Kulinārijas eksperte Anna Panna: “Mums mājās ir jāielaiž vienkāršība”

“Mammas bieži uzstāda sev nežēlīgi augstu latiņu, domājot, ka mājās katru dienu jābūt kā restorānā. Bet tā nav,” saka kulinārijas eksperte un grāmatu autore Anna Panna (Anna Birmane). Sarunā viņa atklāj, kā plānot ēdienkarti bez stresa, kāpēc “pelmeņu vakars” ir normāla parādība un kā Ziemassvētkos neizdegt pie plīts.
Anna Birmane. Foto: Artūrs Ķipsts

FOTO: Publicitātes foto

Anna Birmane. Foto: Artūrs Ķipsts

Tev Instagram seko vairāk nekā 48 tūkstoši cilvēku. Uz ko tu īsti vēlies influencēt jeb ietekmēt šos cilvēkus?

Es gribu influencēt vecākus un bērnus uz veselīgu attieksmi pret ēdienu. Tas ietver gan gatavošanu, gan kopābūšanu, gan atbildīgu izturēšanos pret vidi un ekoloģiju. Daudz tiek runāts, ka ēdiens ir mūsu “otrās smadzenes”, un es tam ticu.

 

Ko tev nozīmē vārdi “labi jāēd”?

Pirmkārt, tas nozīmē to, ka vispār ir jāpaēd. Es redzu savos bērnos un arī sevī – ja mēs neesam paēduši, mēs kļūstam par “pūķiem”. Es pati esmu bijusi tādā ritenī, kad brokastis nepaēdu, visu dienu strādāju un pirmā maltīte ir vēlu vakarā pēc 117 uzceptām kūkām. Tad tu vienkārši “pieēdies” burgerus vai ko citu, un tas bija mans ceļš uz izdegšanu un vienaldzību pret sevi. Tagad, lai cik intensīva būtu diena, es katru dienu paēdu kaut ko jēdzīgu.

 

Viena no sāpīgākajām tēmām ģimenēm ir finanses. Kā neiztērēt visu algu pārtikā?

– Cilvēkiem ir emocionālie pirkumi drēbēm, bet tāpat mēdz notikt ar ēdienu. Es pati veicu eksperimentu un sāku uz lapiņas rakstīt, cik daudz naudas es izmetu miskastē ar sabojājušos ēdienu. Sliktākajā mēnesī tie bija 50 eiro. Tas ir daudz!Tas notiek tāpēc, ka mēs veikalā nopērkam kaut ko, kas tajā brīdī šķiet vajadzīgs – tāpat kā skaistu krekliņu, kuru mājās nav ar ko savilkt kopā. Tu nopērc, piemēram, pastēti, bet mājās saproti, ka tā negaršo ar esošajiem grauzdiņiem, un beigās tā nonāk atkritumos.

 

Kādas ir lielākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj iepērkoties?

– Lielākā kļūda ir iepirkšanās, nezinot, ko gatavos. To var atrisināt, ieviešot stabilitāti ēdienkartē. Piemēram, ir forši zināt, ka katru pirmdienu būs frikadeļu zupa vai svētdienās – pankūkas. Ja tu zini dažas receptes, kas “ies cauri” nedēļas laikā, tu nopērc tikai vajadzīgos produktus.

 

Reklāma
Reklāma

Vai vari nosaukt produktus, kas ir gan garšīgi, gan lēti? Tādu kā “top 5”.

Jā, man ir savs “top 5”:

  1. Vesela vista. Tas ir visizdevīgākais pirkums. Tu vari izcept cepeti, no pārpalikumiem uztaisīt salātus vai ielikt tos omletē, bet no kauliem izvārīt buljonu.
  2. Kartupeļi. Latvijā nenovērtēts dārzenis. No vienkārši vārītiem kartupeļiem līdz krāsnī ceptiem – iespējas ir plašas.
  3. Konservēti pākšaugi (pupiņas, zirņi). Lieliski noder sautējumos, karijos un salātos.
  4. Biezpiens. To var ēst gan saldu, gan sāļu, likt plācenīšos, kūkās vai pat pievienot putrām un smūtijiem.
  5. Olas. No vienas olas var uztaisīt gan vienkāršu vārītu olu, gan smalku Benedikta olu vai krēmīgu omleti.
     

Mēs bieži runājam par “perfekto mammu” tēlu. Kā tas ietekmē gatavošanu mājās?

Mums mājās ir jāielaiž vienkāršība. Mammas bieži uzstāda sev nežēlīgi augstu latiņu, domājot, ka mājās katru dienu jābūt kā restorānā. Bet veikalā ir nopērkami arī labi, garšīgi pelmeņi, un ir “okei” tos dažreiz uzvārīt. Bērnam bieži vien vajag vienkāršu, siltu zupu vai putru. Reizēm pietiek ar plikiem griķiem un gurķi – ja bērnam tas garšo, kāpēc sarežģīt?

 

Tuvojoties svētkiem, daudzus māc stress par svētku galdu. Kā tu to plāno?

Galvenais – nepārspīlēt. Mums ir tradīcija klāt galdus, kas lūst, bet pēc tam visi ir pārēdušies un noguruši. Es parasti izvēlos vienu galveno ēdienu – cepeti vai zivi – un dažas piedevas. Šogad, piemēram, plānoju likt galdā kartupeļus un burratu. Mans zelta padoms ir saldētava. Ja zini, ka Ziemassvētkos gribēsi brauniju, izcep to jau oktobrī un sasaldē. Svētkos atliks tikai atkausēt. Saldētava atbrīvo rokas un mazina stresu, ļaujot vairāk laika pavadīt ar ģimeni.

 

Ko tu novēlētu ģimenēm šajos svētkos?

– Pacensties izbaudīt vienkāršību. Tas šogad varētu būt ļoti vērtīgi.

 

Ar Annu Pannu (Birmani) sarunājās Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Saistītie raksti