās, materiālu palīdzību varot gaidīt vien decembrī, jo ģimene nav bijusi deklarēta pagastā valsts noteikto laiku – vismaz vienu gadu. „Bet ko darīt šo gadu? Par 8 latu bērnu pabalstu dzīvot? Reāli es skaitos trūcīga, man nav līdzekļu, par ko bērnam ēst nopirkt, par dārziņu samaksāt. Es eju un lūdzu palīdzību, bet man saka: gaidiet gadu. Bet bērns grib ēst jau šodien! Teikšu godīgi: ja nebūtu iekrājusi Īrijā nopelnīto naudiņu, mums Latvijā klātos ļoti smagi.” 

 

Īrijā vientuļajai māmiņai palīdzība tika sniegta uzreiz 

Latvijā piedzīvotais Zanei atsauc atmiņā pašas pieredzi no Īrijas laikiem: „Īrijā deklarēties nevajadzēja, vien bija jānorāda faktiskā adrese, un man kā vientuļajai māmiņai uzreiz tika sniegta palīdzība, jo, pēc Īrijas likumdošanas, ar savu algu nespēju mums ar meitu nodrošināt iztikas minimumu mēnesī.  Kamēr kārtojās papīri, tā naudiņa man krājās kontā, tikai netiku klāt. Kad visu nokārtoju, tad ieskaitīja par visiem mēnešiem, kas bija procesā. Bet te – uz palīdzību jāgaida gads!”

 

Labklājības ministre: visticamāk, radies kāds pārpratums 

Reklāma
Reklāma

Portāla Kasjauns.lv lūgta komentēt šo situāciju, labklājības ministre Ilze Viņķele atbild, ka, viņasprāt, tieši pašvaldībām ir jābūt tām, kas sniedz atbalstu, neraugoties uz to, ka cilvēks ir tikko atgriezies dzimtenē. Ministre uzskata, ka Zanes gadījumā noteikti ir radies kāds pārpratums, kāpēc māmiņa šo atbalstu vēl līdz šim nav saņēmusi. „Ja sieviete pēdējā gada laikā nav strādājusi Latvijā un veikusi tās sociālajā budžetā iemaksas, tad viņa nevarēs saņemt bezdarbnieka pabalstu. Taču viņai noteikti pienākas palīdzība no pašvaldības, kas atrodas vistuvāk saviem iedzīvotājiem un viņu vajadzībām, un tā sniedz gan finanšu, gan cita veida atbalstu. Savukārt tas, ka persona nav deklarējusies pilsētā, nav šķērslis pabalstu saņemšanai. Pašvaldība sniedz arī īstermiņa sociālo pabalstu, līdz cilvēks nokārto savu statusu attiecībās ar pašvaldību un valsti. Tādēļ pieņemu, ka tur ieviesies kāds pārpratums,” situāciju komentē ministre.

 

Reemigrācijas plāns – tikai uz papīra? 

Pēdējā gada laikā daudzās ministrijās runā par to, ka jāstimulē latviešus atgriezties mājās no darba ārvalstīs. Šai sakarā Ekonomikas ministrija izstrādāja Reemigrācijas pasākumu plānu, ar kura palīdzību cer uz 80 000 iedzīvotāju atgriešanos Latvijā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņojumos presei skaidrojis, ka „plāns paredz aizbraucējiem vienkāršot saziņu ar valsts iestādēm, kā arī efektīvāk informēt par brīvajām darba vietām. Plānots piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus, finansiāli palīdzot uzņēmējiem, kuri darbā pieņem emigrantus. Tāpat paredzēts atbalsts latviešu valodas apguvei un palīdzība skolēniem labāk iejusties Latvijas skolās”. Plāns nepalīdz nedz Zanei, nedz visiem citiem simtiem tūkstošu latviešu, kas krīzes gadus pavadījuši Īrijā, Lielbritānijā vai Norvēģijā, jo speciālu pasākumu, kas viņiem palīdzētu nav, jāievēro parastā darba meklētāju kārtība.

 

Ekonomikas ministrs: aizbraukušajiem vispirms Latvijā jāatrod darbs, tad var atgriezties 

Par radušos situāciju ar Zani ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe skaidro: „Runājot par reemigrāciju un kopējo nodarbinātības situāciju valstī, ekonomikas ministrs vienmēr ir uzsvēris un aicinājis emigrējušos iedzīvotājus lēmumu par atgriešanos Latvijā pieņemt, izvērtējot savas iespējas darba tirgū un jau pirms atgriešanās kontaktējoties ar potenciālajiem darba devējiem vai Nodarbinātības valsts aģentūru par pieejamajām vakancēm un iespējām saņemt bezdarbnieka pabalstu. Nevajadzētu paļauties uz to, ka „es atgriezīšos un gan jau darbs atradīsies, gan jau alga būs laba un gan jau valsts vai pašvaldība man palīdzēs ar pabalstiem”. Lēmumam ir jābūt pragmatiskam un izsvērtam, ņemot vērā situāciju Latvijas darba tirgū, savas prasmes un kvalifikācijas, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar sadzīvi utt.”

 

Tāpēc ekonomikas ministrs iesaka aizbraukušajiem tautiešiem pirms atgriešanās Latvijā rūpīgi un atbildīgi izvērtēt situāciju, katra paša potenciālu atrast darbu un iespējas uzturēt sevi un ģimeni, ja darba atrašana prasīs ilgāku laiku, nekā iepriekš cerēts. Kā, piemēram, konkrētajā gadījumā to, ka persona nekvalificējas bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, varēja noskaidrot arī iepriekš, sazinoties ar NVA vai VSAA, skaidro ministra pārstāve. 

 

Tikmēr Zane ar meitu ļoti cer, ka šis patiesi ir pārpratums vai ļauns murgs, kas drīz beigsies un dzīve nepiespiedīs atkal doties darba meklējumos uz Īriju, jo pašlaik ģimenes vienīgie ienākumi ir bērna pabalsts – 8 lati mēnesī. „Ir ļoti pazemojoši atzīt, ka šeit, savā dzimtenē patiesībā jūtos kā ubadze. Kā bomze, kura ceļmalā ar izstieptu roku lūdz palīdzību, bet visi novēršas un aiziet garām.” 

 

Avots: www.kasjauns.lv