Skolu ēdināšana ir ļoti konservatīvs un grūti maināms process – izmaiņas notiek, bet lēni

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) un Latvijas lielāko uzņēmēju biedrību Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru jau ceturto gadu organizē konkursu “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā”, lai pateiktos skolu pavāriem par viņu nenogurstošo darbu. Savukārt LLKC jau trīs gadus organizē skolu pavāru mācības, tādēļ kopā ar uztura speciālistiem un pārtikas tehnologiem gūtas vairākas atziņas, kā ēst gatavošanas procesu padarīt labāku un kvalitatīvāku. 

Tehnikumos – novecojusi informācija 

Līdzīgi kā citās nozarēs, arī skolu ēdināšanas jautājumos viss sākas ar mācību procesu specializētajās izglītības iestādēs jeb tehnikumos. “Tas, ko redzam realitātē ir, ka jaunajiem pavāriem pieejamā informācija par skolu ēdināšanu ir novecojusi un nav piemērota mūsdienu situācijai. Tāpat trūkst aprīkojumam atbilstošu metodisko materiālu, tādēļ praktiskas mācības, kur pavāri satiekas un uzklausa speciālistus patiešām darbojas,” skaidro Dzintra Kokta, pārtikas tehnologs un uzturzinātnes speciāliste.

Viņa norāda, ka nodarbību laikā ar pavāriem tiek veidotas tehnoloģiskās kartes un aprēķini, tāpat tiek rēķināts, kāds veidojas, piemēram, termiskās apstrādes zudumi, bruto un neto aprēķini u.c. Svarīgi, ka pavāri mācībās ne tikai atsvaidzina savas zināšanas, bet arī garšas, jo viņiem ir iespēja uz ēst gatavošanas procesu paskatīties savā ziņā “no malas”. 

Skolās drīkst izmantot ne tikai sāli un piparus

Vēl viens jautājums, ko regulāri pārrunājam ar skolu pavāriem, ir garšvielu lietojums. Lielākajam vairumam šķiet, ka skolās drīkst izmantot tikai sāli un piparus, taču tā nav taisnība. “Svarīgi ir dot sava veida telpu eksperimentiem un cilvēka radošumam, jāiedrošina pavārus veidot interesantas un bērniem tīkamas ēdienkartes, kur sava vieta ir arī garšvielām,” saka LLKC valdes priekšsēdētājs Martiņš Cimermanis, “skolu pavārus vajag atbalstīt un iedrošināt, lai viņi vēlētos ne tikai izdarīt savu darbu, bet gūt arī par to atzinību.” 

Skolu pavāri ikdienā strādā ar lielu ēdiena apjomu un nevar atļauties “sabojāt ēdienu” un zaudēt simtiem porciju. 

“Mūs iepriecina, ka pavāri ir radoši un iemācījušies iekļaut dažādas garšvielas gatavotajos ēdienos, piemēram, kariju vai garšaugus. Tas savukārt paver plašāku skatījumu uz maltīti no bērnu viedokļa, jo viņiem iespēja nobaudīt jaunas un vēl nezināmas garšas,” saka Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas vietniece Aļona Mikitina.

Vienoti standarti

Skolu ēdināšana ir ļoti reglamentēts process, ko nosaka gan Ministru kabineta noteikumi, gan iepirkumu organizēšanas process un citi normatīvie akti. Pavāri kopumā ir ielikti ļoti stingrā rāmī, kā realizēšana ir atkarīga gan no pavāru radošuma, gan pieejamā finansējuma. Taču ir kāda joma, kas ļoti atšķir profesionāļu ikdienas darbu, un tas ir virtuves aprīkojums. Diemžēl, vēl arvien Latvijā ir skolas, kur ēdiens tiek gatavots uz malkas krāsns, savukārt citur pieejamas modernas un arī energoefektīvas virtuves. Šajā situācijā ir skaidrs, ka priekšrocības būs tiem pavāriem, kuru darba telpa aprīkota pilnvērtīgi. 

Tas pats attiecas uz citiem virtuves instrumentiem, kur viens pavārs ir spiests no mājām ņemt savus darba nažus, kamēr citam viss ir pieejams profesionālā līmenī. “Ja nebūs vienoti skolu virtuvju standarti, tad diezgan nereāli būs īstenot paraugēdienkartes, ja aprīkojumi virtuvēs būs tik dažādi,” saka M.Cimermanis. 

Sezonalitāte un vietējie produkti

Realizētajās mācībās LLKC lielu lomu pievērš praktiskām nodarbībām, pielāgojot izvēlētos produktus sezonalitātei. “Mēs regulāri aicinām pavārus un skolas apzināt vietējos zemniekus un saimniecības, lai izvēlētie produkti būtu iepirkti pēc iespējas tuvāk,” skaidro M.Cimermanis, piebilstot, ka kā piemēru var minēt zemnieku saimniecību “Kotiņi”, kas arī labprāt pastāsta, kā ikdienas produktu gatavošanā, izmantot savus produktus. 

“Iepriekšējos gados, vērtējot skolu ēdienkartes, īpaši iepriecināja tie pavāri, kuri bija atraduši vietu Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, piemēram, iekļaujot ēdienkartēs gan kāļus, gan ķirbjus, gan arī citus bērniem ne tik zināmus produktus, tādējādi veicinot izpratni par ēdienu daudzveidību,” saka uztura speciāliste Olga Ļubina. Viņa norāda, ka bērniem vajag piedāvāt plašu ēdienu loku, ar iespēju izvēlēties un nogaršot arī to, kas ikdienā varbūt šķistu diezgan neierasti. 

Apmācības pavāriem 

LLKC 2026.gadā plāno vairākas apmācības skolu pavāriem. Jau aprīļa vidū notiks pasākums “Uzvarētāju skolu pieredzes un labo prakšu piemēri darbā skolu virtuvē”. “Šo gadu laikā esam konstatējuši, ka mums patiešām ir labi piemēri, no kā mācīties. Jo īpaši tas attiecas uz konkursa “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” uzvarētāju komandām, kuras var dalīties ar savu pieredzi un pastāstīt, kā tiek organizēti visi procesi – no ēdienkartes izveidošanas līdz gatavai porcijai. Tāpēc šāds pasākums noteikti iedvesmos arī citus pavārus izglītoties un attīstīties,” saka M.Cimermanis.

Savukārt maija beigās pavāriem būs iespēja apmeklēt pasākumu “Virtuves aprīkojums un tehnoloģijas: esošo recepšu pielāgošana pieejamajām iekārtām”. Tēmas mērķis ir veicināt efektīvu virtuves tehniskās bāzes izmantošanu un uzlabot tehnoloģisko procesu plānošanu. Tāpat plānots arī runāt par mūsdienu virtuves iekārtu iespējām, tehnoloģisko karšu pielāgošanu konkrētām iekārtām un to jaudai, recepšu pārveidi atbilstoši ražošanas kapacitātei, kā arī energoefektivitātes un resursu taupīšanas principiem. Plānots pievērst uzmanību arī porciju apjoma plānošanai un praktiskiem piemēriem no skolu darba. 

Vasarā patlaban ieplānotas arī divu dienu apmācības, par ko informācija vēl sekos, savukārt septembra beigās būs seminārs “Jaunumi un aktualitātes skolu ēdināšanas iepirkumos 2025./2026.gadā”. Plašāka informācija par mācībām, rakstot uz e-pastu ance.snikere@llkc.lv. 

Izmaiņas notiek, bet lēni

Uz LLKC apmācībām, kas notiek vairākas reizes gadā, pavāri gan piesakās no jauna, gan arī turpina atgriezties. 

“Izmaiņas skolu ēdināšanā notiek ļoti lēni, jo ieradumi ir spēcīgāki par vēlmi veikt uzlabojumus, taču tie notiek,” 

saka M.Cimermanis, piebilstot, ka ir tādi pavāri, kas atzīst, ka nedaudz kaut ko pamainot, rezultāti ir ievērojami labāki. 

Ieguldījums skolu pavāru zināšanās ir ieguldījums pakalpojuma kvalitātē. Skolu ēdināšana nav tikai par ēdienu un tā pagatavošanu, bet gan atbildība par bērnu veselību, paradumu veidošanu un resursu efektīvu izmantošanu. Regulāras, mērķtiecīgi plānotas apmācības palīdz nodrošināt vienotu izpratni par standartiem, stiprina profesionālo kopienu un veido stabilu pamatu ilgtspējīgai skolu ēdināšanas attīstībai.