Vasaras ogas pret depresiju, augstu asinsspiedienu un citām likstām

Droši var teikt – jo vairāk ogu un augļu ēdīsim vasarā, jo labāk sagatavosim organismu ziemai, saka Veselības centra 4 filiāles Valdlauči uztura speciāliste Zane Timpare.
Ogās ir vērtīgi ne tikai vitamīni, bet arī antioksidanti un šķīstošās šķiedrvielas.

FOTO: Shutterstock.com

Ogās ir vērtīgi ne tikai vitamīni, bet arī antioksidanti un šķīstošās šķiedrvielas.

Ēdot ogas, ir vērts koncentrēties ne tikai uz to sastāvā esošajiem vitamīniem, bet arī uz antioksidantiem. Ogās ir arī šķīstošās šķiedrvielas, kas labvēlīgi ietekmē zarnu mikrobiomu un līdz ar to imunitāti. Kopā ar C vitamīnu visi iepriekšminētie savienojumi ogām piešķir īpašu vērtību, jo ne tikai palīdz organismam cīnīties ar nelabvēlīgām vielām, bet arī pasargā no hroniskiem iekaisumiem.  

Lai iegūtu maksimālo labumu, vasarā ik dienu vēlams apēst 300–500 g ļoti gatavu ogu, turklāt, jo tās krāsainākas un dažādākas, jo labāk. 

Pašlaik zinātnieki ir ceļā uz to, lai pierādītu, ka, ēdot ogas, var attālināt smadzeņu novecošanos, izvairīties no sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabēta un dažu ļaundabīgo audzēju riska.

Reklāma
Reklāma

Tāpat tiek uzskatīts, ka ogas, īpaši tumšās, līdz pret depresiju. Savukārt, ēdot daudz zilās un sarkanās ogas, augstu asinsspiedienu varot samazināt pat par 10 procentiem. Oranžajās ogās un augļos esošie beta karotīni ir iedarbīgi antioksidanti, kas labvēlīgi ietekmē, piemēram, ādas, gļotādu un acu veselību.

Saistītie raksti