Digitālais “draugs” – kā mākslīgā intelekta čatboti ietekmē bērnus un ko iesākt vecākiem, skaidro eksperts

Daļa bērnu un pusaudžu MI čatbotus sāk uztvert kā sarunu biedrus, draugus vai pat emocionāla atbalsta avotu. Vienlaikus pasaulē jau ir dokumentēti gadījumi, kad čatbotu sarunas bijušas saistītas ar nopietnām krīzes situācijām, tostarp gadījumiem, kad MI nav pienācīgi reaģējis uz pašnāvības domām vai pat tās netieši veicinājis. Lai gan tas var šķist nedaudz pārspīlēti, pastāv reālas drošības, privātuma un psiholoģiskas bažas, kas izriet no šīs tehnoloģijas lietošanas bērnu vidū, un tas rada būtiskus jautājumus par to, kā vecāki, skolotāji un sabiedrība kopumā var palīdzēt bērniem MI rīkus izmantot droši, kritiski un atbildīgi.

Starptautiskie pētījumi liecina, ka jaunieši ir viena no aktīvākajām MI čatbotu lietotāju grupām. “Pew Research Center” 2025. gada nogales aptauja ASV rāda, ka divas trešdaļas (64 %) pusaudžu 13 līdz 17 gadu vecumā ir izmantojuši MI čatbotus, un aptuveni trešdaļa tos lieto katru dienu. Arī Eiropā līdzīga tendence ir redzama jaunākajos digitālo mediju pētījumos – jaunieši ir viena no aktīvākajām MI lietotāju grupām. Līdzīga situācija varētu būt arī Latvijā.

“Pew Research Center” atklāj arī kādu citu interesantu faktu – tikai puse vecāku domā, ka viņu bērni tos lieto. Tas liecina, ka daudzi vecāki nenojauš vai nenovērtē, cik izplatīta ir šo rīku lietošana jauniešu vidū. Šo situāciju var raksturot kā “digitālās izpratnes plaisu” starp paaudzēm, kad jaunieši jaunās tehnoloģijas sāk lietot ātrāk, nekā pieaugušie paspēj tās pamanīt vai saprast. Tas arī nozīmē, ka vecākiem var būt grūtāk laikus saprast, kā bērni izmanto MI un kādi riski ar to var būt saistīti.

Kāpēc jaunieši izmanto MI čatbotus?

Visbiežāk jaunieši čatbotus lieto informācijas meklēšanai līdzīgi kā meklētājprogrammu un tie kalpo arī kā palīgs mācībās ar skolas uzdevumiem. Vienlaikus čatboti tiek izmantoti arī izklaidei un radošumam, piemēram, attēlu, video vai tekstu veidošanai, ideju ģenerēšanai. Bažas gan rada tas, ka MI čatboti tiek lietoti arī sociālai mijiedarbībai – daļa jauniešu čatbotus izmanto personiskākām sarunām un pētījumi liecina, ka aptuveni ceturtā daļa pusaudžu ir izmantojuši MI čatbotus, lai runātu par mentālās veselības jautājumiem vai emocionālām problēmām. Psiholoģijas pētnieki norāda, ka MI sarunu rīki jauniešiem var šķist īpaši pievilcīgi, jo tie ir pieejami jebkurā laikā un spēj sniegt ātras atbildes.  

Vai jaunu draudzību ēra? 

“Amerikas Psihologu asociācija” norāda, ka MI čatboti rada jaunu digitālās draudzības formu. MI čatbotu sarakstes arvien vairāk līdzinās cilvēku sarunām, un tas var radīt iespaidu, ka čatbots ir kā sarunu partneris vai pat “digitāls draugs”. Pētnieki norāda, ka šāda antropomorfisma jeb MI “cilvēciskošanas” sajūta var ietekmēt to, kā bērni uztver šīs tehnoloģijas. 

Ja čatbots runā empātiskā un personiskā stilā, jaunieši var to uztvert kā uzticamāku vai emocionāli tuvāku. 

Jāņem vērā, ka pēdējos gados ir parādījusies arī jauna MI kategorija – AI companion lietotnes, kas ir speciāli veidotas kā sarunu partneri (piemēram, “Replika” vai “Character.AI”). Jāņem vērā, ka jaunākie pētījumi jau signalizē nopietnas bažas – 52 % jauniešu ASV tos izmanto regulāri, 33 % izmanto tos sociālai mijiedarbībai vai attiecībām, katrs desmitais norāda, ka izmanto tos kā “draugu vai labāko draugu”.

Potenciālie riski

Par kādiem potenciālajiem riskiem vecākiem būtu svarīgi pastāstīt saviem bērniem? Lai gan MI čatboti var būt noderīgi, jāuzsver, ka bērniem ir svarīgi saprast arī šo rīku ierobežojumus un iespējamos riskus.

Nepareiza informācija un “halucinācijas”. 

Mākslīgā intelekta čatboti dažkārt var radīt tā sauktās “halucinācijas” – situācijas, kad sistēma pārliecinošā veidā sniedz informāciju, kas patiesībā ir neprecīza, nepilnīga vai pat pilnībā izdomāta. Tas notiek tāpēc, ka MI balstās uz statistiskiem valodas modeļiem un prognozē nākamos vārdus tekstā, nevis pārbauda faktus kā meklētājprogramma vai cilvēks. Bērniem un pusaudžiem tas var būt īpaši maldinoši, jo viņi bieži uztver MI kā autoritatīvu informācijas avotu. 

Ieteikums: paskaidrot bērniem, ka MI čatbots nav nekļūdīgs informācijas avots. Mudināt viņus svarīgu informāciju vienmēr pārbaudīt citos uzticamos avotos, piemēram, mācību grāmatās, uzticamās tīmekļa vietnēs vai pie skolotājiem un vecākiem – un nepaļauties uz čatbota atbildēm kā uz vienīgo patiesības avotu.

Privātuma riski. 

Sarunājoties ar MI čatbotiem, lietotāji nereti dalās ar dažāda veida informāciju, tostarp personīgiem datiem, kas var tikt apstrādāti vai saglabāti platformās. Bērni un pusaudži dažkārt neapzinās, ka šādas sarunas nav pilnīgi privātas, un neizvērtējot var atklāt personīgu informāciju par sevi, ģimeni, atrašanās vietu vai citiem sensitīviem jautājumiem. 

Ieteikums: vecākiem būtu svarīgi izskaidrot bērniem, ka čatbotos nevajadzētu dalīties ar personīgiem datiem, piemēram, adresi, telefona numuru, parolēm, finanšu informāciju vai citu sensitīvu informāciju, un atgādināt, ka sarunas ar MI platformām nav tas pats, kas privāta saruna ar uzticamu cilvēku.

Emocionāla pieķeršanās. 

MI čatboti var radīt iespaidu par empātiju un sapratni, lai gan patiesībā tie ir algoritmi, kuri tikai atdarina sarunas ar cilvēku. Bērni un pusaudži ne vienmēr spēj skaidri nošķirt tehnoloģiju no īsta sarunu partnera, tāpēc dažkārt var uztvert čatbotus kā “cilvēcīgus” vai pat kā draugus. Tas var veicināt pārmērīgu uzticēšanos un mudināt jauniešus dalīties ar ļoti personiskām domām vai problēmām. 

Ieteikums: vecākiem ir svarīgi skaidrot bērniem, ka čatbots nav cilvēks un nespēj saprast emocijas vai sniegt atbildīgu atbalstu. Ja bērnam ir personiskas grūtības vai emocionāli jautājumi, daudz drošāk ir runāt ar vecākiem, skolotājiem vai citiem uzticamiem pieaugušajiem.

Kibernoziedznieku riski. 

Starptautiskās kiberdrošības kompānijas “ESET” pētnieki pirmie ir identificējuši mākslīgā intelekta darbinātus izspiedējvīrusus, kas ļauj uzbrucējiem automatizēt uzbrukumu procesus un padarīt tos grūtāk atklājamus. MI var tikt izmantots arī, lai radītu pārliecinošākas krāpnieciskas ziņas, viltotus e-pastus vai sociālās inženierijas uzbrukumus, kā arī palīdzētu izstrādāt jaunas ļaunprogrammatūras. Tas nozīmē, ka digitālajā vidē bērni un jaunieši var saskarties ar arvien izsmalcinātākiem krāpšanas mēģinājumiem. 

Ieteikums: vecākiem ir svarīgi skaidrot bērniem, ka internetā un digitālajās sarunās vienmēr jābūt piesardzīgiem – nevajadzētu uzticēties aizdomīgām ziņām, saitēm vai piedāvājumiem un nekad nedalīties ar personīgiem datiem vai parolēm.

Saskarsme ar nepiemērotu saturu. 

Jaunāki lietotāji, izmantojot MI čatbotus, var sastapties ar viņu vecumam neatbilstošu informāciju, piemēram, seksuāla rakstura vai vardarbīgu saturu. 

Ieteikums: vecākiem pārrunāt ar bērniem, ka ne viss, ko saka čatbots, ir piemērots vai pareizs, kā arī mudināt bērnus kritiski izvērtēt redzēto un neskaidrību gadījumā vienmēr vērsties pie uzticama pieaugušā.

Kritiskās domāšanas attīstība. 

Ja MI čatboti tiek izmantoti pārāk bieži, pastāv risks, ka bērni un jaunieši var pierast pie ātrām, gatavām atbildēm un retāk paši analizēt informāciju vai meklēt dažādus viedokļus. Tas var ietekmēt kritiskās domāšanas attīstību un spēju patstāvīgi izvērtēt informācijas uzticamību. Turklāt čatboti dažkārt var sniegt nepilnīgus vai nepareizi formulētus padomus par sensitīvām tēmām, piemēram, veselību, attiecībām vai riskantu uzvedību. 

Ieteikums: vecākiem un skolotājiem būtu svarīgi mudināt bērnus MI rīkus izmantot kā palīgu, nevis vienīgo informācijas avotu, un atgādināt, ka svarīgi ir arī pašiem domāt, analizēt un pārbaudīt informāciju.

Pazīmes, kas var liecināt par neveselīgām attiecībām ar MI čatbotu

Vecākiem ir svarīgi pievērst uzmanību tam, kā bērni un jaunieši tos izmanto. Par iespējamu neveselīgu attiecību ar MI čatbotu var liecināt vairākas pazīmes:

• pārmērīgi daudz laika sarunās ar čatbotu, īpaši, ja tas aizstāj kontaktu ar draugiem vai ģimeni,
• bērns sāk uztvert čatbotu kā uzticības personu vai “labāko draugu”, ar kuru dalās personiskās domās vai problēmās,
• emocionāla reakcija uz čatbota sarunām, piemēram, skumjas vai dusmas, ja nav iespējams ar to sarunāties,
• noslēpumainība par MI lietošanu, nevēlēšanās stāstīt vecākiem, par ko notiek sarunas ar čatbotu,
• paļaušanās uz čatbota padomiem svarīgos dzīves jautājumos, piemēram, attiecībās, veselībā vai personiskos lēmumos,
• samazināta interese par reālām attiecībām vai aktivitātēm, jo priekšroka tiek dota sarunām ar MI.

Ja vecāki pamana šādas pazīmes, ieteicams mierīgi un atklāti par to runāt ar bērnu, interesēties par to, kā un kāpēc viņš izmanto MI čatbotus, un skaidrot, ka šie rīki var būt noderīgi, bet tie nevar aizstāt reālas attiecības, profesionālu palīdzību vai uzticamu pieaugušo padomu. Galvenais risinājums nav aizliegt tehnoloģijas, bet mācīt bērniem tās lietot droši un kritiski. Vecākiem ieteicams:

• runāt ar bērniem par to, kas ir MI čatboti un kā tie darbojas,
• paskaidrot, ka čatboti var kļūdīties,
• atgādināt nedalīties ar personīgu informāciju sarunās ar MI,
• mudināt bērnus izmantot MI kā palīgu, nevis kā vienīgo informācijas avotu,
• interesēties, kā bērni izmanto šos rīkus skolā vai brīvajā laikā.

Digitālajā laikmetā MI čatboti, visticamāk, kļūs par vēl ierastāku tehnoloģiju. Tāpēc svarīgi ir attīstīt digitālo pratību un kritisko domāšanu, kas palīdzēs bērniem un jauniešiem droši orientēties jaunajā tehnoloģiju vidē.

Svarīgi arī atcerēties par vecuma ierobežojumiem. Lielākā daļa MI čatbotu platformu, piemēram, ChatGPT, Gemini un citi, savos lietošanas noteikumos nosaka, ka lietotājiem jābūt vismaz 13 gadus veciem. Savukārt visi lietotāji līdz 18 gadu vecumam – tātad no 13 līdz 17 gadiem ieskaitot – šos rīkus drīkst izmantot tikai ar vecāku atļauju vai uzraudzību. Tas nozīmē, ka arī Latvijā bērni no 13 gadu vecuma var izmantot MI rīkus, taču vecākiem ir svarīgi sekot līdzi, kā tie tiek izmantoti, un palīdzēt bērniem tos lietot droši un atbildīgi.