3 šausminošas notievēšanas pieredzes, kuras nekad nevajadzētu atkārtot

Anna, 32 gadi

Visu mūžu esmu bijusi vairāk vai mazāk apaļīga. Universitātes pirmajā gadā man tas vienreiz piegriezās. Gribēju būt slaida, skaista pilsētas dāma, nevis kaut kāds lauku pelmenis. Sākumā plāns bija vienkāršs – ēst veselīgi. Kā akadēmiska tipa cilvēks izstudēju visu no A līdz Z par veselīgu uzturu, glikēmiskajiem indeksiem un vēl daudz ko citu. Sastādīju sev sabalansētu uztura plānu.

Tomēr jau pirmajā nedēļā atdūros pret nopietnu problēmu – izrādījās, ka veselīgs un sabalansēts uzturs izmaksā visai dārgi. Man kā studentītei maciņš bija krietni par plānu. Tad nu ēdu to, ko varēju atļauties – ābolus, burkānus, pa retam kādu salātlapu un nocenotu vistu. Godīgi – biju pilnīgā badā.

Reiz tik šausmīgi gribējās apēst kaut ko siltu. Un tādu, kas kuņģī radītu kaut nelielu sāta sajūtu. Aplēju draudzenes sauso zupiņu, ar baudu to izēdu un, apskatījusi iepakojumu, atklāju, ka tajā patiesībā nemaz nav tik daudz kaloriju. Turpmāk manas ēdienreizes bija šādas – ābols brokastīs un sausā zupa pusdienās. Vakariņas neēdu, jo “neesot taču veselīgi”.

Šīs “diētas” rezultātā pusotra mēneša laikā biju zaudējusi gandrīz 10 kilogramus. Prieki gan bija īsi – ejot ārā no universitātes, uz trepēm noģību. Labāk nemaz nesākšu stāstīt, ko man teica ārsts, kad, pagalam sakautrējusies, atklāju, ar kādiem paņēmieniem un cik strauji esmu atbrīvojusies no liekā svara. Paldies Dievam, man ir pieticis prāta neko tamlīdzīgu vairs neatkārtot. Jāsaka, ka, ieraugot sausās zupas, man vēl šodien paliek slikta dūša.

Viktorija, 41 gads

Diemžēl esmu no tās paaudzes, kurai jaunībā nepietika prāta neizmēģināt tolaik tik iecienītās, bet ne visai legālās tabletes “Lida”. Un pats muļķīgākais – es taču nemaz nebiju resna. Tagad skatos tā laika fotogrāfijas un nesaprotu, kas man toreiz vispār galvā darījās.

Sadabūjusi “Lidu”, nekavējoties metos to izmēģināt. Jāsaka, ka atšķirībā no citām šī preparāta fanēm man nebija nekādu izteiktu blakņu – tikai viegls reibonītis. Tas man pat šķita savā ziņā patīkams. Kauns atzīties, bet šādā reiboņa stāvoklī es pārvietojos pa pilsētu ar velosipēdu – aktīvā satiksmē. Jo, protams, šķita, ka tā notievēšu vēl ātrāk.

Tomēr tā nenotika. Kādā no šādām “Lidas” dienām, dodoties kārtējā izbraucienā, nepamanīju apmali un nogāzos ar visu riteni tā, ka nograbēja vien. Rezultāts – salauzta roka. Tagad laikam jāsaka: paldies Dievam. “Lidu” vairs nelietoju, bet ne viena vien mana draudzene pēc šāda veida notievēšanas nonāca reanimācijā.

Agate, 27 gadi

Pēc dzemdībām ļoti, ļoti pieņēmos svarā. Lai arī ēdu veselīgi un devos garās pastaigās ar mazuli, svars nekrita. Kādā interneta forumā izlasīju par Dikāna diētu, vēlāk – par Atkinsa diētu, un savā galvā izlēmu, ka ātrākais efekts būs, ja tās abas apvienošu.

Rezultātā pārtiku tikai un vienīgi no gaļas. Neatļāvu sev pat tās smieklīgi mazās ogļhidrātu devas, ko šīs diētas pieļāva. Svars krita. Pat ļoti strauji. Līdz brīdim, kad sākās tik spēcīga vemšana un saindēšanās pazīmes, ka nonācu slimnīcā. Izrādījās – šādas notievēšanas metodes dēļ bija pamatīgi cietušas manas nieres. Ārstēties nācās ilgi un nopietni.