Strādājot ārzemēs sapratu, cik ļoti mīlu sievu

Esam precējušies gandrīz desmit gadus. Teikšu, kā ir - nekad nekas negāja labi, visu laiku kasījāmies. Bet pirms pāris gadiem es aizbraucu strādāt uz ārzemēm; tajā brīdī ģimene bija uz izkukšanas robežas. 

Pagāja daži mēneši, mēs sākām satuvināties. Kļuvām tik tuvi, kā nekad iepriekš. Viss sākās tik forši! Tikai būdams šeit, sapratu, cik ļoti mīlu savu sievu un cik viņa man svarīga. 

Viņa piedāvāja visu aizmirst un sākt no jauna, es piekritu nedomājot. 

Pirms nedēļas nopirku mums biļetes ceļojumam, jo viss bija tik labi - labāk nevarēju iedomāties. 

Draugi saka, lai šķiros. Pasāpēšot un pāriešot, un tā būšot labāk, nekā šobrīd. No vienas puses - jā, varbūt tā labāk. No otras puses - es viņu pārāk stipri mīlu, lai visu tā vienkārši salaistu dēlī. 

Un te pēkšņi dažas dienas pēc tam viņa paziņo, ka vairs negrib būt kopā, ka viss ir cauri. Es prasīju, kas ir mainījies? Viņa atbildēja, ka nekas - vienkārši vairs negribot. Jautāju, ko iesākt ar ceļojumu? Atbildēja, lai braucam kā paziņas. 

Bet pirms tam bija sūtījusi sms, ka mīl mani un tā tālāk. Bet pēkšņi viss. Es nesaprotu, kā tā? 

.................

Kad prasu, ko tu gribi? Šķirties? Atbild ar nezinu. Varbūt kāds var pateikt, kā no sievas dabūt ārā, ko viņa īsti grib? Vai grib šķirties - nezina, vai grib palikt kopā - arī nezina. Vai kādam ir kāds ieteikums?

Draugi saka, lai šķiros. Pasāpēšot un pāriešot, un tā būšot labāk, nekā šobrīd. No vienas puses - jā, varbūt tā labāk. No otras puses - es viņu pārāk stipri mīlu, lai visu tā vienkārši salaistu dēlī. 

Tāpēc rakstu, lai lūgtu pēc padoma. Kā parunāt ar viņu, kā saņemt konkrētu atbildi?