Vai supersievietes pašas neuzņemas par daudz un nekļūst par stipro dzimumu?

 

Kā izglītības sistēma ietekmējusi sieviešu un vīriešu pozīcijas darba tirgū? Kurš dzimums darba devējam izdevīgāks? Vai supersievietes pašas neuzņemas par daudz un nekļūst par stipro dzimumu? Ko uzlabot? Atbildes uz šiem jautājumiem izskanēja Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas biroja rīkotajā diskusijā "Vai pienācis supersieviešu laikmets?".

FOTO: www.moonparlour.lv

 

 

Supersieviešu laikmets klāt. Kā nepārdegt?

Kā diskusijā atminējās bijusī iekšlietu un arī aizsardzības ministre Linda Abu Meri, 2006.gadā, kad Saeima sprieda par viņas iecelšanu aizsardzības ministres amata, kāds deputāts paziņojis, ka sievietes vieta ir "pie katliem". Šobrīd Latvijā neviens vairs ko tādu neatļautos.

Tomēr krīze būtiski ietekmējusi sieviešu un vīriešu pozīcijas darba tirgū. Kā raksturoja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča, sievietei ir augstāka atbildības sajūta nekā vīrietim un tā pieņem jebkuru darbu, lai bērni būtu paēduši, kamēr vīrieši nereti nav gatavi strādāt par niecīgu samaksu - to atzīstot Nodarbinātības valsts aģentūrā. Sievietes līdz ar to arī vairāk samierinoties ar nelikumībām.

 

Personālvadības eksperte, Finanšu ministrijas administrācijas vadītāja Arta Biruma diskusijas laikā uzsvēra, ka neviens no dzimumiem nav labāks, tie vienkārši ir atšķirīgi. Proti, vīriešiem izteiktāka stratēģiskā domāšana iet cīnīties par uzvaru, kamēr sievietei ar izteiktāko intuīciju - izdzīvot mainīgos apstākļos. "Dēļ bērna, uzņēmuma, valsts, lai izdzīvotu, tā var daudz izdarīt!" Tiesa, tā kā mūsdienu mainīgajā pasaulē daudz ko nevar izplānot, stratēģiskās domāšanas nozīme mazinās, uzskata A.Biruma. 

 

EP deputāts Kārlis Šadurskis (Eiropas Tautas partija) atsaucās uz pētījumiem, kas saka, ka sieviete pelna 82% no vīrieša algas, un viens no faktoriem, kas nosaka šo atšķirību - lielais izglītības darbinieku loks. Kopumā sievietes vispār vairāk izglītojušās humanitārajās un sociālajās jomās, bet vīrieši tehniskajās, kur attiecīgi var nopelnīt vairāk. Tagad, viņaprāt, sieviešu izglītības līmenis paaugstinās, kas tad arī nostabilizēs ienākumus. 

 

Runājot par politiku, L.Abu Meri pauda viedokli, ka pret sievietēm tiek izvirzītas stingrākas prasības un tās var mazāk izrādīt emocijas, kaut tieši emocijas, viņasprāt, ir politiķu sieviešu pluss, jo tās lēmumus vispirms izlaiž caur sirdi, kamēr vīrieši - caur galvu.

Reklāma
Reklāma

 

Ko darīt, lai būtu labāk?

Mrs. Grandma Universe 2013, uzņēmēja un lektore Lilita Siliņa atgādina, ka trešā daļa Latvijas uzņēmumu, saskaņā ar "Lursoft" datiem, pieder sievietēm un kopumā varam lepoties ar daudzām spēcīgām dāmām, piemēram, Benita Sadauska, pēc viņas teiktā, ir vienīgā sieviete pasaulē autouzņēmuma vadītāja. Tomēr L.Siliņa aicina atbalstīt šīs supersievietes, piemēram, kā Zviedrijā, ierīkojot speciālas telpas bērniem gadījumos, ja tie nedaudz apslimuši, bet mammai uz pāris stundām jāpastrādā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce atgādināja viņu priekšlikumu par vecāku pabalstu arī daļējas nodarbinātības gadījumā - ja to kā patlaban maksā tikai nestrādājošiem vecākiem, parasti mājās paliek sieviete.

L.Marcinkēviča gan atzīmēja, ka paši dažkārt neizmantojam iespējas - bērnu istabas jau ir daudzos uzņēmumos. Darba likums paredz koplīgumus, kas regulē dažādas papildu iespējas.

"Ja nesaprot, arī likums nepalīdzēs," piekrīt A.Biruma. Viņasprāt, sievietei pašai vairāk jānodod atbildība vīrietim. "Kurš teicis, ka ministrei jābūt labai sievai? Prese kultivē, ka sievietes var paspēt visu. Etalons - ja gribi karjeru, jābūt tādai...".

 

K.Šadurskis uzskata, ka visas problēmas rodas no mūsu nabadzības - kad vīrietim būs pietiekami ienākumi, tas būs gatavs atteikties par labu sievietei. Un, augot izglītībai, kā viņš neizslēdz, pēc 30 gadiem runāsim par vīriešu tiesībām.

 

Materiāls tapis sadarbībā ar EP Informācijas biroja Latvijā preses sekretāri Martu Rībeli.