Psiholoģijas doktore: Noziedzīgais nodarījums var ilgt vien dažas minūtes, bet cietušajam tā sekas paliks uz mūžu

Nozieguma sekas cietušā dvēselē nebeidzas ar brūču sadziedēšanu vai tiesu. Psiholoģijas doktore Inta Poudžiunas, kura desmitiem gadu palīdz un atbalsta traumatisku pieredzi pārcietušos, sniedz ieskatu norisēs, kuras piedzīvot nevēlas neviens.
“Noziegums ilgst mirkli, bet tā sekas cilvēks var nest sev līdzi visu mūžu,” uzsver psiholoģijas doktore Inta Poudžiunas. 
Foto: Gatis Rimšs

FOTO: Izdevniecības Rīgas Viļņi arhīvs

“Noziegums ilgst mirkli, bet tā sekas cilvēks var nest sev līdzi visu mūžu,” uzsver psiholoģijas doktore Inta Poudžiunas. Foto: Gatis Rimšs

Pieredze un ciešanas

“Trauma nav pats notikumus, bet gan pieredze, ko cietušais iegūst no notikuma. Tā paliek cietušā psihē,” skaidro Inta Poudžiunas. 

Upuris ir tas, kuram ir nodarīts kaitējums tieša nodarījuma formā, vienalga – materiāls, fizisks vai psiholoģisks, vai izteikti ticami draudi, ka šāds kaitējums var tikt nodarīts. Likums arī par draudiem paredz sodu. Cilvēks ir cietušais tieši tāpēc, ka kaitējums rada ciešanas. Tāpēc ir svarīgi izprast, kas ar viņu notiek, lai neradītu cilvēkam vēl vairāk ciešanu, piemēram, sačukstoties aiz muguras vai pieļaujot otru galējību: slimīgu izjautāšanu un apspriešanu.

 

Zūd drošības izjūta

“Mūsu materiālā labklājība nav tikai nauda. Plašākā izpratnē tā ietver visu, kas cilvēkam rada drošības izjūtu,” skaidro Poudžiunas. “Ja tiek nodedzināta māja vai atņemta manta, šī drošības izjūta tiek sagrauta. Tas attiecas arī uz personīgās telpas aizskaršanu – ne tikai fizisku ievainojumu, bet arī kabatas zādzību vai vandalismu mājā, dzīvoklī vai dārzā. Vieta, ko cilvēks uzskatījis par savu un drošu, pēkšņi tāda vairs nav. Tā ir aptraipīta. Tāpēc cietušajiem ļoti bieži rodas netīrības izjūta.” Savukārt emocionālā vardarbība vai draudi rada spēcīgas negatīvās izjūtas, kas cilvēku ietekmē arī fiziski. “Pēctraumatiskie stresa traucējumi (PTST) nedzīvo kaut kur abstrakti, tie paliek mūsu nervu sistēmā. Tāpēc emocionālā, tieši tāpat kā fiziskā vardarbība rada ievainojumu jeb traucējumu mūsu funkcionēšanā.” 

 

Vissmagākā – seksuālā vardarbība

Reklāma
Reklāma

Pati smagākā vardarbības forma ir seksuālā vardarbība, jo tajā apvienojas visi vardarbības veidi: emocionālā, fiziskā, drošības izjūtas sagraušana un ielaušanās cilvēka personīgajā telpā gan psiholoģiski, gan fiziski. Ielaušanās ķermenī rada sabojātības izjūtu – cilvēks var uztvert sevi kā kaut ko salauztu, kam nolauzts gabals, kas kļuvis nevērtīgs, bez drošības izjūtas un nevienam nevajadzīgs.

Psiholoģe min kāda prokurora teikto, kas precīzi raksturo, ko piedzīvo upuris: “Jūs, kuriem ir pozitīva seksuālā pieredze, sadūšojieties iznākt liela ļaužu pūļa priekšā un pastāstīt sīki, smalki un precīzi par savu seksuālo pieredzi, kas tikko bijusi. Varēsiet? Tā jūs kaut aptuveni uzzināsit, kā jūtas upuris, kuram tiesas nopratināšanas laikā jāizstāsta par savu bezspēcību, apkaunojuma izjūtu un ļaunumu, kas pārdzīvots.”

 

Publikāciju lasi žurnāla “Likums un Taisnība” 4. numurā.

 

Saistītie raksti