Kurš atbildīgs par mācību grāmatu kvalitāti?

Izdevniecības “Skolas Vārds” vadītāja Violeta Brenčeva:

Mēs veidojam mācību līdzekļus, balstoties gan izglītības standartā un mācību priekšmetu programmās, gan reālajā situācijā Latvijas skolās. Mācību grāmatai nav jābūt tikai dokumentam, kas formāli atbilst standartam, tai jābūt praktiski izmantojamam darba instrumentam skolēnam un skolotājam. Tāpēc materiālu izstrādē iesaistām praktizējošus pedagogus, kuri ikdienā strādā klasē un pārzina ne tikai savu mācību priekšmetu, bet arī skolēnu vecumposmu īpatnības, mācīšanās vajadzības un reālos izaicinājumus. Viena izdevuma tapšanā var būt iesaistīti 10 vai pat 15 speciālisti, tie ir skolotāji, metodiķi, pētnieki, redaktori, valodas korektori, gafikas dizaineri, maketētāji un recenzenti. Regulāri aptaujājam arī pedagogus un skolas, jo mācību līdzekļu izstrāde nevar notikt atrauti no skolas ikdienas – tieši skolotāju atgriezeniskā saite ļauj saprast, kas klasē darbojas un kas jāpilnveido.

Kvalitātei nepieciešams laiks

Mācību līdzekļus rada cilvēki, tāpēc nav iespējams pilnībā izslēgt kādas neprecizitātes – protams, tas neatbrīvo izdevēju no atbildības un katra konstatētā kļūda ir jāizvērtē un jānovērš. Taču vienlaikus jārunā par apstākļiem, kuros izdevēji strādā. Kvalitatīva mācību līdzekļa izstrādei nepieciešams vismaz viens līdz divi gadi. Ideālā gadījumā tam būtu nepieciešama arī aprobācija skolās, lai pedagogi un skolēni materiālu izmēģinātu praksē un autori pirms gala izdevuma varētu veikt nepieciešamos uzlabojumus. Ja būtiskas izmaiņas mācību saturā vai programmās tiek paziņotas īsi pirms to ieviešanas, no izdevēja vienlaikus tiek sagaidīts gan ļoti ātrs, gan nevainojams rezultāts. Šīs prasības ne vienmēr ir savienojamas, bet steiga neizbēgami palielina kļūdu risku. Tāpēc valstij nepieciešama ilgtermiņa mācību satura attīstības ceļa karte. Izdevējiem un skolām laikus jāzina, kādas izmaiņas tiek plānotas, kad tās tiks apstiprinātas un no kura mācību gada būs piemērojamas.

Vienādas prasības, bet nevienlīdzīgas iespējas

Vēl viena problēma, par kuru runājam pārāk maz, ir nevienlīdzīgs mācību līdzekļu nodrošinājums. Sasniedzamie rezultāti skolēniem visā Latvijā ir vienādi, taču skolu iespējas iegādāties nepieciešamos materiālus būtiski atšķiras. Valsts finansējums nav pietiekams, bet pašvaldību iespējas piešķirt papildu līdzekļus ir dažādas. Rezultātā vienā skolā iespējams regulāri iegādāties jaunus materiālus, kamēr citā pedagogiem ievērojama daļa nepieciešamā satura jāmeklē vai jāveido pašiem. Tā veidojas paradoksāla situācija – no visiem skolēniem prasām vienādus rezultātus, bet nedodam vienādus instrumentus to sasniegšanai. Mācību līdzekļu finansējums nevar būt atlikuma jautājums. Ja valsts ievieš jaunas prasības, jāparedz arī resursi to īstenošanai.

Ar finansējumu cieši saistīta arī diskusija par mācību līdzekļu formātu, piemēram, rakstāmgrāmatās vienuviet apvienota teorija un praktiskie uzdevumi, skolēns tajās var rakstīt un saglabāt savus pierakstus. Šāds formāts tapis, balstoties pedagogu pieprasījumā, taču rakstāmgrāmata ir individuāls materiāls un katru gadu jāiegādājas no jauna. Ja skolai tam nav līdzekļu, tā saprotami izvēlas atkārtoti lietojamu grāmatu. Tas nenozīmē, ka viens formāts ir labs, bet otrs slikts – skolām nepieciešama iespēja izvēlēties atbilstoši skolēnu vajadzībām un savām iespējām.

Recenzēšanai jāpalīdz radīt labāku rezultātu

Pilnveidojams ir arī mācību līdzekļu recenzēšanas process – pašlaik Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA) iesniegto materiālu vērtē divi recenzenti, kuru identitāte izdevējam netiek atklāta. Dažkārt abu vērtējumi būtiski atšķiras, bet autoru komandai nav iespējas profesionālā sarunā izprast atšķirīgo vērtējumu pamatojumu. Recenzēšanas mērķim nevajadzētu būt tikai administratīvai pārbaudei – tai jābūt profesionālai sadarbībai, kas palīdz radīt iespējami labāku mācību līdzekli. Viens no risinājumiem būtu publiski zināms kvalificētu recenzentu loks ar skaidrām prasībām attiecībā uz kompetenci, neatkarību un interešu konfliktu novēršanu. Svarīgi ir arī recenzēšanas termiņi – ja process viena mēneša vietā ilgst vairākus mēnešus, tiek izjaukta izdevniecības ražošana un drukas grafiks, bet rezultātā skolotāji materiālu nesaņem solītajā laikā.

Izdevēji, skolotāji, skolu vadītāji, Izglītības un zinātnes ministrija un VIAA nav pretējās pusēs. Mums visiem ir viens mērķis, lai Latvijas skolēniem būtu kvalitatīvi, mūsdienīgi un pieejami mācību līdzekļi. No izdevējiem pamatoti tiek prasīta kvalitāte, un mums par to jāuzņemas atbildība. Taču kvalitāti nevar nodrošināt tikai ar prasību “izdot labākas grāmatas”. Tai nepieciešams pietiekams un vienlīdzīgs finansējums, stabila izglītības politika, savlaicīgi zināmas izmaiņas, saprātīgi izstrādes termiņi, iespēja materiālus aprobēt un profesionāls, uz sadarbību vērsts recenzēšanas process. Ja vēlamies labākus mācību līdzekļus, ir jārada arī vide, kurā tos iespējams kvalitatīvi izstrādāt.