Kura krāsa ir visveselīgākā?

Polifenoli, glikozinolāti, fitoestrogēni, saponīni un daudzas citas it kā otršķirīgas augļu un dārzeņu sastāvdaļas nedod enerģiju un nav dzīvībai tik nepieciešamas kā vitamīni. Taču šīs sekundārās vielas būtiski ietekmē mūsu veselību: tās atstāj iespaidu uz  imūnsistēmu, pazemina holesterīnu un asinsspiedienu un var pat darboties kā efektīvs vēža profilakses līdzeklis.

Atšķirībā no augu pamatsastāvdaļām – ogļhidrātiem, taukiem un proteīniem – sekundāro metabolītu augos nav daudz, turklāt tie ir atrodami ne visos augos. Tomēr vairākas šīs vielas ir ļoti vērtīgas. Tās ne vien piešķir dārzeņiem un augļiem to īpašo krāsu, bet arī spēj apturēt tā saukto brīvo radikāļu sasaistīšanos ar citām molekulām un novērst tālāku šūnu un audu bojāšanu. Arī aromātiskie komponenti, kas piešķir dažiem augiem (piemēram, sīpoliem un ķiplokiem) to aso smārdu, spēcīgi ietekmē un uzlabo veselību.

Pamēģiniet izraudzīties augus pēc šāda principa.

Sāciet ar dzeltenajiem, oranžajiem un sarkanajiem dārzeņiem.

Tās ir karotinoīdu krāsas. Burkāni, aprikozes, ķirbji, tomāti, mango, melones, sarkanie saldie pipari, arī brokoļi, lapu kāposti, spināti, sarkanie kāposti un Savojas kāposti ir bagātīgs dabisko karotinoīdu avots. Tie satur likopēnu, zeaksantīnu, luteīnu un karotīnu, kas, kā zināms, kavē iekaisuma procesu attīstīšanos. Tie arī pazemina sirds un asinsvadu slimību risku, un cilvēkiem, kas ir vecāki par 70 gadiem, samazina vēža draudus. Ir arī daži pētījumi, kas pierādījuši, ka dabiskie karotinoīdi var attālināt acu slimības, piemēram, pasargāt no kataraktas un mākulas deģenerācijas.

Pievienojiet mazliet zilus, koši dzeltenus un violetus augus – tās ir polifenolu krāsas. Āboli, baklažāni, cidonijas, dažādas ogas, granātāboli, ķirši, plūmes, redīsi, rabarberi, bumbieri, sarkanie kāposti, maurloki, vīnogas, tomāti, sīpoli, arī kafija un sarkanais vīns, un vīnogu sula – tie visi ir pilni ar polifenoliem. Šīm vielām ir antibiotiska, spēcīga antioksidējoša un pretiekaisuma iedarbība; viens polifenols, konkrēti – kvercetīns, darbojas arī kā antihistamīna līdzeklis.

Zināms, ka polifenolus var izmantot trombozes un augsta asinsspiediena profilaksē, tie uzlabo asinsriti un ievērojami samazina krūts un resnās zarnas vēža risku.

Jāpiebilst, ka visas šīs otršķirīgās vielas augos atrodas galvenokārt zem to miziņas, tādēļ labāk tos kārtīgi nomazgājiet, nevis mizojiet un neatstājiet  mirkt ūdenī vai karsēties saules staros. 

Uzlādējiet sevi ar terpenoīdiem. Ananasu, aprikožu, ķimeņu sēklu, mandarīnu, piparmētru, redīsu, apelsīnu, seleriju, vīnogu un laima īpašo smaržu rada to dabiskie terpenoīdi – limonēna, citrāla vai mentola molekulas. Tie nodrošina antibiotisku, pretiekaisuma iedarbību un zema blīvuma holesterīna samazināšanos, vienlaikus stimulējot organisma vielmaiņas procesus. Ir daži pētījumi, kas pierāda, ka terpenoīdi var samazināt vēža draudus. Tomēr paturiet prātā, ka šīs vielas diezgan ātri gaist, tādēļ produkti, kas tās satur, jāēd tūlīt pēc to pagatavošanas.

Piešķiriet ēdienam aromātu ar sulfīdiem. Sarkanie sīpoli, lociņi, maurloki, puravi, ķiploki un šalotes sīpoli satur alicīnu, kas ir īpaši efektīvs antioksidants un antibiotiķis. Vairāk nekā tūkstoš pētījumu liecina, ka augi, kuri sastāvā ir alicīns, spēj samazināt sirds un asinsvadu slimību risku, palēnināt asinsreci (darbojas kā asins šķīdinātāji), uzturēt asinsvadus labā stāvoklī un  samazināt risku iedzīvoties vēzī. Lai pilnībā izmantotu alicīnu labās īpašības, augi ir vai nu jāsmalcina, vai jāsarīvē un tūdaļ jāēd.

Vairojiet spēku, ēdot rūgtos produktus. Pākšaugi, zemesrieksti, auzas, soja (tikai ne ģenētiski modificēta!) un sparģeļi satur daudz saponīnu, kuriem ir maiga pretiekaisuma iedarbība, un tie var samazināt resnās zarnas vēža risku.

Papildiniet savu ēdienkarti ar zaļas krāsas dārzeņiem – tā ir aizsardzības krāsa. Galvenokārt zaļie krustzieži (piemēram, ziedkāposti, brokoļi un Briseles kāposti) satur iedarbīgos sinepju eļļas glikozīdus jeb glikozinolātus, kas ir spēcīgi pretmikrobu līdzekļi un antioksidanti, kas pasargā no infekcijām. Glikozīdi var arī samazināt krūts un plaušu vēža draudus. Ir daži pētījumi, kas apliecina, ka brokoļi, Briseles kāposti un galviņkāposti attālina iespēju, ka  iekšējos orgānos varētu attīstīties vēzis. Savukārt cilvēki, kuri sirgst ar Krona slimību, regulāri ēdot brokoļus, var samazināt caurejas un vēdersāpju uzliesmojumus.

Atjaunojiet hormonu līdzsvaru ar kraukšķīgiem augiem. Daudzi augu izcelsmes produkti, kas ir mazliet kraukšķīgi, piemēram, pākšaugi,  ķirbis, saulespuķu un sezama sēkliņas, satur fitosterolus – ķīmiskas  vielas, kas līdzinās holesterīnam. Zirņi un pupas, kā arī krustziežu dzimtas dārzeņi, linsēklas, sarkanais āboliņš un sojas pupiņas (protams, ne tās, kas ir ģenētiski modificētas) satur arī fitoestrogēnus, kas ietekmē imūnsistēmu un aizsargā no prostatas, krūts, zarnu un cita veida vēža, kā arī no sirds un asinsvadu slimībām, smadzeņu darbības traucējumiem un osteoporozes.

Jāpiebilst, ka visas šīs otršķirīgās vielas augos atrodas galvenokārt zem to miziņas, tādēļ labāk tos kārtīgi nomazgājiet, nevis mizojiet un neatstājiet  mirkt ūdenī vai karsēties saules staros. 

Karotenoīdi, saponīni un fitoestrogēni nemainās termiskas apstrādes laikā, bet pārējās vielas tik labi neiztur karstumu. Glikozinolāti (tie, kas ir krustziežu dzimtas dārzeņos) gatavošanas laikā izšķīst ēdiena šķidrumā, tādēļ izmantojiet augus, kas tos satur, par pamatu zupām vai mērcēm. Katrā ziņā parūpējieties, lai visas šīs vielas nonāktu  jūsu šķīvī, jo tās visas, kā pārliecinājāties, attālina vēzi. Un tas ir ļoti būtisks iemesls.