Kā audzināt bērnu, lai viņš nekļūtu par apalīti?

Mēs piedzimām ar instinktīvu spēju zināt ko, kad un cik daudz ēst, tātad arī ar dabisku spēju regulēt mūsu svaru. Mēs šo prasmi dažādu iemeslu dēļ esam pazaudējušas. Ko darīt, lai tā nenotiktu arī ar mūsu bērniem?  Stāsta dr. Inese Millere.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Reizēm mēs piespiežam apēst visu, sakot stingrā balsi “Apēd visu, citādi tu nedabūsi saldo!”. Šāda rīcība ir vecāku kļūda! Foto: Georgs Viljams Hibneris, speciāli mammamuntetiem.lv

 

Ir daudz un dažādi iemesli, kāpēc meitenes piedalās manā kursā „Kā Neapēst Stresu”, kurā mēs mācamies no jauna ēst instinktīvi un dzīvot apzinoties.

 

Parasti iemesls ir vēlēšanās sakārtot savas attiecības ar stresu, ēšanu un svaru. Bet man prātā ir palikusi viena dalībniece, kura teica, ka vēlas iemācīties ēst, lai varētu šīs prasmes nodot tālāk savām meitām. Lieki teikt, ka viņas meitām ir paveicies. 

Cita dalībniece uzdeva vienkāršu, bet sarežģītu jautājumu – kāpēc mēs pazaudējam savu dabisko spēju ēst instinktīvi?

Domāju, ka atbilde var interesēt arī tevi. 

 

Kā mēs varam palīdzēt sev un saviem bērniem ‘kuģot’ ar ēdienu pārbagātā pasaulē, kur ēdiens ir ātri iegūstams, ērts, bieži pārmērīgi pārstrādāts un relatīvi lēts?

 

Bērni piedzimst ar prasmi ēst instinktīvi

Labā ziņa ir tā, ka bērni piedzimst ar vissvarīgāko prasmi – instinktīvu spēju zināt, cik daudz ēdiena viņu ķermenim ir nepieciešams. 

 

Mazuļi raud un informē mūs par savu izsalkumu, instinktīvi un nekļūdīgi, vai ne? Mēs, māmiņas to labi zinām. Un tad tikai pamēģini šo viņu vajadzību pēc ēdiena neapmierināt! To tad zinās ne tikai tuvākie kaimiņi. :) 

 

Mazuļiem augot lielākiem un sākot staigāt, viņi atrodas nepārtrauktā kustībā un ēd pavisam nelielu daudzumu ēdiena, bet spēj to darīt gana bieži, lai pilnībā apmierinātu savas vajadzības. Ātras augšanas un attīstības laikā viņi var būt visu laiku izsalkuši. Kad viņu nepieciešamība pēc kalorijām un enerģijas samazinās, viņi dabiski zaudē interesi par ēdienu.  


Vecāku kļūdas bērna barošanā

Sliktā ziņa ir tā, ka mēs, vecāki, ar mūsu labajiem nodomiem varam izjaukt bērnu dabiskās un instinktīvās prasmes:   

- Ja mēs barojam bērnu, lai nomierinātu jebkuru raudāšanu, bērns var iemācīties, ka ēšana var mazināt diskomfortu.   

- Kad mēs dodam bērnam ko ēdamu ar mērķi viņu nodarbināt vai izklaidēt, viņi iemācās, ka ir iespējams novērst uzmanību un izklaidēt sevi ar ēdienu.  

- Kad bērns ir gana paaudzies, labu nodomu vadītas mēs uzsākam ‘spēles’ un cildinājumus, lai iedrošinātu viņus ēst. „Redz kur lido lidmašīna - atver mutīti!!!”; „ Vienu par mammu, vienu par tēti...!”, vai arī - “Laba meitene! Tu apēdi visas vakariņas!” un priecīgi sitam plaukstas. Šis ir brīnišķīgs brīdis, lai iemācītu bērniem pozitīvu attieksmi pret ēdienreizēm, bet māca arī, ka ēšana dara mammīti laimīgu. Un bērni taču tik ļoti vēlas mūsu atzinību.   

- Reizēm mēs piespiežam apēst visu, sakot stingrā balsi “Apēd visu, citādi tu nedabūsi saldo!”. Bērni var nolemt, ka, tā kā vecākiem viņi ir jāuzpērk, vakariņas droši vien ir tas "negaršīgais", un saldumi ir atlīdzība par to, ka viņi apēd vairāk nekā bija nepieciešams izsalkuma apmierināšanai. 

- Rezultāts - mēs taču to labi pazīstam (jo daudzas no mums tur ir Goda Biedres) – mūža biedra statuss Tīrā Šķīvja Klubā.

Bērni piedzimst ar spēju dabiski regulēt savu ēšanu, lai apmierinātu savas vajadzības pēc enerģijas. Pievērs uzmanību, kad viņi saka, ka ir izsalkuši vai paēduši.  

Kur ir problēma? Bērni zaudē spēju uzticēties savām dabiskajām zināšanām, kad, ko un cik daudz ēst. Hipotētiski pieņemot - ja mūsu virtuves galds būtu vienīgā vieta, kur bērni jebkad ēstu, tad viņiem šī (ne) spēja nemaksātu tik dārgi, kā tad, kad mēs ‘izlaižam’ bērnu ar ēdienu pārbagātā pasaulē pilnīgi nesagatavotu.  

Reklāma
Reklāma

Svarīgi atļaut  bērniem ēst, respektējot viņu pašu izsalkuma un pilnuma signālus un mācīt viņiem, ka, neskatoties uz to, ka  ēšanai ir jābūt patīkamai, ēdiens galvenokārt ir par enerģijas un barības vielu nodrošināšanu. Ja nē, mēs viņiem radām apstākļus, kas garantē problēmas, kas saistītas ar ēdienu un ēšanu (un svaru) nākotnē.  

Lai mūsu bērni nekļūtu par pašreizējās par un ap ēdienu un ēšanu realitātes upuriem, mums ir jāpārliecinās, ka viņiem ir zināšanas un rīki, lai ne tikai izdzīvotu, bet dzīvotu, vienlaikus saglabājot līdzsvarotu uzturu.   

 

Gudrības, ko ņemt vērā, ēdinot bērnu

Te ir dažas idejas, kā mēs varam palīdzēt mūsu bērniem veiksmīgi ‘burāt’ ar ēdienu pārbagātā vidē:  

• Bērni piedzimst ar spēju dabiski regulēt savu ēšanu, lai apmierinātu savas vajadzības pēc enerģijas. Pievērs uzmanību, kad viņi saka, ka ir izsalkuši vai paēduši.  

• Nepiespied bērnus apēst visu, ko tu esi uzlicis viņiem uz šķīvja (tu taču nezini, cik liels ir viņu tā brīža izsalkums) un neuzpērc viņus ar desertu par visa apēšanu.   

• Nekad neizmanto ēdienu kā apbalvojumu. Apbalvo vēlamo uzvedību ar uzslavām, papildus uzmanību un privilēģijām.  

• Nemierini bērnu ar ēdienu. Tā vietā lieto saprotošus vārdus un apskāvienus.   

• Palīdzi bērnam attīstīt daudzveidīgas intereses un prasmes, kas palielina viņa veiksmes un izdošanās sajūtu un prieku - un viņi visdrīzāk  neizmantos ēdienu, lai rastu piepildījumu.   

• Iemāci bērniem efektīvi tikt galā ar emocijām, un ēdienam nebūs jākalpo šim mērķim.   

• Neuzliec stingrus ar ēdienu saistītus ierobežojumus, jo tas var novest pie dumpīguma – junk ēdiena ēšanas, kad bērns ir ārpus tavas kontroles.  

• Izvairies no pārtikas produktu marķēšanas "labajos" un "sliktajos." Tā vietā māci bērnam, kā līdzsvarot ēšanu sevis pabarošanai ar ēšanu baudai.  

• Iesaisti bērnus iepērkoties, maltīšu plānošanā un sagatavošanā. Šī ir lieliska iespēja mācīt uztura gudrības, un viņi visticamāk vēlēsies izmēģināt pašu izvēlētos jaunos pārtikas produktus. 

• Sēžat pie galda un ēdat kopā kā ģimene. Maltītes ir brīnišķīgs brīdis, lai pabūtu kopā un rādītu veselīgas ēšanas, sarunu un problēmu risināšanas prasmes.   

• Palīdzi bērnam veidot aktīva dzīvesveida paradumus, samazinot laiku, ko tava ģimene pavada mazkustīgās darbībās, piemēram, televizora vai datora priekšā, vai spēlējot video spēles.  

• Plāno jautras aktivitātes, kas ikvienam nodrošina kustības, prieku un patīkamu laiku kopā. Esi pozitīvs un iedrošinošs paraugs savai ģimenei. Kad tavi bērni redz, ka tev patīk veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes, ir lielāka iespēja, ka viņi darīs to pašu.  

 

Mēs labi zinām, ka daudzas prasmes un paradumus mēs apgūstam bērnībā – veselīgas ēšanas un fizisko aktivitāšu prasmes nav izņēmums.  

 

Labā ziņa - nekad nav par vēlu iemācīties šis prasmes!

 

Autore: Dr. Inese Millere, www.kaneapeststresu.com 


Vēlies uzzināt, kā tu vari no jauna iemācīties ēst instinktīvi un palīdzēt saviem bērniem būt veseliem un laimīgiem? Esi laipni gaidīta interneta semināru-vebināru kursā „Kā Neapēst Stresu”.

 

Par autori:

Dr.Inese Millere ir ārste, holistiskā stresa menedžmenta un veselīga dzīvesveida koučs aizņemtām sievietēm pēc 40, kuras vēlas pārvaldīt stresu, emocionālo un stresa ēšanu, izveidot veselīgas attiecības ar ēdienu un fiziskajām aktivitātēm, un baudīt veselīgu un līdzsvarotu dzīvi.